Iedzīvotājus aicina iesaistīties pelēkās kāpas sakopšanā
Dabas aizsardzības pārvalde (Pārvalde) ceturtdien, 28.septembrī plkst.11.00 Engures un apkārtnes iedzīvotājus, kā arī citus interesentus aicina iesaistīties Engures teritorijā esošās pelēkās kāpas biotopa sakopšanā, lai uzlabotu vairāku īpaši aizsargājamu augu sugu, sevišķi pļavas silpurenes, augšanas apstākļus.
Pļavas silpurene Engures pelēkajā kāpā šogad pavasarī konstatēta ievērojamā daudzumā un tā prasa specifiskus augšanas apstākļus. Talka notiks sadarbībā ar Engures novada pašvaldību un Engures vidusskolu.
Dalībnieku pulcēšanās - pie Veselības centra (vecās slimnīcas) Engurē. Pieteikšanās un sīkāka informācija par talkas norisi pieejama, zvanot pa tālruņa numuru 26495578. Aicinām visus talkot gribētājus parūpēties par laika apstākļiem piemērotu apģērbu un talkošanai ieplānot vismaz dažas stundas. Pārvalde visus talciniekus nodrošinās ar darba cimdiem.
Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency
Talkas laikā pelēkajā kāpā paredzēts ravēt mazās priedītes, kas patlaban nopietni apdraud pelēkās kāpas biotopu un tai raksturīgo augu sugu pastāvēšanu. Lai arī kopumā Engures novada piekraste pārsteidz ar dabas daudzveidību - tajā ir dažādas pludmales, priekškāpas un kāpu meži, piejūras pļavas un lagūnas, plašas meldru audzes jūrā - pelēkajām kāpām, kas ir viens no Eiropas apdraudētākajiem biotopiem, piekrastē piešķirama īpaša vērtība. Kāpu veido atklātas vietas, kur ir maz vai vispār nav koku un krūmu, zemi klāj ķērpji, sūnas un zemi lakstaugi. Līdz ar to tā ir vienīgā vai galvenā mājvieta daudzām gaismprasīgām augu, ķērpju un dzīvnieku sugām, tostarp pļavas silpurenei.
Pļavas silpurene Latvijā ir īpaši aizsargājama, jo ir reta un saistīta ar specifiskiem augšanas apstākļiem. Tai patīk tikai gaišas, atklātas vietas - sausi, gaiši priežu meži, kāpas ar skraju augāju, reti - sausas pļavas. Silpureni nomāc blīva augāja izveidošanās. Tad tā izzūd, jo samazinās gaismas pieejamība.
Lielākā daļa pelēko kāpu ir radušās un ilgstoši pastāvējušas cilvēka darbības ietekmē. Savulaik šīs kāpas pārsvarā izmantoja kā ganības, žāvēja tīklus, izvietoja laivas. Šodien tās funkcionē galvenokārt kā atpūtas un sportošanas teritorijas. Tā kā pelēko kāpu josla vairs netiek apsaimniekota, tā aizaug ar kokiem un krūmiem, tādējādi apdraudot vairāku īpaši aizsargājamu sugu pastāvēšanu.
Daudzas valstis jau ir ķērušās pie vērienīgas pelēko kāpu apsaimniekošanas, kuras mērķis ir atjaunot klajās kāpu ainavas ar daudzveidīgām sugu sabiedrībām. Šāda kāpu atjaunošana nelielās platībās ir veikta arī Latvijā, Užavas un Ovīšu piekrastē. Nākamajā gadā plānota vērienīgāka pelēko kāpu atjaunošana Piejūras dabas parkā. Galvenais mērķis ir atjaunot atklātu ainavu, kur būtu nepieciešamie apstākļi gaismprasīgām sugām, kuras spēj augt nabadzīgās augsnēs.