Konflikts Salaspils domē izaudzis līdz Satversmes tiesai

© pixabay.com

Šovakar Salaspils novada domē ies karsti – sēdes darba kārtībā iekļauts jautājums par abu kultūras namu apvienošanu vienā iestādē, un aizkulišu sarunās direktora amats jau rezervēts partijas Vienotība labākajam dejotājam Valdim Škutānam. Ar nozares ministrijas atbalstu politiskā opozīcija šobrīd izcīna vēl otru cīņu – par tiesībām uz proporcionālu pārstāvniecību domes komitejās.

Vienas balss pārsvars plus viens koķetējošs opozicionārs no partijas Alternative valdošajai Vienotībai Salaspilī nodrošina varas monopolu un mēram Raimondam Čudaram absolūto varu, ko viņš arī maksimāli izmanto. Opozīcijas pārstāvji gaužas, ka tiek pilnībā atstumti no lēmumu pieņemšanas. «Šobrīd Salaspilī notiek vienas personas diktāts,» skaidro deputāts Jānis Nebars no Nacionālās apvienības. Ievēlētajām politiskajām partijām netiek nodrošināta proporcionāla pārstāvniecība domes komitejās. Svarīgās komitejas tiek Vienotībai, bet zaļzemniekiem un nacionāļiem kaut kādi nieki. Turklāt te sava nozīme ir faktam, ka darbs komitejās ietekmē arī deputāta atalgojumu. Jo mazāk komiteju, jo mazāka alga.

Tiesības arī mazākumam

Vasarā opozicionāri vērsās ar sūdzību Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Ministrs Kaspars Gerhards atsaucās savu partijas biedru un viņu sabiedroto sūdzībai, pieprasot atcelt Salaspils domes lēmumus, taču tā vietā Salaspils dome vērsās Satversmes tiesā ar sūdzību, ka ministrija pārkāpj Satversmi. Šonedēļ kļuva zināms, ka tiesa lietu pieņēmusi izskatīšanai, un tagad visas trīs ieinteresētās puses - pozīcija, opozīcija un arī ministrija - gaida tās lēmumu. Kaut gan lieta ierosināta par viņa paša lēmumu, ministrs par to pauž gandarījumu: «Satversmes tiesas lēmums sākt lietas izskatīšanu ir iespēja pielikt punktu plaši interpretētajam jautājumam par komiteju proporcionalitāti pašvaldībās. Tas ir veids, kā tiesiski atrisināt šo politisko strīdu, jo Satversmes tiesa vērtēs likuma Par pašvaldībām atbilstību reālajai situācijai.» Ministrijas ieskatā tiesības piedalīties lēmuma pieņemšanā ir arī mazākumam, to nosakot likums, kas vienlaikus uzliek nozares ministram uzņemties pārraudzību un rīkoties gadījumā, ja likums tiek pārkāpts.

Vairākuma demokrātija

Salaspils mērs R. Čudars uzskata, ka ministrs pārsniedzis savas pilnvaras. Publiskā paziņojumā viņš norāda: «Domes lēmuma vairāku punktu darbības apturēšanu var uzskatīt par vēlmi tiešā veidā ietekmēt un autoritatīvā formā panākt, lai domes deputāti katrs individuāli atsakās no savām deputāta tiesībām brīvi, neatkarīgi un demokrātiskā balsojumā izteikt savu gribu un pieņem lēmumu pretēji savai gribai, politiskajiem apsvērumiem un personīgajai attieksmei. Tā rezultātā tiek pārkāptas un ierobežotas domes un domes deputātu Satversmē garantētās tiesības.»

Tomēr šis nav strīds tikai par likumu normu precīzu juridisku interpretāciju. Salaspils domē notiek politisks karš, kā jau daždien mēdz gadīties pašvaldībās.

Caurkritušo par direktoru

Salaspils domes pastāvīgo komiteju sarakstā ir iekļauta vēl viena - Sabiedrības integrācijas veicināšanas komiteja. Deputāts Andrejs Svilāns uzskata, ka līdztekus bezzobainajām dzīvokļu saimniecības, sociālās un veselības aizsardzības komitejām arī šī kļūs par vietu, uz kuru nepieciešamības gadījumā opozīcijas deputātus izsūtīt trimdā, ja ministra lēmums tomēr tiks atzīts par pamatotu. Bet pagaidām domes vadība turpina rīkoties pilnībā pēc sava prāta, arī kultūras namu apvienošanas jautājumā. Mērs atsaucas uz savas partijas priekšvēlēšanu programmu. Atbilstoši tai «esam noteikuši mērķi radīt īpašu Salaspils novada kultūras identitāti un izveidot vienotu iestādi novada kultūras dzīves profesionālai vadībai». Šķiet loģiski, ka divām identiskām iestādēm, kultūras namiem Rīgava un Enerģētiķis, būtu viena administrācija. Taču papildu sarežģījums šajā stāstā ir iestrēgusī Enerģētiķa pārbūve. Remonta gaitā izrādījās, ka nesošajās konstrukcijās ir plaisas un nepieciešama to pastiprināšana. Tagad viss aizkavējies. Ja plāns par iebīdīšanu amatā ar mazu vai pat bez konkursa izdotos, Vienotības dejotājam V. Škutānam būtu ar ko nodarboties. Jāatgādina gan, ka deputāta darbu vēlētāji viņam uzticēt nevēlējās un no saraksta trešās vietas ar vislielāko svītrojumu skaitu aizbīdīja projām uz astoņpadsmito.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais