Kas noticis ar vientuļo sumbru Dagdas novadā?

Vientuļš sumbrs Dagdas novadā pēdējo reizi manīts aizvadītās nedēļas nogalē Bērziņu, Ķepovas un Svariņu pagastos, noskaidroja Dagdas novada pašvaldībā.

Sumbrs nevienu neaiztiekot, bet arī nebaidoties no cilvēkiem.

Pašvaldības amatpersonas par negaidīto viesi ir informējušas gan Dabas aizsardzības pārvaldi un Pārtikas veterināru dienestu, gan arī zoodārzus. Taču risinājums, kā atbrīvoties no nelūgtā viesa pagaidām nav rasts, jo ne šaut, ne aiztikt viņu nedrīkst. Arī zoodārzi to nav vēlējušies uzņemt, jo sumbrs var būt dažādu bīstamu slimību pārnēsātājs.

Atbildot uz aculiecinieku ziņojumiem un neskaitāmajiem jautājumiem par sumbra novērojumiem Dagdas novadā, Dabas aizsardzības pārvalde savas kompetences ietvaros iepriekš skaidroja, ka vientuļais sumbrs ilgstoši šeit neuzturēšoties, kā arī aicināja sabiedrību būt tolerantiem pret šo dzīvnieku un vienlaikus savas drošības nolūkā būt piesardzīgiem tā tuvumā.

Dabas aizsardzības pārvaldes Sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa pieļāva, ka sumbrs Latvijas teritorijā visticamāk ienācis no Baltkrievijas. Šāda savvaļas sugu indivīdu pārvietošanās pāri valstu robežām piemērotu dzīvotņu meklēšanas nolūkos ir dabiska parādība un novērojama visām savvaļas sugām. Līdz ar to ir paredzams, ka pieaugot sumbru populācijas lielumam Baltkrievijā vai kādā citā Latvijas kaimiņvalstī, šādi sumbru viesošanās gadījumi Latvijā varētu kļūt biežāki. Tā kā sumbrs ir bara dzīvnieks, viens riesta laikā klejojošs sumbra indivīds nevar izveidot pastāvīgu populāciju, tāpēc nav sagaidāma tā ilgstoša uzturēšanās citu sumbruneapdzīvotā vietā.

"Tā kā atbilstoši aculiecinieku novērotajam sumbrs neizrāda lielas bailes no cilvēkiem, var secināt, ka dzīvnieks pirms nonākšanas savvaļā visticamāk audzēts nebrīvē, tādējādi pierodot pie pastāvīgas cilvēku klātbūtnes. Tomēr sumbrskā jebkurš savvaļas dzīvnieks, izjūtot apdraudējumu, var kļūt bīstams cilvēkam. Tādēļ, vērojot šo dzīvnieku, ir jāietur droša distance - vismaz 30 metri un jāizvairās no tieša kontakta ar to. Noteikti jāizvairās no dzīvnieka apzinātas piebarošanas, kas var sekmēt tā pierašanu pie cilvēka, veicinot dzīvnieka uzturēšanos apdzīvotu vietu tuvumā," skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Jēkabs Dzenis.

Vēsturiski sumbrs ir bijusi Latvijas savvaļā dabiski sastopama suga, līdz ar to sumbra atgriešanās Latvijas savvaļā ir dabisks process. Austrumeiropas mērogā sumbrs bija salīdzinoši bieži sastopams tomēr intensīvās medīšanas un dzīvotņu izzušanas dēļ tā populācija jeb indivīdu kopums līdz 20.gadsimta vidum bija praktiski izmirusi. Pēdējās desmitgadēs vairākās Eiropas valstīs tostarp Baltkrievijā, Polijā un Lietuvā ir veikti sekmīgi pasākumi, lai pavairotu sumbrus nebrīvē un pēc tam tos izlaistu savvaļā.

No juridiskā viedokļa sumbrs ir uzskatāms par nemedījamo dzīvnieku, kura apzinātai ieguvei ir nepieciešama iepriekšēja Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja. Vienlaikus saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma prasībām jebkura dzīvnieka nogalināšana ir pieļaujama tikai gadījumos, kad dzīvnieks, uzbrūkot cilvēkam, apdraud tā veselību vai dzīvību. Šādā gadījumā atļauja nav nepieciešama, taču par šo notikumu nekavējoties ir jāziņo Dabas aizsardzības pārvaldei.