Jūrmalas ekokatastrofa: Kāpēc netiek izvērtēta amatpersonu atbildība?

© Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Valsts vides dienests (VVD) iepirkuma procedūru ugunsgrēka vietas sakopšanai Jūrmalā, Ventspils šosejā 47, sāka otrdien, lūdzot pretendentus pieteikties rekordīsā laikā – līdz vakardienas pusdienas laikam, lai maksimāli ātri varētu sākt sakopšanu, novēršot vides piesārņojumu un tā iespējamo ietekmi uz iedzīvotājiem.

Līdz noteiktajam termiņam dienests saņēma piedāvājumus no trim uzņēmumiem - SIA Clean R, kas kopš 14. jūnija Jūrmalā nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu, kā arī SIA Ragn - Sells un SIA Eco Baltia vide. Iepirkumu komisija izvērtēs iesniegtos piedāvājumus un izraudzīsies komersantu, kam ir visas nepieciešamās atkritumu apsaimniekošanas atļaujas darbu veikšanai un kura piedāvājumā būs norādīta zemākā cena.

VVD cer, ka rezultāts būs zināms jau tuvākajās dienās un izraudzītais uzņēmums varēs sākt darbu.

Pēc VVD aplēsēm, ugunsgrēka vietā šobrīd atrodas apmēram 14 000 tonnu nesadegušu atkritumu. Vienas tonnas atkritumu aizvākšana un bīstamā piesārņojuma likvidēšana izmaksās aptuveni 50 eiro. Šajās izmaksās ietilpst atkritumu šķirošana un sagatavošana utilizēšanai vai apglabāšanai, transports, iekraušana, apsardzes izmaksas, analīžu veikšana un monitorings, summā iekļauts arī pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Neatkarīgā jau rakstīja, ka Ministru kabinets otrdien atbalstīja 700 000 eiro piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, cerot, ka vēlāk izdosies to atgūt no bēdīgi slavenās atkritumu izgāztuves apsaimniekotājiem. Atbilstoši Vides aizsardzības likumam VVD veic neatliekamie pasākumi un pēc tam no komersanta, kura rīcība izraisījusi kaitējumu videi, piedzen līdzekļus.

«Protams, ir nepatīkami, ka budžeta līdzekļi ir jāatvēl šādiem mērķiem, taču citas iespējas valdībai nav. Ilgi vilcinoties, riskējam, ka bīstamās vielas nonāk gruntsūdeņos un dzeramajā ūdenī, kas tiek piegādāts iedzīvotājiem. Jārīkojas ir nekavējoties. Vienlaikus jāvēršas pret vainīgajām personām, lai atgūtu valsts ieguldīto naudu, kā arī jāstrādā, lai šādi gadījumi vairs neatkārtotos,» uzsvēra Ministru prezidents Māris Kučinskis.

VVD otrdien izdeva atkārtotu rīkojumu SIA Prima M nekavējoties sākt teritorijas sakopšanu. Taču uzņēmums jau pagājušonedēļ vēstulē informēja VVD vadību, ka tam neesot nepieciešamo finanšu līdzekļu šādiem darbiem.

Lursoft datu bāze liecina, ka firma ar nosaukumu SIA Prima M dibināta 2011. gadā un tā nodarbojas ar kafijas, tējas, kakao un garšvielu vairumtirdzniecību. Pērn valsts budžetā šis uzņēmums nodokļos samaksājis 6320 eiro. Savukārt šā gada 7. jūnijā SIA Prima M bija izveidojies 2537 eiro liels VID administrēto nodokļu parāds.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais