Novadi Latgalē varētu lūgt izsludināt ārkārtas stāvokli saistībā ar situāciju lauksaimniecībā

Atsevišķu plūdu skarto novadu vadība varētu lūgt Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) izsludināt ārkārtas stāvokli saistībā ar radušos krīzes situāciju lauksaimniecībā.

Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs (Latgales partija, VL-TB/LNNK, "Vienotība") aģentūrai LETA norādīja, ka patlaban vēl nav iespējams nosaukt konkrētus zaudējumu apmērus, jo ir apkopota tikai vispārīga informācija par situāciju pašvaldībā. Precīza zaudējumu tāme varētu būt izstrādāta aptuveni divu nedēļu laikā, to sekojoši iesniedzot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Lai gan patlaban Rēzeknes novadā situācija ir stabilizējusies, aktuālas ir ūdens līmeņa svārstības vairākās ūdenstilpnēs, skaidroja Švarcs.

Viņš uzsvēra, ka pirmdien pašvaldība būs izstrādājusi apkopojumu par plūdu skartajām lauksaimniecības zemēm, to platību, kultūrām.

"Patlaban situācija ir stabilizējusies, taču turpmākais stāvoklis atkarīgs no iespējām atjaunot infrastruktūru, kā arī zemnieku izdzīvošanas iespējām," atzina Švarcs.

Rēzeknes novada vadītājs uzsvēra, ka ražas zaudējumi lauksaimniekiem būs milzīgi, līdz ar to pašvaldība sagaida valsts atbalstu grūtībās nonākušajiem lauksaimniekiem. Tāpat pirmdien, 28.augustā, tikšanās laikā Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) tiks lūgts radušos situāciju oficiāli atzīt par ārkārtas.

Ekrānšāviņš/@LVceli/Twitter

Alūksnes novada domes vadītājs Arturs Dukulis (ZZS) aģentūrai LETA skaidroja, ka, visticamāk, lielākie zaudējumi lietavu laikā nodarīti nevis pašvaldībai, bet privātpersonām, aizpludinot laukus, tādējādi radot lielu risku labības bojāejai. Alūksnes novadā līdz pirmdienai iecerēts apzināt privātpersonu zaudējumus, pēc kā plānots lemt par turpmākajām rīcībām plūdu seku likvidēšanā. Dukulis pauda, ka lielākie bojājumi radušies Padedzes upes un Melnupes baseinos, un izskalojumi radušies arī mazākās ūdenstilpnēs.

Baltinavas novada vadītāja Sarmīte Tabore ("Mēs - Baltinavai") aģentūrai LETA pauda, ka patlaban pašvaldībā smagāk cietušas divas lielas un vēl trīs mazākas saimniecības. Divu lielāko saimniecību platība ir aptuveni 2000 hektāru, savukārt mazākajās saimniecībās tiek turēti mājlopi, tostarp cūkas, kuras Āfrikas cūku mēra dēļ no appludinātajiem apgabaliem nedrīkst pārvietot.

Tabore skaidroja, ka sarežģīta situācija izveidojusies pie Kūkovas upes, kas tek gar Krievijas robežu - ūdens līmenis tajā turpina kāpt. Vienā no mājsaimniecībām tā dēļ pastāv risks zaudēt lopus - ūdens līmenim kāpjot, lopi var aizpeldēt uz Krieviju, savukārt dzīvnieku saimnieki tiem nevarēs tikt pakaļ, teica Tabore.

Viņa pauda, ka, ja ūdens līmenis upēs turpinās celties tādos tempos, kā tas notiek patlaban, tad, iespējams, rīt nāksies evakuēt atsevišķās saimniecībās dzīvojošus cilvēkus.

Kā ziņots, biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvis Mārtiņš Trons aģentūrai LETA sacīja, ka spēcīgo plūdu radītie zaudējumi lauksaimniekiem varētu sasniegt vairākus miljonus eiro, piebilstot, ka šonedēļ piedzīvotās lietavas Latgalē izraisījušas nopietnus plūdus, skarot vairākus tūkstošus hektāru sējumu virknē pašvaldību.

Arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) aģentūrai LETA piektdien sacīja, ka ilgstošās lietavas Latgales pusē ir graujoša nelaime zemniekiem un par atbalsta pasākumiem tiek domāts.

Viņš teica, ka par konkrētiem pasākumiem varēs runāt tad, kad tiks noskaidroti precīzi nelaimes apmēri. "Apspriedīsimies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kopā jānāk valdībai, finanšu ministrei, premjeram, tad arī tālāk lemsim, jo šis ir neparedzēts gadījums gan pēc satura, gan formas," sacīja ministrs.

Pēc tikšanas ar vietējiem lauksaimniekiem piektdienas vakarā ministrs aģentūrai LETA norādīja, ka secinājumi ir diezgan skaudri un nodarīta skāde - liela.