Gatis Truksnis: Es vienkārši negribu, lai visu labi iesākto kāds samaitā
Jūrmalā – kā vienmēr – kaislību jūra, kuras viļņos uzpeld, nogrimst un atkal uzpeld politiskās drāmas varoņi. Pašvaldību vēlēšanās Jūrmalā uzvarējusī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) sākotnēji paredzēja virzīt par domes priekšsēdētāju Ritu Sproģi (ZZS), taču pēdējā mirklī izlēma, ka šajā amatā tomēr vērtīgāks būs bijušais priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS), virs kura galvas joprojām vīd KNAB Damokla zobens.
Zobena vicināšana nebija ietekmējusi vēlētājus, jo Gatis Truksnis domē tika ievēlēts ar lielu pārliecību. Taču tagad lielai daļai pilsētnieku nav saprotama ZZS un Saskaņas sadarbības morālā un politiskā puse.
Šodien intervija ar Gati Truksni ne tikai par sadarbību ar Saskaņu, bet arī par to, kāpēc nenotika vienošanās ar latviskajām partijām, par biznesmeņiem, kas izmanto pazīšanos ar domes priekšsēdētāju, par ugunsgrēku Slokas nelegālajā mēslu kalnā, kā arī par Jūrmalas perspektīvām.
- Daudzi vēlētāji nav apmierināti ar jūsu pārstāvētās partijas lēmumu veidot koalīciju ar Saskaņu.
- Diez vai to var dēvēt par koalīciju. Mēs šeit politiku nebīdām. Mums vienkārši ir vienošanās par prioritātēm Jūrmalas attīstībā. Pirmais: noturēt un saglabāt sociālās drošības slāni, kas mums ir nopietni veidots; palielināt atlaides nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN) - no 70% uz 90%, un šī atlaide nākamgad pienāksies visiem. Būs arī brīvs internets visā pilsētā, jaundzimušo vecākiem - 500 eiro pabalsts, pensionāriem - gadā 100 eiro pabalsts zāļu iegādei. NĪN atlaides virzīšu kā pirmās. Jūrmalnieks maksā trīsreiz lielāku nodokli nekā jelgavnieks vai ventspilnieks. Vai jūrmalnieks ir trīsreiz maksātspējīgāks? Nu nav. Šobrīd ir jautājums: kā dzīvot? Pārdot īpašumu, iet nezin kur? Turpmāk daudz rūpīgāk skatīsimies, lai pilsētā nebūtu vidi degradējošu objektu un lai šo objektu īpašnieki nesaņemtu nekādas nodokļu atlaides. Nekādas izgāzušās sētas un atkritumu kaudzes! Lūkosim, varbūt varēsim atbrīvot no NĪN represēto ģimenes, daudzbērnu ģimenes. Otrais prioritāšu bloks: Eiropas projektu realizēšana - Mellužu estrādes atjaunošana, Ķemeru parks un ūdenstornis, ceļu un ielu atjaunošana, meliorācija. Trešais: mājokļu problēmas - siltuma un ūdens tarifi. Tālāk - kultūras dzīves un tūrisma attīstība. Vienmēr esmu teicis: mēs visus aicinām strādāt. Visus! Tos, kas grib strādāt. Ir jau tādi, kas vienmēr ļoti labi jūtas opozīcijā un kas nekad nav gribējuši strādāt pa īstam. Viens otrs deputāts ir gatavs darboties kaut kādā jomā, taču tajā pašā laikā ir pret visu - pret budžetu, pret priekšsēdētāju. Kā ar tādu sastrādāties? Tagad zem vienošanās par kopīgu darbu ir parakstījušies deviņi deputāti. Pilsētas dome nedz piesaka karu, nedz sankcijas, pilsētas dome strādā iedzīvotāju labā - bez politikas. Šobrīd gan viens otrs sevi ir iedzinis stūrī. Arī divus TB/LNNK deputātus aicināju: nāciet, strādāsim!
- Diez vai tēvzemieši strādātu vienā koalīcijā ar Saskaņu...
- Tāpēc jau mēs to nesaucam par koalīciju! Tāpēc jau cilvēki mūs ir ievēlējuši, lai mēs dotu no sevis labāko. Iepriekšējā sasaukumā deputāti strādāja lieliski. Kāpēc tagad tā nevarētu būt? Domes sēdēs taču visi atrodas pie viena galda, visi taču sveicina cits citu! Ja Saskaņa teiks, ka, piemēram, tas novadgrāvis ir jāiztīra, vai tēvzemieši iebildīs pret to?
- Jūs aicinājāt sadarboties arī partiju Tev, Jūrmalai, kas startēja kopā ar Jauno konservatīvo partiju. Saraksta līderis Arnis Ābelītis atteicās. Kāda ir konflikta būtība?
- Es nekad nemeklēju nekādus konfliktus. Arnis Ābelītis sevi parādīja jau iepriekšējā sasaukumā. Viņš ir gluži kā Ilmārs Ančāns (slavens Jūrmalas domes «cīnītājs»). Tādi kā viņš nekad nevēlēsies atrasties pozīcijā, viņu vienīgā vēlme - būt opozīcijā. Tādi deputāti vienmēr kliegs, ka viss ir slikti, bet nekad neko nedarīs, lai situāciju padarītu labāku. Arī Arnis Ābelītis ir tieši tāds pats. Viņa mērķis: atrasties mūžīgā opozīcijā. Man var teikt: redz, kā vara ierauj sevī! Kāda vara? Es vienkārši negribu, lai visu labi iesākto kāds samaitā. Mums bija lieliska komanda, kas labi strādāja - bez konfliktiem, bez domstarpībām, Jūrmala tika veidota par cilvēkiem draudzīgu pilsētu. Bet to visu var elementāri pusgada laikā sabeigt. Cilvēkam pats galvenais ir drošība - pārliecība par to, ka tu pietiekami nopelnīsi, ka tu un tava ģimene būs paēdusi, ka tava apkārtne būs mierpilna. Par to mēs vienmēr esam iestājušies, un tāpēc cilvēki par mums pārliecinoši nobalsoja. Man daudzi cilvēki teica: mēs balsosim par jums! Es atbildēju: nē, jūs balsojiet par sevi - izdomājiet, kas jums ir labāk. Jaunai ģimenei, piemēram, ir jābūt stabilitātes izjūtai: viens bērniņš jau aug, ģimene domā par otru - bet vai būs pabalsts? Vai būs skolā brīvpusdienas? Vai būs atlaide NĪN? Mēs sakām - būs, dzīvojiet droši! Ja stabilitātes nav, ja ik pa pusgadam mainās mēri, tad arī cilvēkiem ir daudz grūtāk kaut ko izlemt. Protams, mēs dzirdam uzrūcienus no vienas otras ministrijas - par to, ka par daudz mīkstu taisām sociālo spilvenu, taču tā jau nu gan būs mūsu pašu izlemšana, kam un kā palīdzēt.
- Cilvēki saka: Jūrmalā bez pārmaiņām...
- Un kādas jūs gribētu pārmaiņas? Atcelt NĪN atlaidi? Atcelt skolēniem brīvpusdienas? Pensionāriem atcelt brīvbiļetes sabiedriskajā transportā? Angļi mēdz teikt: ja nav salūzis, tad nevajag labot.
- Jūs nepiedalījāties priekšvēlēšanu kampaņā. Kāpēc?
- Tas, ko izdarīja KNAB, smagi iedragāja manu veselību. Es vēl joprojām nesaprotu, par ko mani aizturēja un ko esmu nodarījis. Taču viens otrs žurnālists mani jau ir paspējis notiesāt... Jā, man bija veselības problēmas, bet es veiksmīgi ar tām esmu ticis galā, pateicoties mediķiem un draugiem. Un lai neviens arī necer, ka atkritīšu atpakaļ, kaut gan izdegt ir ļoti viegli. Nē, mums priekšā ir atbildīgs darba cēliens, un es esmu pilns apņēmības strādāt.
- Nezinu, kā jūs, bet cilvēki ir pamanījuši, ka viens otrs biznesmenis jūs izmanto savu mērķu sasniegšanai.
- Nu, jā, man savukārt viens otrs pārmet, ka esmu pārāk labsirdīgs... Varbūt ne gluži zēns no laukiem, un tomēr. Es nevaru nokontrolēt, ko cilvēki runā, varbūt viens otrs biznesmenis saka: re, es tikko ar Truksni runāju, mēs esam labi paziņas! Tas, ko es varu nokontrolēt: piemēram, rosināt mainīt saistošos noteikumus, ja tie ir bezjēdzīgi. Ņemot vērā to, zem cik spēcīgas lupas mēs esam pēdējo gadu laikā, man vajadzētu būt galīgam pašnāvniekam, lai kaut kādam biznesmenim parakstītu nelikumīgu būvatļauju. Ja kāds biznesmenis ir ziedojis naudu ZZS, vai tas nozīmē, ka tās mājas, kuras viņš plānojis uzcelt Jūrmalā, uzcelsies pašas vai arī es tur savu roku pielikšu? Nesaprotu, vai kādam ir pretenzijas, ka gruvešu un miskastes vietā tiek sakopta vide?
- Par labo vidi Jūrmalā. Tikko notika postošs ugunsgrēks Slokas nelegālo atkritumu glabātavā. Ugunsgrēku dzēsa teju trīs dienas, tonnas saindēta ūdens nonāca gruntī. Kas vainīgs šajā situācijā?
- Problēma ir sistēmā kopumā. Iedzīvotāji pagājušā gada jūlijā sūdzējās Valsts vides dienestam (VVD) speciāli šādiem gadījumiem izveidotā aplikācijā. Bet VVD nekādā veidā nereaģēja uz to, neveica situācijas noskaidrošanu, inspektors pat neatbrauca apskatīt. Jūrmalas dome par izveidojušos situāciju vēlreiz informēja Valsts vides dienestu šā gada martā. Tad VVD beidzot lika uzņēmumam aizvākt izgāztuvi līdz šā gada 24. jūnijam. Un tad pēkšņi šī izgāztuve nodega.
- Izskatās, kāds, lai nebūtu jāvāc šmuce, pielika uguntiņu...
- Nezinu, iespējams. Mēs izdarījām visas likumā noteiktās darbības. Piespiest rīkoties, uzlikt sodus - tā ir valsts funkcija. Pašvaldībai ir jāredz, kas notiek tās teritorijā. Nu, mēs redzējām. Mēs ziņojām. Valsts nedarīja faktiski neko. Tā vietā, lai risinātu šo jautājumu, instances domāja par to, kā efektīvāk piesegt dibenu. Augsnes un ūdens paraugi bija jāņem VVD, nevis Jūrmalas domei. Ja būtu vajadzējis naudu analīzēm, mēs samaksātu. Ja VVD būtu pateicis, ka to nedarīs, tad mēs domātu, ko iesākt tālāk. Bet kam tad ir paredzēts šāds VVD? Šis gadījums vēlreiz pierādīja, ka Jūrmalai šādi «smagās rūpniecības» uzņēmumi ir nepiemēroti, pat kaitīgi un bīstami. Jūrmalai ir jābūt pilsētai, kurā uzlādēties, nevis pilsētai, kurā elpot rūpnieciskos dūmus.
- Kas notika ar Ķemeru sanatoriju? Kāpēc pilsēta to nenopirka?
- Tāpēc, ka Finanšu ministrija mums neļāva ņemt kredītu, proti, neļāva mums to nopirkt. Tie investori, kas sanatoriju nopirka, izskatās nopietni: ēka tiek siltināta, tur iebūvē jaunu apkures sistēmu, tiek mainīti logi.
- Labi, ēka. Bet Ķemeru infrastruktūra? Tur taču nekā nav.
- Teritorija pieder pilsētai, un infrastruktūra tur tiks veidota. Četru gadu laikā ir plāns Ķemeros radīt ap 300 darba vietām. Radīt darba vietas - tas nenozīmē tikai uzbūvēt rūpnīcu un salikt tur darbgaldus, tas nozīmē - ļaut cilvēkam radoši izpausties. Tādā gaisotnē Ķemeros atdzīvosies mazais bizness. Atjaunosim Mellužu estrādi un Undīnes māju. Sāpju bērns mums ir Majoru muiža. Īsti nesaprotam, ko tur likt iekšā. Patlaban labi sakārtotas ir pilsētas kapitālsabiedrības, izņemot vienu - PSIA Jūrmalas ūdens. Tur visi guļ murkšķa miegā. Toties cik strauji attīstās Jūrmalas slimnīca! Tā neprasa no domes nekādas garantijas, tā aug un meklē attīstības iespējas pati. Arī Dzintaru koncertzāle ir patstāvīgs, augošs uzņēmums. Visi uzņēmumi ir sociāli atbildīgi, necenšas plēst no iedzīvotājiem deviņas ādas.
- Un kā ar siltuma tarifiem? Tie arī tiek veidoti sociāli atbildīgi?
- Jaunā šķeldas katlumāja ir laba lieta, jo tā mums ļaus pazemināt tarifus par 12%. Tas būs buferis pret gāzes cenu celšanos. Vienmēr esmu teicis kapitālsabiedrību vadītājiem: jūsu uzdevums ir nodrošināt ražošanu ar sociāli atbildīgu peļņu.
- Atgriezīsimies pie komandas, kas strādās visos jūsu nosauktajos virzienos. Manuprāt, ir divdomīgi veidot sastrādni ar Elizabeti Krivcovu (Saskaņa), kas ir Nepilsoņu kongresa un krievu skolu aizstāvēšanas aktīviste, viena no 9. maija «miroņu gājiena» organizētājām, viņa arī kvēli iestājusies par krievu valodu kā otro valsts valodu, nerunājot nemaz par atklātu Krievijas interešu lobēšanu Latvijā.
- Ir mīti, kurus rada sabiedrība un cilvēki paši par sevi. Proti, viņi rada tēlu par sevi. Viņi «pārdod» savu tēlu sabiedrībai, un tā to «nopērk». Tad, kad parunā ar Elizabeti Krivcovu, viņa atklājas kā pilnīgi normāls cilvēks bez jebkādiem ideoloģiskajiem uzstādījumiem. Es viņiem (Saskaņas deputātiem) jau sākumā pateicu: nebūs te nekādas ielu pārdēvēšanas vai līdzīgu politisko aktivitāšu. Esmu vienmēr bijis par to, ka jācīnās par un pret idejām, nav jācīnās pret cilvēkiem. Ņikita Ņikiforovs atnāca pie mums no Saeimas - vai Jūrmala tik kārdinoša? Es gan nekad neesmu bijis Saeimas deputāts, bet man šķiet, ka tur varētu būt garlaicīgi. Domāju, ir daudz interesantāk būt par vicemēru Jūrmalā, nevis sēdēt Saeimā un balsot par punktu 2. prim 3. Pašvaldība ir ārkārtīgi interesanta - te notiek visa dzīve. No partiju apvienības Tev, Jūrmalai/JKP ievēlētā Dagmāra Beitnere Le Galla pirmajā domes sēdē vēlējās atklāt diskusiju par to, kurš Jūrmalai būs labāks mērs - tas būšot demokrātiski. Neviens neatbalstīja viņas vēlmi par diskusijas atklāšanu. Lūk, tā bija demokrātija: pakļauties vairākumam. Jūrmalas domē tiešām ir demokrātija: domes sēžu zālē ir iespēja atrasties ikvienam, kas vēlas dzirdēt un redzēt domes darbu. Saeimai ir Kārtības rullis, mums ir nolikums - ja katrs gribēs atklāt diskusiju, tad mēs runāsim līdz naktij. Taisnību sakot, man mazliet žēl TB/LNNK jauniešu, kas ievēlēti domē. Nu labi, viņi nosēdēs šeit opozīcijā četrus gadus, klausīdami, ko viņiem «iesaka» vecie buki... Bet tiem, kā zināms - jo sliktāk, jo labāk, jo paši domē nav tikuši. Zinu, ka dažs labs gaida konfliktus. Bet mēs neesam tendēti uz konfliktiem: mums ir deviņas balsis, un mēs darām savu darbu. Jāsaprot, ka cilvēki ir balsojuši par visiem, kas ievēlēti domē. Tāpēc jāstrādā visiem kopā.
- Solījumi strādāt - tas ir optimistiski. Bet konkrēti: vai Jūrmalu iespējams attīstīt tiktāl, ka tā tiešām kļūst par kūrortu, par medicīniskā un citu tūrisma veidu galamērķi?
- Protams, jā. Esam runājuši ar Jūrmalas slimnīcas vadību par šo tēmu, arī investori izrāda interesi. Ir jau nolūkota konkrēta vieta sporta rehabilitācijas iestādei. Ir doma par neiroķirurģijas klīniku, arī par vietu kuņģa operācijām, uz kurām pie mums jau brauc ārzemnieki, ir ideja attīstīt dzemdniecības virzienu: no Krievijas uz Jūrmalu jau tagad brauc dzemdētājas - jau šobrīd ir ap 1500 dzemdībām gadā. Vēl pie tūrisma veidiem - gastronomiskais tūrisms. Restorānu piedāvājums, kas ir Jūrmalā, domāju, nav ne ar ko salīdzināms. Jāattīsta arī ekoloģiskais tūrisms - ceļošana pa mežiem un purvu takām. Konferenču tūrisms: mums ir pietiekami daudz telpu un iespēju, lai šis tūrisma veids attīstītos. Ārkārtīgi svarīgs ir kultūras tūrisms. Palūkojieties Dzintaru koncertzāles afišā, tā ir pilna ar izcilu mākslinieku koncertiem. 11. jūlijā tur uzstāsies Elīna Garanča un Hibla Gerzmava - pasaulē izcilākais mecosoprāns un soprāns. Domāju, ka 11. jūlijā pasaulē nebūs labāka koncerta. Protams, tas, kas Jūrmalai raksturīgs - ir sanatoriju tūrisms. Tam faktiski nepiemīt sezonalitāte, un to jau veiksmīgi attīsta Jaunķemeru sanatorija. Vēl - orientēšanās uz lieliem notikumiem un pasākumiem, turklāt - tie notiek ne tikai pilsētas centrā, bet arī ārpus tā, piemēram, Kauguros. Tur notiks arī tradicionālie Rudens svētki.