Vecāka gadagājuma vīriešu Latvijā divreiz mazāk nekā sieviešu

2017. gada sākumā Latvijā bija 1,95 miljoni iedzīvotāju, to skaitā 388 tūkstoši jeb 19,9% vecāka gadagājuma cilvēku vecumā 65 gadi un vairāk*. Kopš 2010. gada sākuma iedzīvotāju kopējais skaits Latvijā ir samazinājies par 170 tūkstošiem jeb 8 %, bet vecākās paaudzes (65 gadi un vecāki) iedzīvotāju skaits pieaudzis par 4 tūkstošiem jeb 1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2017. gada sākumā 46 % Latvijas iedzīvotāju ir vīrieši, 54 % - sievietes. Vecumā no 65 gadiem šī proporcija ir atšķirīga: vīriešu īpatsvars ir 33 % un sieviešu - 67 %. No Eiropas Savienības valstīm Baltijas valstīs ir vislielākā vīriešu un sieviešu disproporcija vecākās paaudzes iedzīvotāju kopskaitā.

Lielākais vecākās paaudzes iedzīvotāju īpatsvars 2017. gada sākumā bija Latgales (21,3 %) un Vidzemes reģionā (20,9 %), zemākais - Pierīgas reģionā (18,0 %). Vidējais iedzīvotāju vecums visaugstākais ir Latgalē - vīriešiem 41 gads un sievietēm - 47 gadi, viszemākais - Pierīgas reģionā, kur vīriešu vidējais vecums ir 38 gadi un sieviešu - 43 gadi.

2017. gada sākumā 66 % vīriešu un tikai 28 % sieviešu vecumā virs 65 gadiem bija precēti, 44 % sieviešu bija atraitnes un 20 % - šķirtenes. No senioriem vīriešiem atraitņi bija 15 %, savukārt 13 % bija šķirteņi. Ik gadu apmēram 2 % no gadā laulību noslēgušajiem ir vecumā 65 gadi un vairāk.

Laulību slēdz arī vīrieši un sievietes cienījamā vecumā - 2016. gadā 34 līgavaiņi un 12 līgavas bija vecāki par 80 gadiem. Šie seniori apprecēja par sevi vidēji divpadsmit gadus jaunākas līgavas (līgavaiņu vidējais vecums 84 gadi, bet viņu līgavām - 72 gadi). Savukārt līgavas, kas bija vecumā virs 80 gadiem, apprecējās ar vidēji 4 gadus jaunākiem partneriem (vidējais vecums līgavām - 83 gadi, viņu līgavaiņiem - 79 gadi).

Lauris Aizupietis, F64 Photo Agency

Sieviešu mūža ilgums ir par nepilniem 10 gadiem garāks nekā vīriešiem. Tik izteikta vīriešu un sieviešu mūža ilguma starpība Eiropas Savienībā ir raksturīga tikai Baltijas valstīs. Mazākā atšķirība 2015. gadā bija Nīderlandē - sieviešu paredzamais mūža ilgums bija par 3,5 gadiem garāks nekā vīriešiem.

2016.gada augstskolu beidzēju vidū vecākajam absolventam bija 71 gads. 15 augstskolu beigušie bija vecuma grupā 60 gadi un vairāk. Zinātņu doktoru kopskaitā 15,3 % veido seniori (65-69 gadi).

CSP sagatavotais datu krājums “Vecāka gadagājuma iedzīvotāji Latvijā” sniedz aktuālo informāciju par senioru skaitu un sadalījumu pēc vecuma un tautības, par laulībām, šķiršanos, saslimstību, mirstību, nodarbinātību, darba samaksu, ieņēmumiem, nabadzības riska indeksu, sociālo nodrošinājumu, izglītību, tūrismu un informācijas tehnoloģiju lietošanu. Krājumā izmantoti gan CSP veikto aptauju, gan citu valsts pārvaldes iestāžu sniegtie dati. Publikācija pieejama tiešsaistē www.csb.gov.lv/seniori_2017

*Eiropas Savienībā šos rādītājs 2016. gadā bija 17,4 %.