Sīkais lietelis ugunsgrēka izmestajos kvēpos un pelnos atstāj sīkas tērcītes – uz mājām, uz mašīnām, uz visām virsmām. Iedzīvotāji ir neziņā, vai drīkst lietot akas ūdeni, vai varēs ēst zemenes no pašu dobes. Tikmēr atbildīgie dienesti filozofē – taisīt ķīmiskās analīzes vai nē.
Plastmasas atkritumu krāvumi nelegālajā novietnē dega divas dienas 12 000 kvadrātmetru platībā, izmetot vidē droši vien visu, kas vien Mendeļejeva tabulā atrodams. Sadega 23 000 tonnas plastmasas! Vēl vakar pēcpusdienā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vēstīja: «Turpinām dzēst ugunsgrēku Jūrmalā: strādā tehnika, kas pārkrauj kaudzē esošos atkritumus, lai ugunsdzēsēji varētu nodzēst gruzdošās vietas.»
Ceļš joprojām slēgts
Dūmi no Ventspils šosejas vairs nebija redzami, taču smaku vēja brāzmas brīžam atnesa, un pilnīgi noteikti degšanas produkti ir atrodami dziļajās peļķēs un dubļu zampā, ko radījusi nepārtrauktā liešana un pēc tam arī lietus. Cauri vienai tādai grandiozai peļķei netālu no ugunsgrēka vietas uz riteņa cenšas izbraukt kāds puika un teju iestieg. Ugunsdzēsēji palīdz izstumties. Viņš dzīvojot tepat netālu, garām ugunsgrēka vietai cauri meželim vedot taciņa. Puika stāsta, ka akas ūdens mājās tiekot lietots tikai tam, lai mazgātos. Neliekas, ka tas būtu piesārņots, tomēr dzeršanai viņi tāpat pērkot pudelēs. Tāpēc, ka izgāztuves tuvumā. Ilgāk aprunāties neizdodas, jo ugunsdzēsēji nepiederošajiem uzsūta policiju. Ceļš te patiešām ir slēgts, un Neatkarīgā ieradusies uz savu galvu. Piebrauc busiņš, policisti liek sēsties iekšā un ved prom. Līdz atkritumu šķirošanas stacijai Piejūra. Pašvaldības uzņēmuma apsardzes darbiniece stāsta, ka todien nav bijusi viņas dežūra. Ļoti uztraukusies, saņemot zvanu, ka darbavieta degot. Par laimi, tomēr ar darbavietu viss ir kārtībā, kaut arī pastāvēja bažas, ka uguns izplatīsies vēl tālāk. Arī līdzās esošajā benzīna uzpildes stacijā darbinieki nervozēja. Atbilstoši drošības instrukcijām sūkņi tika atslēgti, taču veikals turpināja darbu. Dzirdīja ar kafiju sabraukušos ugunsgrēka skatītājus.
Komisija neatbrauca
Tikmēr Slokas virzienā mītošie iedzīvotāji faktiski bija iesprostoti savās mājās. Vistuvāk degšanas vietai atrodas četras privātmājas, kurās mīt deviņi cilvēki. Līdz ugunij 200, varbūt 150 metru. Ināra Strāķe stāsta, ka dūmi bija briesmīgi, pelnu vērpetes rautas gaisā ikreiz, kad helikopters izgāzis ūdens kravu. Viņas mājas fasāde nokvēpusi, tomēr materiāls tāds, ko varēs nomazgāt. Kaimiņiem būs grūtāk - mājas ir apmestas. Šobrīd visi var tikai priecāties, ka varenā uguns stihija neatnāca līdz māju pudurim. Iedzīvotāji gan vēlas zināt, kādi piesardzības pasākumi tagad būtu jāievēro. Nav iespējams, ka pēc šādas degšanas vidē nepaliek nekādu seku. Valsts vides dienests nekādus brīdinājumus iedzīvotājiem pagaidām nav sniedzis. Vakar inspektors gan piebrauca un paņēma augsnes paraugus, bet par ūdeni - dzerams tas vai nē - ieteicis interesēties Veselības inspekcijā vai pašvaldībā. Cilvēki no Jūrmalas domes - vesela komisija - bija solījuši ierasties rīta pusē, tomēr neatbrauca.
Tad - kā kompetencē?
Laikam drošāk akas ūdeni pagaidām nelietot. Veselības inspekcijā Neatkarīgajai skaidro, ka gadījumā, ja aka ir tuvāk par 100 metriem no degšanas vietas, ūdens var būt piesārņots - sevišķi seklās akās un urbumos. Šobrīd nav zināms, cik daudz augsnē sasūcies ūdens, kas tika izmantots uguns dzēšanā, un vai tas pārvietojas tālāk ar gruntsūdeņiem. Salīdzinoši netālu atrodas ūdenslīdēju apmācībām iecienītais vecais dolomīta karjers. Teorētiski arī tas var būt netīru ūdeņu skarts.
Vai ūdens analīzes tiks veiktas, nav skaidrs. Jūrmalas domes mājaslapā ar atsauci uz inspekciju ievietots šāds teksts: «Tā kā notikums saistīts ar atmosfēras piesārņojumu, Inspekcija uzskata, ka dzeramā ūdens kvalitāte nav apdraudēta, un attiecīgas analīzes neveiks. Savukārt vides piesārņojuma analīžu veikšana nav Inspekcijas kompetences jautājums.» Vakar vēl turpinājās inspekcijas pārrunas ar domi. Iedzīvotājiem tomēr derētu uzzināt, vai viņu ūdens nav kļuvis indīgs. Jautājums - kurš visu organizēs un maksās.
Bet pagaidām vietējiem atliek sekot ūdens kvalitātei pašiem - vai neparādās neraksturīga garša, smarža un izskats. Ja manāms kas nelāgs, esot jāziņo Veselības inspekcijai (tālr. 67081600).
***
UZZIŅAI
Šādos degšanas procesos izdalās vesela buķete gan neorganisko, gan organisko ķīmisko vielu, no kurām ilglaicīgā perspektīvā par bīstamākajām tiek atzīti dioksīni un furāni, kuri var uzkrāties barības ķēdēs un šādā veidā ar pārtiku nonākt cilvēku organismā. Minēto noturīgo organisko piesārņotāju ilglaicīgo ietekmi uz cilvēku veselību saista ar to iespējamo kaitīgo iedarbību uz reproduktīvo sistēmu, kā arī ar kancerogēno iedarbību.
Avots: Veselības inspekcija