Jūrmalā degušās kaudzes strauji rūk
Attīrīšanas darbi Jūrmalā degušajā nelegālajā izgāztuvē strauji rit uz priekšu. Uzņēmums Clean R pagājušajā nedēļā izvedis 4500 tonnu atkritumu, vēl ap 5000 tonnu palicis. Taču, kas notiks tālāk ar indīgu degšanas produktu piesārņoto zemi, šobrīd nav skaidrs. Teorētiski to vajadzētu attīrīt, taču šāds pakalpojums 700 000 eiro vērtajā līgumā nav iekļauts.
Turklāt zeme Ventspils šosejā 47 nemaz nepieder uzņēmumam Prima M, kas nelegālo izgāztuvi ierīkoja, bet gan kādai kundzei Pēterburgā. Tas ir papildu sarežģījums šajā stāstā.
Labi, ka vismaz attiecībā uz atkritumiem valsts nauda sarežģījumus risina - vakar par to klātienē tika aicināti pārliecināties žurnālisti. Liels ekskavators apdegušās ķīpas ceļ lielā kravas mašīnā, un cita pakaļ citai tās dodas uz Getliņu poligona pagaidu glabātavu. Clean R valdes loceklis Guntars Levics stāsta, ka viena no lielākajām izdevumu pozīcijām ir transports, otra - pāršķirošana rūpnīcā, jo automātiskā līnija, kas nolasa no transportiera lentes metālus, piemēram, baterijas, tērē daudz elektrības. Pirmās atkritumu partijas arī nodotas analīžu veikšanai. Ja hlora un sēra saturs nebūs būtiski paaugstināts, tad atkritumi tiks nodoti malšanai un pārtaps degvielā Cemex rūpnīcas kurtuvēm. Kurš kuram par šo sadarbību maksās, G. Levics neatklāj - tas ir komercnoslēpums. Tāpat kā iecerētais peļņas procents. Ja kaut ko dedzināt nevarēs, to nāksies apglabāt poligonā, kas maksājot tūkstošus par tonnu. Saskaņā ar Valsts vides dienesta aplēsēm atkritumos ir aptuveni 1% bīstamo atkritumu. Tie jāatšķiro. Kopumā materiāls esot viendabīgs - riepu ķīpas vai ķimikālijas plastmasas atkritumu ķīpās nav atrastas.
Atkritumu īpašnieka Prima M valdes loceklei Lūcijai Uzkliņģei iepriekš labpatika šīs kaudzes dēvēt par pārstrādājamu materiālu. Tomēr, kā skaidro G. Levics, - atkritumi kļūst par materiālu, kad iznāk laukā no pārstrādes rūpnīcas vai pārtop pelnos: «Bet šīs ķīpas viennozīmīgi ir atkritumi.» G. Levics apgalvo, ka tas būtu pašsaprotami katram atkritumu apsaimniekošanas nozarē strādājošajam. Par tādu Prima M viņš gan līdz šim nebija dzirdējis. Varbūt tāpēc, ka oficiāli tās uzrādītā pamatnodarbošanās ir kafijas, tējas, kakao un garšvielu vairumtirdzniecība.
Atkritumiem šajā zemes gabalā Jūrmalā nebija jāatrodas. Tie ceļojuši tālu ceļu no Skandināvijas, par ko liecina druka uz iepakojumiem. Pēc loģikas, tiem pa taisno bija jānokļūst kādā pārstrādes rūpnīcā, vienalga - pie zviedriem vai mums. Tad jāpārtop RDF materiālā un enerģijā katlumājās. Tā vietā ķīpu kalni sagūla nomaļā krūmu piesegtā vietā starp dzelzceļu, šoseju un dažām dzīvojamām mājām. Ļoti iespējams, ka aiz Prima M vārda stāvošie šeptmaņi pārrēķinājās un izdevīga biznesa vietā, nogrūžot vienalga kur zviedru atkritumus, uz kakla dabūja krimināllietu un milzu parādu pret valsti un dabu. Šī stāsta daļa vēl jāšķetina Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei.