Gudeniekos izpumpēta nafta vairāk nekā piecu miljonu vērtībā

Kuldīgas novada Gudenieku pagastā jau septiņu gadus tiek pumpēta nafta. No tā neiegūst ne valsts, ne pašvaldība, jo uzņēmums kas to dara, piesedzas ar izpētes darbiem. Valsts kontrole atklājusi, kā šādā veidā izpumpētas jau 14 tūkstoši tonnas piecarpus miljonu eiro vērtībā, vēsta raidījums "Nekā personīga".

Naftu Latvijā, Gudenieku pagastā atrada 1962.gadā. Padomju laikā pētnieki izveidoja vairākus urbumus, taču rūpniecisku ieguvi nesāka. Tolaik tā neatmaksājās.

Otrs izpētes vilnis sākās divtūkstošo gadu vidū, kad Gudenieku pagastā sāka darboties miljonāra Pētera Šmidres uzņēmums "Alīna". Tas saņēma licenci izpētei, noslēdza zemes nomas līgumu ar Gudenieku pagastu un atjaunoja urbumus.

2009.gadā nelielajā Latvijas naftas ieguves nozarē sākās izmaiņas. Šmidre biznesu nodeva saviem partneriem. Zemes nomas līgumā ar pašvaldību iestājās Baltic Oil Assets, bet licence nodota uzņēmumam Baltic oil management. Resursu izpēte un naftas pumpēšana klusiņām turpinājās.

SIA „Baltic oil management” ienākumi no ogļūdeņražu pārdošanas pērn bija 750 tūkstoši eiro, aizpērn tuvu pie miljona eiro, bet labākais gads bija 2014, kad izdevies ietirgot 1,2 miljonus. Pēdējos divus gadus uzņēmums strādā ar zaudējumiem. Firma pieder Sigitai Poželaitei Šavļugai.

Šovasar uzmanību nozarei pievērsa valsts kontrole. Revidenti sāka pētīt, kāpēc Kuldīgas pašvaldība nesaņem 2008.gada līgumā paredzētos procentus par izpumpēto naftu. Izrādījās, ka uzņēmums ieguvis 14 tūkstošus tonnu naftas, taču pašvaldībai nav maksājis ne centa, jo savu darbošanos naftas laukos uzskata par eksperimentu.

Attēlam ir ilustratīva nozīme / SCANPIX

Valsts kontrole atklāja, ka naftas ieguves bizness no valsts saņēmis iespaidīgu pretimnākšanu, bet prasības uzņēmumam ir bijušas minimālas

No 2000.gada bija spēkā noteikumi, ka par izpumpēto naftu valstij jāsaņem divi līdz 12 procenti no tās vērtības. 2009.gadā Ekonomikas ministrija sagatavoja un valdība pieņēma noteikumus, kuru rezultātā Gudenieku naftas pumpētājiem valsts nodeva nav jāmaksā. Šādā veidā valsts nav ieguvusi 133 tūkstošus eiro. Ekonomikas ministrs tolaik bija Artis Kampars.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards "Nekā Personīga" norādījis, ka pagājušajā gadā ar nozari diskutēts, biji virkne jautājumu par ieguves jautājumiem un nozare ar savu informāciju, ko sniedza norādījusi, ka rūpnieciskā apjomā ieguve nenotie. "Tā ka nav tā produkta ko aplikt ar dabas resursa nodokli," uzsver ministrs.

Alexas_Fotos/pixabay.com

Beznodokļu režīm nav vienīgais bonuss naftas ieguvējiem. Licences termiņš izpētei pagarināts no pieciem uz desmit gadiem. Arī tie pagājuši jau 2016.gada jūnijā. Taču uzņēmums turpina sūknēt naftu.

Uzņēmumā stāsta, ka tas jau divus gadus vēlas nokārtot komerciālo ogļūdeņražu iegūšanu, taču birokrāti liekot šķēršļus. Lai saņemtu atļauju, firmai ir jāsagatavo ietekmes uz vidi novērtējums.

SIA "Baltic oil management īpašniece" Sigita Poželaite Šavļuga norāda: "Tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums, kas diemžēl valsts iestāžu institūciju nesaskaņotas darbības dēļ ir ieildzis. Baltic oil management savlaicīgi iesniedza ietekmes uz vidi novērtējumu valsts pārraudzības birojam, kurš lūdza pārstrādāt ziņojumu, precizējot un iekļaujot papildus informāciju, ko uzņēmums arī izdarīja un veiksmīgi iesniedza. Diemžēl, vairāk kā pēc pusgada Liepājas reģionālā vides pārvalde un ekonomikas ministrija izdomāja, ka tās vēl vēlas iekļaut citus jautājumus un papildinājumus."

Vides uzraugi nepiekrīt firmas pārmetumiem, jo uzņēmums pats neesot savlaicīgi visu izdarījis. Nosacījumi Ietekmes novērtējumam izsniegti jau 2012.gadā, bet tikai 2015.gadā uzņēmums sācis aktīvāk rosīties.

Ekonomikas ministrijā nenoliedz, ka ir pretimnākoši uzņēmumam Baltic oil management, jo tas ir pirmais un vienīgais uzņēmums, kas darbojas naftas ieguvē. Turklāt pilnībā apturēt ieguvi tehnoloģiski neesot iespējams, jo apturot sūkņus, nafta sacietē un urbums pēc tam nav izmantojams.

Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktore Olga Bogdanova sarunā ar "Nekā personīga", savukārt, norādījusi, ka šis ir pirmais komersants, kas plāno pāriet uz komerciālo ieguvi, tāpēc negribas likt pārmērīgus administratīvos šķēršļus, kuri varbūt kavētu šīs nozares attīstību.

Savukārt Ekonomikas ministram Arvilam Ašerādenam bijis pārsteigums, ka Latvijā ir tik daudz naftas. "Vairākos gados izpumpēta nafta piecu miljonu apmērā, no tās nav samaksāti arī nodokļi. Tad, ja saliekam to visu pēc kārtas, tad ir iebalsotas diezgan dīvainas kombinācijas, kurās nav jāmaksā īsti ne ienākuma nodoklis ne arī dabas nodoklis, šobrīd mēs virzām labojumus, lai to nokārtotu," norāda ministrs.

Vairāk nekā gadu pēc tam, kad uzņēmums nav izpildījis licences nosacījumus, ekonomikas ministrijas ierēdņi sola kļūt stingrāki. Tomēr šobrīd ir iespējamas tikai divas galējības - vai nu atļaut turpināt strādāt un cerēt, ka kādreiz uzņēmums prasības izpildīs un pieteiks komerciālo ieguvi, vai aizliegt tam darboties pavisam.

Valsts kontrole arī konstatēja, ka nevienai valsts iestādei nav instrumentu, kā izkontrolēt, cik daudz naftas uzņēmums iegūst. Atskaišu patiesums ir atkarīgs tikai no paša uzņēmuma.