Ipiķu pagasta pārvaldes vadītāja: Ir sajūta, ka jaunieši nāk atpakaļ

ROBEŽA. Ipiķi – tālākais Latvijas ziemeļu punkts, robežojas ar Igauniju. Nekāda gulēšana nesanāks, jo Latvijas pusē lietus ceļu bija izmērcējis līdz kaulam, bet arī sausos laikapstākļos nāksies kratīties bez asfalta. Nu, bet igauņu pusē ceļa segums pavisam cits © Rūta Kalmuka/F64

Ipiķu pagasts ir nominēts par otro mazāko Latvijā iedzīvotāju skaita ziņā. Pārsimts iedzīvotāju. Taču Ipiķu pagasta pārvaldes vadītāja Iveta Buņķe saka: «Ir sajūta, ka jaunieši nāk atpakaļ. Tas ir cerīgi.»

Vietējie iedzīvotāji rokas nenolaiž, cik var, tik dara. Tāpēc Ipiķus nevar salīdzināt ar Sūnu ciemu, kur cieminieki alka pēc Laimes lāča, kurš, no malas nācis, visas problēmas atrisinātu. Zemnieki meklējot zemi, bet daudzviet tā privatizēta un pagasts nevar ierādīt jaunas platības. Ipiķu pagasts savu attīstību saskata bioloģiskajā saimniekošanā - aitas, upeņu lauki, ir spēcīga mežsaimniecība. Igauņi brauc uz Latviju iepirkties un piestāj Ipiķos, tāpēc jāmeklē, ar ko ieinteresēt gan kaimiņus, gan pašmājniekus, kuri savukārt dodas uz igauņiem. Ne tikai ar zemākām cenām, bet arī ar kaut ko interesantu. Kaimiņi labprāt dodas uz viesu namiem robežas šajā pusē. «Mēs esam pirmie, pie kā atbrauc igauņi, šķērsojot robežu, mēs esam vārti mājai jeb Latvijai, esam ļoti tuvu dabai,» uzsver I. Buņķe. Starp citu, igauņu mitologa Reiņa Sepa māja - muzejs Eglītes ir Latvijas pusē. Bet Ipiķu nosaukums cēlies no igauņu vārda vālodze.

TOP EKSPOZĪCIJA. Ipiķu novada pagasta pārvaldes vadītāja Iveta Buņķe smej, ka viņai rokā ir seno laiku gludeklis - ar to velēja drēbes. Pagastmājā tiek veidots seno lietu porūzis, ko apmeklētājiem atvērs šogad novembrī / Rūta Kalmuka/F64

Ar mazvērtības kompleksu te nesirgst. Senās dzimtas pie pagastmājas veido parku, un ēkā tiek iekārtotas izstāžu telpas, top seno lietu porūzis, cilvēki labprāt atdod lietas, lai tās neiet zudībā. Pašvaldība iedeva naudu, izremontēja telpu porūzim, un eksponātus atgādā vietējie iedzīvotāji. Vecie radioaparāti darbojas, tos radio īpašnieks salaboja un tikai tad atdeva. Šogad porūzis taps gatavs, būs arī eņģeļu izstāde, jo savu kolekciju atvēlējusi Guna Skalberga. Un vēl tiek veidots Ipiķu kalendārs, tas klajā nāks šogad novembrī.

Pierobežā, Ipiķos, tiek iedzīvināta jauna tradīcija - šogad pirms Līgo dienas uz Latvijas un Igaunijas robežas pie tēlnieka Viļņa Titāna veidotās robežzīmes iekūra ugunskuru, bet nākamgad, Latvijas 100. gadadienā, ugunskuri degs gar visu robežu. Katrā novadā un pagastā.

TĀLĀKAIS PUNKTS. 1999. gadā tālākajā ziemeļu punktā Ipiķu pagasta Garlīdumos tika atklāta tēlnieka Viļņa Titāna veidotā robežzīme Baltās naktis. Akmenī iegravētas šī punkta koordinātas. Tas bija veltījums Latvijas 80. gadadienā / Rūta Kalmuka/F64

Līdz Igaunijas mazpilsētai Meizakilai no Ipiķiem ir tuvāk nekā līdz Rūjienai. Jūnija sākumā tieši uz robežas notiek Lielais robežtirgus. Zemnieki mācās cits no cita, amatnieki sadarbojas, kopā sporto un mācās valodas - latvieši igauņu un igauņi latviešu. Izlaidumu svinējuši kopā. Igauņu uzņēmējs Latvijas pusē izveidojis savu kokapstrādes uzņēmumu. Satiksmes autobuss Ipiķos iegriežas tikai divreiz nedēļā, bet esot buss, kas bez maksas ved strādāt uz igauņiem - četras dienas strādā, četras brīvas. Rūjienā arī piedāvā darba vietas, tad nu vietējie ļaudis kooperējas un cits citu paķer mašīnā.

***

PAR IPIĶIEM

Attālums līdz tuvākai pilsētai

Rūjienai - 19 km, līdz Rīgai 183 km.

Pagasta platība ir 67,4 km2, tajā skaitā meži un krūmāji 3521 ha, zem ūdeņiem 130 ha.



Latvijā

“Polija un Latvija apzinās, ka Eiropai ir jāstrādā pie konkurētspējas veicināšanas, inovācijām un birokrātijas mazināšanas un nākamo pusgadu šiem jautājumiem pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Mēs varam strādāt kopā un pastiprināt jau līdz šim veiksmīgo sadarbību,” par secinājumiem pēc divu dienu vizītes Polijā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Polija nākamos sešus mēnešus būs prezidējošā valsts ES Padomē.

Svarīgākais