Ventspils Lielais laukums top par kultūras oāzi – tur savu mājvietu jau radusi starptautiski godalgotā, pilsētas vērienīgākā strūklaka Fregate Valzivs, bet 2019. gadā līdzās Lielajam laukumam savas durvis vērs jaunā Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles funkciju ēka, kas jau kā projekts 2016. gadā saņēmusi balvu nominācijā «Ilgtspējīgākais projekts 2016 Latvijā».
Ideja par šādas ēkas būvniecību parādījās jau 2005. gadā, kad notika starptautiskais arhitektu plenērs - ideju pieteikums Ventspils Mūzikas pils vīzijai. Bija neskaitāmas diskusijas un idejas, līdz precizējās objekta veidols, tika piesaistīts finansējums, un šā gada februārī tika uzsākti reāli celtniecības darbi. «Būvniecība notiek atbilstoši grafikam - šobrīd ir pilnībā pabeigta pāļu izbūve, kas kopskaitā ir gandrīz 400. Tie nav pāļi to klasiskā izpratnē, bet tie kalpos kā siltummaiņi gan apkures, gan dzesēšanas sistēmām, jo ēka ir ļoti komplicēta. Tā būs Latvijā unikāls energoefektīvs objekts, kas būs kā pozitīvās prakses piemērs, ko varēs īstenot un pārņemt arī citviet valstī. Šobrīd ikviens interesents var sekot līdzi celtniecības procesam tiešsaistē, apmeklējot mājaslapu: ventspils.lv. Ar katru dienu ir arvien vairāk redzams, kā veidojas ēkas siluets atbilstoši arhitektu iecerēm. Šo procesu regulāri dokumentē arī fotogrāfs, līdz ar to mums būs pamatīgs arhīvs, kas detalizēti atainos ēkas tapšanas gaitu,» skaidro Ventspils pilsētas domes izpilddirektors Aldis Ābele.
13 risinājumi energoefektivitātes celšanai
Kopumā tiks ieviesti 13 kompleksi zema patēriņa ēku būvniecības tehnoloģiju risinājumi. Piemēram, ar gaisa siltumenerģijas rekuperāciju, izmantojot rotora tipa siltummaiņus, varēs atgūt līdz pat 85% no kopējā gaisa piesildīšanai nepieciešamā siltumenerģijas daudzuma. «Unikāla būs arī skolas vēdināšanas sistēma. Ēka galvenokārt tiks vēdināta dabīgā ceļā - zem zemes izbūvēti četri ģeotermāli gaisa ieplūdes kanāli. Gaiss ziemā tiks uzsildīts, bet vasarā atdzesēts, izmantojot ģeotermālo brīvo enerģiju. Tādējādi netiks tērēti energoresursi, lai šo gaisu vai nu dzesētu, vai sasildītu. Gaiss arī aizplūdīs caur vienotu centralizētu izeju. Līdz ar to nebūs nekādu ventilācijas trokšņu, kas ir īpaši svarīgi koncertzālē - klausītājiem nav jādzird iekārtu šņākoņa,» stāsta A. Ābele.
Individuāla vēdināšana paredzēta arī katrai mācību klasei. «Klasēm ir svarīgi akustiskie parametri, līdz ar to katrai klasei būs gan sava individuālā vēdināšanas rekuperācijas sistēma, gan arī būs iespējama dabīgā vēdināšana, atverot logu. Turklāt ventilācija strādās atbilstoši cilvēku skaitam klasē,» norāda A. Ābele. Domājot par labāku akustiku, visas mēbeles tiks iebūvētas.
Ir būts arī vizītē Vācijā, kur skolas un koncertzāles apvienojums vienā ēkā ir ierasta prakse. Viesošanās laikā liela uzmanība tika pievērsta caurskanībai klasēs. «Vecajā skolā bija situācijas - ja vienā klasē kāds aktīvi spēlē kādu instrumentu, blakus klasē nav iespējams strādāt. Tāpēc par šo aspektu ir intensīvi domāts, projektējot jaunu ēku,» akcentē Profesionālās izglītības kompetences centra (PIKC) Ventspils Mūzikas vidusskola direktors Andris Grigalis.
Tiks uzstādītas maksimālas siltumtehniskās efektivitātes trīskāršā stiklojuma paketes un logu profili, tādā veidā garantējot ne tikai mazus siltuma zudumus, bet arī augstu komfortu iekštelpās. Telpās būs informatīvie paneļi, kur būs redzami laika un telpu klimata rādītāji. Tiks ieviesta inteliģentās kontroles sistēma, kas kontrolēs ēkas inženiersistēmas. Šādas «inteliģentās kontroles» izmantošana samazinās enerģijas patēriņa, būvniecības un uzturēšanas izmaksas.
Telpas tiks maksimāli izmantotas
Jaunās celtnes projekta autors ir Deivids Kuks no Vācijas (Haascookzemmrich STUDIO2050, Freie Architekten, PartG mbB). Energoefektivitātes konceptu izstrādāja Vācijas uzņēmums Transsolar Energietechnik Gmb, tehnisko projektu - Latvijas projektētāji PS studioMSV, SIA Nams un SIA Arhstudio25, akustikas jautājumu sakārtošana tika uzticēta arī vāciešiem - uzņēmumam MÜLLERBBM GMBH.
Celtniecības darbus plānots pabeigt 2019. gadā. Jaunās ēkas kopējā platība būs 6883 kvadrātmetri. Kopējās jaunās būves izmaksas būs vairāk kā 30 miljoni eiro, ieskaitot arī aprīkojumu un instrumentus.
Pārsvarā tā būs paredzēta skolas vajadzībām, kā arī kalpos kā reģionālā koncertzāle. Nelielajām mācību klasēm [tāda ir mūzikas skolu specifika, jo nodarbībās piedalās viens, divi skolēni un pedagogs] būs dubultā izmantošana - dienas laikā tās izmantos audzēkņi, pēcpusdienās tās varēs pārtapt par ģērbtuvēm, grimētavām māksliniekiem, kas uzstāsies koncertzālē.
Koncertzālē paredzēto sēdvietu skaits lielajā zāle būs nepilni 600, mazajā zālē - ap 150. Mazā zāle būs viegli transformējama, turklāt viena skatuves siena būs atverama un tieši ierīkota pretī amfiteātrim, tāpēc vasarā mazās zāles skatuve būs pieejama arī brīvdabas pasākumiem.
Lepnums - stabuļu ērģeles
Akustiskajā koncertzālē tiks uzstādītas 21. gadsimta ērģeles, kas tiek būvētas Vācijā, Bonnas ērģeļbūves darbnīcā JOHANNES KLAIS ORGELBAU GMBH & CO.KG ar ērģeļmeistara Jāņa Kalniņa (Ugāles ērģeļbūves darbnīca) līdzdalību.
Par šo ērģeļu krustmāti un koncepcijas līdzautori piekritusi kļūt pasaulslavenā latviešu ērģelniece Iveta Apkalna.
«Pēdējo 100 gadu laikā Latvijā ir uzbūvētas tikai vienas ērģeles, tagad top nākamās. Tās būs stabuļu ērģeles, nevis elektroniskās. Ērģeles būs savienotas ar mobilo konsoli, kas nozīmē, ka ērģelnieks varēs atrasties nevis ar muguru pret auditoriju, bet, piemēram, orķestrī,» informē Ventspils pilsētas domes izpilddirektors.
Ēkā atradīsies arī Mūzikas bibliotēka, kura tiks izveidota, apvienojot Ventspils Mūzikas vidusskolas bibliotēku un Ventspils pilsētas bibliotēkas Mūzikas nodaļu. Tā būs publiski pieejama gan audzēkņiem, gan pasniedzējiem, gan pilsētas iedzīvotājiem un viesiem. Ēkā tiks izveidota arī profesionāla ierakstu studija.
Top oratorija atklāšanas pasākumam
«Pirmkārt, no jaunās celtnes ieguvēji būs skolas audzēkņi [ap 500] un skolas personāls [ap 100]. Skola ir lielākā kultūrizglītības iestāde ārpus Rīgas, un drīzumā tai būs mājvieta mūsdienīgā ēkā, kurā būs ideāli mācību un treniņu apstākļi, iespēja atbilstošās telpās muzicēt kopā ar pedagogiem, pasaulslaveniem mūziķiem. Ventspilī tiek nodrošināta kultūras procesa pašpietiekamība - mums ir vairāki profesionālas ievirzes kolektīvi, piemēram, kamerkoris Ventspils, kamerorķestris Ventspils, Ventspils Big Band, kurā darbojas arī mūzikas vidusskolas audzēkņi un absolventi. Otrkārt, Ventspilī jaunajā koncertzālē spēsim piedāvāt pasaules līmeņa akustiskos koncertus un daudzveidīgu kultūras programmu. Pateicoties pašvaldības dotācijām, ventspilniekiem un tuvākās un tālākās apkārtnes iedzīvotājiem ļoti plašā klāstā ir pieejama augsti profesionāla kultūra par samērīgām cenām.
Ēka būs kā dāvana ventspilniekiem Latvijas valsts simtgadē. Jau šobrīd tiek domāts par ēkas atklāšanas koncertu ciklu. Viens no galvenajiem un gaidītākajiem priekšnesumiem būs oratorija, kas uzticēta mūzikas vidusskolas absolventam, komponistam Raimondam Tigulam, bet libretu raksta rakstniece Nora Ikstena.
Jaunā Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles funkciju ēka tiks atklāta un iespēlēta 2019. gada vasarā, un šis laiks simboliski sakrīt ar to brīdi, kad Latvijas Republikas jurisdikcija pirms 100 gadiem tika nodibināta arī Ventspilī, jo mūsu pilsētā tas nenotika 1918. gada 18. novembrī, tobrīd Ventspils bija ķeizariskās Vācijas karaspēka okupēta. Latvijas karaspēks Ventspilī ienāca 1919. gada 24. jūlijā,» norāda A. Ābele.
Vēl nedaudz jāpagaida
Taču vēl nedaudz ir jāpaciešas, lai visus iepriekšminētos labumus un ieguvumus varētu skatīt dzīvē. Tostarp arī Mūzikas vidusskolā mācību process vēl divus mācību gadus būs izkaisīts astoņās dažādās ēkās. «Gan skolēni, gan pedagogi ļoti gaida pārcelšanos uz jauno ēku, taču arī šobrīd nekas nav apstājies - izglītošanās un topošo mākslinieku sagatavošana turpinās,» uzsver A. Grigalis.
Skola piedāvā deviņas izglītības programmas ar daudzām apakšprogrammām. «Vienīgie piedāvājam apgūt mūzikas skaņu operatora (ar specializāciju skatuves gaismu dizainā) profesiju. Šī specialitāte ir ļoti pieprasīta darba tirgū. Un jaunā ēka būs neatsverams mācību poligons, kur praktizēties,» ir pārliecināts skolas direktors.
Izcili sasniegumi
Viņš stāsta, ka audzēkņu vidū nav tikai ventspilnieki, uz Ventspili skoloties brauc no visas Kurzemes, arī Rīgas un pat Vidzemes. Aptuveni 2/3 ir iebraucēju no citām pilsētām. Skola var lepoties ar patiesi zinošiem un prasmīgiem jaunajiem talantiem - daudziem liecībās ir tikai 7, 8, 9, 10 balles. Skolas direktors uzslavē gan pašus skolēnus par centību, gan pateicas pedagogiem par ieguldījumu. «Skolas direktors ir ieguldījis milzu darbu, lai piesaistītu labākos pedagogus. Arī pašvaldība ir ieinteresēta, lai kultūras vides stūrakmens - skola - attīstītos un radītu jaunus māksliniekus, kas nes valsts un pilsētas vārdu pasaulē. Piemēram, pašvaldība skolotājiem, kas nav ventspilnieki, piešķir dienesta dzīvokļus, tāpat esam līdzfinansējuši jaunu mācību virzienu izveidi,» stāsta A. Ābele.
Pagājušais mācību gads Ventspils Mūzikas vidusskolai bija daudzu konkursu un sacensību piesātināts, un tajos gūti augstvērtīgi sasniegumi, piemēram, aprīļa sākumā Conservatoire Slave de Musique à Bagnolet - viena no Parīzes konservatorijām - rīkoja starptautisku stīgu instrumentu spēles konkursu. Tajā Ventspils Mūzikas vidusskolas Andra Puziņa vijoles klases audzēkne Amanda Rūta Vieško ieguva 3. vietu; 4. kursa audzēkne Amanda Maržecka ieguva Ghetto Faktors 2017 GRAND PRIX; skolas flautistes Terēza Tīrmane un Nora Lodziņa ieguva 1. vietu konkursā Itālijā; pedagoģes Ingrīdas Krilovas audzēknis Madars Irbe starptautiskajā pianistu konkursā Parīzē plūca uzvaras laurus.