Vides aizsardzības fonda nauda, izrādās, tiek tērēta arī pasākumiem, kam ar vides aizsardzību nav nekādas saistības – Likteņdārza gadījumā finansēta bioloģiski vērtīgas pļavas nošķūrēšana un aizvietošana ar mākslīgi veidotu kalnu.
Likteņdārzs pēc būtības ir privāts projekts, un privātais drīkst rīkoties pēc saviem ieskatiem - iekasēt naudu par ienākšanu teritorijā, par autostāvvietu, par kociņu stādīšanu, par piknika vietas izmantošanu, par vizināšanos ar elektrisku mašīnīti. Drīkst vākt ziedojumus, pasniedzot šo ieceri sabiedrībai kā dāvanu Latvijas simtgadē. Taču dāsnāko ziedotāju vidū ir arī valsts, kas atbalsta šo privāto pasākumu caur Latvijas Vides aizsardzības fondu, bet tas ir dibināts pilnīgi citiem mērķiem. Pagājušajā gadā fonds piešķīra 73 920 eiro projektam Likteņdārza Lielā kalna izveide - dāvana Latvijai simtgadē un latvisko vērtību saglabāšana nākamajām paaudzēm (1. kārta). Formāli projekts bija jārealizē līdz 30. aprīlim. Latvijas Vides aizsardzības fonda likums nepārprotami definē, ka tā mērķis ir vides saglabāšana un aizsardzība, nevis vides mākslīga pārveidošana - kā šajā gadījumā notiek Kokneses salā. Likuma 3. pants vēsta: «Fonda mērķis ir veicināt ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību, integrējot vides aizsardzības prasības visās tautsaimniecības nozarēs, lai nodrošinātu iedzīvotāju tiesības dzīvot kvalitatīvā vidē saskaņā ar valsts vides politikas pamatnostādnēm, kā arī pietiekamus pasākumus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai.»
Uzmanību uz šo pretrunu vērš žurnāla Vides Vēstis galvenā redaktore Anitra Tooma. Par Vides aizsardzības fonda naudu nostumta bioloģiski vērtīga pļava un tiek uzbērts pliks kalns, kas vēlāk būs jāapzaļumo. Ja šī būs tā dabas daudzveidība, tad jau jebkura parka veidošana valstij jāfinansē.
Turklāt šis nav vienīgais dīvainais projekts, kas tiek no vides aizsardzības naudas finansēts. Piemēram veselus trīs grantus saņēmis Imanta Ziedoņa fonds Viegli, kura mērķis ir veicināt jaunradi Latvijā.
Lai saprastu, kā, kam un kāpēc tiek dota Vides aizsardzības fonda nauda, A. Tooma ir pieteikusies darbam fonda konsultatīvajā padomē. Šī ir viena trim fonda struktūrām, kas deva piekrišanu un valsts naudu kalna uzbēršanas pasākumam. Vēl arī ekspertu komisija un galvenā lēmējinstitūcija - fonda padome, ko vada nozares ministrs.
Fonda direktors Jānis Rudzītis skaidro, ka diskusijas par šo Latvijas simtgadei veltīto projektu vērtētāju vidū ir notikušas. Par ko konkrēti bijušas šaubas, viņš neatklāj, taču galu galā visās trijās fonda institūcijās projekts atbalstīts. Saistību ar vides aizsardzības mērķiem direktors projektā saskata, tā esot vides izglītība.
Arī kalna būvētāja - nodibinājuma Kokneses fonds pārstāve Sanita Heinsberga uzsver, ka saistība ar vidi būšot. Kalnā pēc tā uzbēršanas tikšot sastādīta lielākā daļa Latvijā sastopamo augu. Pagaidām gan darbs neesot pat pusē - ar valsts naudu pusei nepietika, un pirmajā kārtā puse nemaz nebija paredzēta. Tāpēc zeme joprojām tiek prasīta kā ziedojums. Likteņdārza mājaslapā potenciālie ziedotāji uzrunāti šādi: «Kalns iecerēts 12,5 metrus augsts, un tā izveidei nepieciešams ap 200 tūkstoši kubikmetru zemes. Mēs ļoti vēlētos, lai šā kalna izveidē iesaistītos ikviens Latvijas cilvēks, nogādājot uz Likteņdārzu «saujiņu» zemes no sava dzimtā novada, no savām vai savu senču dzimtajām mājām. Aicinām vest gan melnzemi, gan smilti, gan augsni uzlabojošos koncentrātus utt.»
Pērn šādu iespēju izmantojuši 97 ziedotāji, tostarp uzņēmums Ceļu pārvalde atveda grunti, kas noņemta, rekonstruējot šoseju. Būvgružus. No bioloģiskā viedokļa, tāda kalna vērtība ir nulle.