Plūdu draudi Aizputē: Tebrā ūdens līmeņa celšanos neprognozē

© Ekrānšāviņš no video

Tebras upē Aizputē, kur pagājušās nedēļas nogalē pie dzirnavu dīķa bija pārplūdušas dzirnavu slūžas, šodien kritiska ūdens līmeņa celšanās lietavu rezultātā vairs netiek prognozēta, informēja pašvaldības izpilddirektore Astrīda Eņģele.

Situācija Aizputē ir stabilizējusies - ūdens līmenis ir krities. Tiek prognozēts, ka, arī turpinoties lietavām, viss ūdens daudzums varēs aizplūst, neradot jaunus applūšanas draudus. Arī šodien kopš plkst.8 līst, bet ne ļoti stipri, piebilda izpilddirektore.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Sandra Vējiņa informēja, ka sestdien, 16.septembrī, tika saņemts izsaukums uz Liepājas ielu Aizputē, kur Tebras upe izgājusi no krastiem un sāka applūst daudzdzīvokļu māja. Ugunsdzēsēji glābēji palīdzējuši izveidot aizsargvalni un māja pasargāta no applūšanas. Kā apliecināja izpilddirektore, mājai applūšana pašlaik vairs nedraud.

Sestdien ugunsdzēsēju glābēju palīdzība bija nepieciešama arī Lažas ūdenskrātuvē Aizputē, kur, lai novērstu plūdus, tika atbrīvota ūdenskrātuves dambja caurteka. Pašvaldības izpilddirektore apliecināja, ka Lažas ūdenskrātuvē ir augsts ūdens līmenis. Dzīvojamo māju, kas varētu applūst, tuvumā nav, bet plūdu gadījumā tie varētu skart Aizputes-Skrundas autoceļu.

Kā ziņots, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs visā Latvijā izsludinājis oranžo brīdinājumu par pirmdien gaidāmu stipru un ļoti stipru lietu. Prognozēta zemāko vietu applūšana un ūdens līmeņa paaugstināšanās upēs, iespējami ceļu izskalojumi.

Līdz pirmdienas vakaram nokrišņu daudzums vietām var pārsniegt 50 milimetru jeb 50 litru kvadrātmetrā. Plūdu risks pastāv visos reģionos.

Latvijā

Biznesa augstskolas Turība rektore, profesore, Latvijas valsts meži padomes priekšsēdētāja un LTRK padomes locekle Zane Driņķe rīkoja nozares un publiskās pārvaldes pārstāvju nākotnēšanas pēcpusdienu, iedibinot tradīciju pulcēt vienkopus biznesa un publiskās pārvaldes intelektuāļus, dizainēt nākotni. Divu stundu garumā tika meklētas konkrētas atbildes uz tādiem jautājumiem, kā piemēram, kāds ir Latvijas uzņēmumu eksporta potenciāls šobrīd, inovāciju ieviešanu ražošanā, tehnoloģiju un biotehnoloģiju jomās, uz ko Latvijas publiskās pārvaldes nākotnei jau no rītdienas jābūt orientētai, valsts tēls un komunikācija nākotnē.