Jūrmalas ugunsgrēks vidi un laukaugus,visticamāk, neietekmēs

© F64

Jūrmalas atkritumu glabāšanas vietā pirms vairāk nekā nedēļas izcēlies ugunsgrēks tās apkārtnē esošo labību, visticamāk, nav nelabvēlīgi ietekmējis, atzina aptaujātie eksperti.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis sacīja, ka Jūrmalas ugunsgrēks, visticamāk, nav ietekmējis tuvumā esošos laukaugus, tostarp graudaugus. "Nākamajā dienā, kad ugunsgrēku dzēsa, debess pamalē bija lietus mākoņi, taču kaitīgo izmešu koncentrācija bija maza. Droši vien kaut kur pēc ugunsgrēka nolija lietus, bet nedomāju, ka uz vidi tas atstājis kādu iespaidu un uz laukaugiem ne tik," sacīja Balodis.

facebook.com/LLKC

Arī Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža sacīja, ka Jūrmalas ugunsgrēks, visticamāk, nav ietekmējis tuvumā esošo graudaugu gaidāmās ražas kvalitāti. Piemēram, starp Zemgali un Jūrmalu ir milzīgas mežu un purvu platības, kas absorbēs kaitīgos izmešus, ja tādi radušies. "Nedomāju, ka ugunsgrēks bija tik bīstams, lai graudaugu kultūrām būtu nodarīts kāds kaitējums," teica Ruža.

Viņš arī piebilda, ka līdz graudaugu ražas novākšanai ir apmēram mēnesis laika, kas ir pietiekami ilgs laiks, lai visas ugunsgrēka paliekas dabā tiktu noskalotas ar lietu.

Kā ziņots, 18.jūnija pēcpusdienā Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās ugunsgrēks kādā teritorijā, kur bez VVD atļaujas tika glabāts liels daudzums plastmasas atkritumu. Tie dega 12 000 kvadrātmetru jeb 1,2 hektāru platībā. Ugunsgrēkam tika noteikta paaugstināta bīstamība. Degšana radīja lielu sadūmojumu, kurš izplatījās atmosfēras augšējos slāņos mākoņu veidā ievērojamā teritorijā.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais