LAU ziemai ir gatavs! Vai autovadītāji arī?

Uz autoceļiem ir sākusies ziemas uzturēšanas sezona, ko uz Latvijas valsts ceļiem realizē VAS Latvijas autoceļu uzturētājs. Ceļu uzturētāji atgādina, ka nav iespējams nokaisīt visus kilometrus vienlaikus, tādēļ arī gan autovadītājiem jābūt piesardzīgākiem spēkrata vadīšanā, gan auto atbilstoši jāaprīko ziemas sezonai. Par Siguldas puses ceļiem Neatkarīgā sarunājas ar Rīgas ceļu rajona Rīgas nodaļas vadītāju Dzintaru Sibuli (Dz. S.) un Siguldas iecirkņa darbu vadītāju Normundu Tūtaru (N. T.).

- Jau oktobra nogalē uznāca sniegs. Vai bijāt gatavi sākt kaisīt un tīrīt, kaut arī oficiālā ziemas uzturēšanas sezona sākās tikai 1. novembrī?

Dz. S.: - Jā, tehnika un cilvēki biji pilnībā gatavi sākt ceļu kaisīšanas un tīrīšanas darbus. Neskatoties uz to, ka oficiāli ziemas dienests diennakts režīmā sāk strādāt tikai no 1. novembra, neviens mums neliedz veikt sniega tīrīšanu un kaisīšanu, ja to prasa ceļa apstākļi, turklāt sagatavota vienmēr ir ne tikai tehnika, bet arī sāls un pretslīdes materiāls - smilts un sāls maisījums. Mēs rūpīgi sekojam laika prognozēm - skatāmies gaisa temperatūru un nokrišņu prognozes -, ja redzam, ka ceļa apstākļi var pasliktināties, informējam darbiniekus un sākam strādāt. Taču visiem autovadītājiem ir jāsaprot, ka vienmēr būs kaut kāds laika sprīdis, kad ceļi vēl nebūs nokaisīti un notīrīti, jo mums ir jāpagūst aizbraukt no bāzes līdz vietai, kur novērojami slikti braukšanas apstākļi, tāpat arī nav iespējams nokaisīt visus kilometrus vienlaikus.

N. T.: - Sekojot prognozēm, ka naktī no 25. uz 26. oktobri ir iespējams sniegs, jau iepriekš bijām sagatavojuši speciālo tehniku. Jau 25. oktobra vakarā ap plkst. 20 septiņas kompleksās ceļu uzturēšanas mašīnas sāka darbu un turpināja to līdz 26. oktobra rītam.

- Vai Siguldas nodaļā tehniskais parks ir pietiekami labā līmenī, lai izdarītu visus nepieciešamos darbus ieplānotajos termiņos un kvalitātē?

Dz. S.: - Tehniskais parks ir apmierinošs - varam izdarīt visu, kas paredzēts. Protams, vienmēr var gribēt labāk - vairāk jaunas tehnikas. Nomainīt visu tehnikas parku uzreiz nav iespējams, taču saskaņā ar uzņēmuma investīciju plāniem norit pakāpeniska tehnikas nomaiņa, piemēram, šogad saņēmām jaunu jaudīgu traktoru.

N.T.: - Jaunais traktors ir labs ieguvums, jo līdz šim mums tik jaudīgas tehnikas vienības nebija. Turklāt šo traktoru ir iespēja aprīkot ar piekarināmo greideri, kuru arī šovasar saņēmām. Esošie MTZ traktori piekarināmam greiderim bija par vieglu.

- Vai ceļu uzturēšanu ietekmē, respektīvi, apgrūtina, reljefs, kas Siguldas pusē ir visai izteikts?

N. T.: - Protams, stāvos kāpumos un kritumos strādāt ir sarežģītāk, taču mūsu šoferi ir ar lielu pieredzi un tiek galā ar uzdevumiem arī ļoti slidenas brauktuves apstākļos. Visizteiktākais reljefs ir posmā starp Siguldu un Turaidu - to mums nākas rūpīgi uzpasēt.

- Vai vietās, kur pastāv vislielākie riski - pie tiltiem, ielejās un citviet - ,ir pieejamas automātiskās meteo novērošanas sistēmas?

Dz. S.: - Automātisko meteo novērošanas staciju dati mums ir pieejami - grūti pateikt, vai tās ir izvietotas vietās ar lielākajiem riskiem - tās atrodas tur, kur tās par pareizu uzstādīt ir uzskatījuši Latvijas valsts ceļi.

N. T.: - Siguldas nodaļas pārziņā esošajā teritorijā ir trīs automātiskās novērošanas stacijas: Garkalnē, Līgatnē un Inciemā. Esam uzņēmumā runājuši par to, lai šādu staciju būtu vairāk, jo papildu meteostaciju uzstādīšana uzlabotu informācijas pieejamību un nodrošinātu operatīvāku rīcību.

- Vai saņemat informāciju arī no citiem dienestiem, ja tie ir pamanījuši, ka uz ceļa parādījies apledojums vai nokrišņi?

Dz. S.: - Konkrētu sadarbības līgumu, kas citiem operatīvajiem dienestiem uzliktu par pienākumu ziņot mums par sliktiem braukšanas apstākļiem, mums nav, taču cilvēki ir ļoti saprotoši, un nereti saņemam zvanus gan no ceļu policijas patruļām, gan glābējiem, gan vienkārši autovadītājiem, pašvaldībām un iedzīvotājiem. Autovadītājus aicinām zvanīt uz Satiksmes informācijas centra diennakts bezmaksas tālruni 80005555, kas ir operatīvākais veids, kā nodot informāciju ceļu uzturētājiem.

- Siguldu šķērso lielā Pleskavas šoseja jeb autoceļš A2. Vai arī pilsētas robežās veicat tās uzturēšanu?

Dz. S.: - Siguldas pilsētas ielu uzturēšana nav mūsu pārziņā, bet minētais Pleskavas šosejas posms jeb valsts autoceļš A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) un valsts autoceļš P8 Inciems-Sigulda-Ķegums ir LAU pārziņā arī pilsētas robežās. Līdz ar to, ka minētos posmus kārtībā uztur LAU, iedzīvotājiem rodas iespaids, ka esam atbildīgi par visām pilsētas ielām, un bieži saņemam pārmetošus zvanus, ka ielas nav laikus notīrītas un nokaisītas.

- Sinoptiķi sola, ka šī ziema būs sniegiem bagāta un vajadzēs daudz naudas, lai ceļus uzturētu atbilstoši MK noteikumiem. Vai sinoptiķu brīdinājumi tika ņemti vērā, plānojot šā gada budžetu - cik vasaras uzturēšanai, cik ziemas? Vai nebūs tā, ka plānotais budžets ir nepietiekams un, piemēram, ap Ziemassvētku laiku nauda beidzas?

Dz. S.: - Tāds jēdziens kā «nauda beidzas» nevar pastāvēt. Neskatoties uz to, ka budžetu gada griezumā plānojam visai strikti, ja būs nepieciešams, tad tīrīsim un kaisīsim. Ja būs vajadzība, tad arī šoziem veiksim darbus nepieciešamajā apjomā. Parasti ziemas sezonā mēs tērējam aptuveni trešo daļu no visa uzturēšanas gada budžeta. Rīgas rajona Rīgas nodaļai kopumā 2017./2017. gada novembrim un decembrim ir paredzēti 538 tūkstoši eiro, no tiem Siguldas iecirknim - 152 tūkstoši eiro.

- Latvijas MK noteikumi attiecībā uz ziemas ceļu uzturēšanu ir ļoti stingri - ja ne paši stingrākie visā ES. Vai nabadzīga valsts, kāda ir Latvija, to var atļauties?

Dz. S.: - Tas ir ļoti diskutabls jautājums. Ja mēs skatāmies tikai uz naudu, tad, protams, ziemas uzturēšanas darbu veikšana prasa lielu finansējuma apjomu. Piemēram, pagājušā gada novembrī Rīgas ceļu rajona Rīgas nodaļā tika veikti ziemas uzturēšanas darbi 750 tūkstošu eiro vērtībā - tas ir daudz. Taču, ja skatāmies uz cilvēku dzīvības cenu, tad domas ir pavisam citas. Jāteic gan, ka statistikas dati pierāda, ka visbiežāk avārijas ar bojāgājušajiem notiek uz vislabāk uzturētajiem ceļiem un sakārtotu infrastruktūru, kā arī vislielākais bojāgājušo skaits ir jūlijā, kad nu pavisam noteikti uz ceļa nav sniega un ledus. Sabiedrības viedokļi par prasībām ir dažādi - vieni saka, ka prasības ir ļoti augstas un nav vajadzības tērēt tik lielu naudu, citi, kuru braukšanas prasmes ir zemākas, gribētu vēl augstākā līmenī uzturētus ceļus. Kuriem ir taisnība, man grūti pateikt. Es pazīstu cilvēkus, kuri apzinās, ka viņu vadītāja prasmes nav tās spožākās, tāpēc, sākoties sniegam un ledum, noliek savu auto ziemas miegā. Tajā pašā laikā ir cilvēki, kuri baidās, bet brauc. Nu kāpēc riskēt, ja neesi par sevi pārliecināts? Šajā kontekstā gribu pateikt, ka ne jau LAU ziema pārsteidza nesagatavotus, bet gan autovadītājus, kuri nebija uzlikuši ziemas riepas un gan psiholoģiski, gan fiziski sagatavojušies braukšanai ziemas apstākļos.

- Ceļu ikdienas uzturēšana visbiežāk ir neredzamais darbs: nopļauta zāle ataug, savākto atkritumu vietā rodas citi, izkaisītais sāls izkūst grāvī, un izlietotā degviela izkūp gaisā - respektīvi, ļoti lieli līdzekļi nedod redzamu pienesumu ceļu infrastruktūrai. Ja varam teikt, ka ziemas uzturēšanai nauda tiešām izkūst grāvī, tad starp vasaras darbiem ir arī tādi, kas dod ilgtermiņa rezultātu. Kuri no šogad paveiktajiem, jūsuprāt, ir nozīmīgākie - ar vislielāko atdevi ilgākā laika periodā?

Dz. S.: - Plānotā finansējuma ietvaros vasarās veicam gan grants ceļu virskārtas uzbēršanu, gan tīrām un rokam no jauna grāvjus, gan atjaunojam caurtekas. Protams, visu, ko gribētos, par pieejamajiem līdzekļiem izdarīt nav iespējams.

N. T.: - Mums pašiem ir gandarījums, ka ir izdevies uzlikt dubulto virsmu uz diviem ceļa posmiem: Inčukalns-Indrāni 2,29 km un Inčukalns-Kalējbūņas ar kopgarumu 2,1 km. Dubultā virsmas apstrāde ar šķembiņām un bituma emulsiju būtiski uzlabo braukšanas komfortu, kā arī pasargā apkārtni no putekļiem un samazina ikdienas uzturēšanas izdevumus.

- Vai arī nākamgad ir ieplānots uzlikt dubulto virsmu kādam ceļa posmam?

Dz. S.: - Diemžēl budžetā LAU nedz Siguldas iecirknī, nedz Rīgas nodaļā kopumā nav paredzēti dubultās virsmas apstrādes darbi. Piebildīšu, ka pirms dažiem gadiem dubultā virsmas apstrāde 7 kilometru garumā tika veikta uz ceļa Sigulda-Vildoga-Līgatne. Minētajā ceļa posmā ir salīdzinoši augsta satiksmes intensitāte, turklāt tas iekļauts arī velomaršrutos un to izmanto festivāla Laba daba apmeklētāji.

- Vai šīs vasaras lietavas Siguldas puses ceļiem nenodarīja lielus postījumus?

Dz. S.: - Nē, Siguldas pusē lielu postījumu nebija. Protams, ceļi izmirka, bija dubļaini un grūti izbraucami, taču ne tik kritiski kā Latgales pusē. Jāsaka, ka lietavas deva iespēju identificēt kritiskākos posmus, kur nepieciešama grāvju un caurteku tīrīšana, apauguma noņemšana. Šī informācija noder, plānojot nākamos darbus.

- Ko vēlaties pateikt autovadītājiem, sākoties jaunajai ziemas sezonai?

N. T.: - Braukt prātīgi un atcerēties, ka ir ziema un mēs dzīvojam klimatiskajā zonā, kur mēdz snigt un piesalt. Izvērtējiet savas prasmes - ja neesat pārliecināti, labāk izmantojiet sabiedrisko transportu vai citu iespēju pārvietoties.

***

UZZIŅAI

LAU Rīgas ceļu rajona Rīgas nodaļas Siguldas iecirkņa apkalpes zona ir no Garkalnes līdz Līgatnei pa autoceļu A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) un no Sēnītes līdz Brasas tiltam pa autoceļu A3 Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (Valka)

Kopējais ceļu garums ir 406 kilometri

No tiem:

A un A1 klases ceļi 140 km

Asfaltētie ceļi 286 km

Grants ceļi 110 km