Kad tika apspriesti grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas dzīvokļu īpašniekiem ļauj individuāli norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, prognozes skanēja visai optimistiski – likuma grozījumi varētu mudināt dzīvokļu īpašniekus pārņemt mājas apsaimniekošanu, samazināt parādnieku skaitu un iespējas negodprātīgiem starpniekiem piesavināties iedzīvotāju samaksāto naudu par saņemtajiem pakalpojumiem.
Latvijas Lielo pilsētu asociācija 2014. gadā priecājās, ka «grozījumi likumā ir būtiski, jo tas ir solis pretim racionālākai dzīvojamo māju pārvaldīšanai un apsaimniekošanai. Grozījumi paredzēs daudz plašākas iedzīvotāju tiesības un arī lielāku rīcībspēju dzīvojamo māju īpašniekiem, izvēloties sev piemērotāko norēķināšanās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem veidu». Tika pieļauts, ka ilgtermiņā būtu iespējams samazināt rēķinu apmēru par aptuveni 20 procentiem. Kopš pagājušā gada pavasara Alūksnes novada pašvaldības SIA Rūpe pārvaldīto trīs daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem par katru rēķinu papildus jāmaksā 1,54 eiro. Rēķini esot divi - par ūdens apgādes un kanalizācijas pakalpojumu un atkritumu apsaimniekošanu. Rēķinus saņem tie dzīvokļu īpašnieki, kas izvēlējušies par pakalpojumu norēķināties tieši ar pakalpojuma sniedzēju, nevis mājas pārvaldnieku. Taču citos Neatkarīgās aptaujātajos uzņēmumos sacīja, ka dzīvokļu īpašnieki nav rāvušies izmantot tiešo norēķinu iespēju. Pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks, kas pārvalda ap 4300 māju un kam ir 167 000 klientu, tiešos norēķinus neizvēlējās nevienas mājas dzīvokļu īpašnieki, vismaz ne to vairākums, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai.
Arī a/s Rīgas siltums saka - daudzdzīvokļu namu īpašnieki par apkuri norēķinās tāpat kā līdz šim, tiešos norēķinus nepieprasot. Kad pirms dažiem gadiem tika apspriesti jau iepriekš minētā likuma grozījumu, Rīgas siltums informēja, ka tiešo rēķinu administrēšanas izmaksas būs no 3,30 līdz 3,87 eiro mēnesī katram dzīvoklim, bet SIA Rīgas ūdens aprēķināja, ka tiešo norēķinu sistēma dzīvokļa īpašniekam mēnesī izmaksās 3,19 eiro. SIA Liepājas enerģija mājaslapā ievietojusi aprēķinu par rēķinu apkalpošanas izmaksām, nodrošinot tiešo maksājumu saņemšanu no dzīvojamās mājas īpašniekiem, un tas var sasniegt gandrīz 20 eiro (ja izrakstīto rēķinu skaits mēnesī ir tikai viens tūkstotis; bet, jo vairāk rēķinu, jo lētākas izmaksas). Liepājas enerģija pārstāve Agija Tērauda informē, ka uzņēmums strādā ar juridiskām personām, dzīvokļu īpašnieku biedrībām, un gala patērētājs, proti, dzīvokļa īpašnieks, maksā pārvaldniekam, un tas - siltumenerģijas piegādātājam. «Tāds modelis labi darbojas, un Liepājas enerģijai nav parādnieku,» sacīja A. Tērauda. Arī Daugavpils Dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmumā saka to pašu - dzīvokļu īpašnieki nav atteikušies no līdzšinējās kārtības un neprasa tiešo norēķinu ieviešanu.
Nekustamā īpašuma pārvaldnieks Vitolds Peipiņš grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā vērtē kā neveiksmīgu projektu, kas dzīvē neīstenojas. Cilvēki savā ģimenes budžetā skaita katru centu, viņš saka. Tāpēc jelkāda rēķinu sadārdzināšana viņiem nav pa kabatai, bet tiešo norēķinu sistēma ir dārgāka - papildmaksa ir par katru rēķinu. V. Peipiņš uzskata, ka līdzšinējā norēķinu kārtība ir bijusi pietiekami laba, un, ja dzīvokļu īpašnieki neuzticas pārvaldniekam, tad viņu pilnvarotā persona var izsekot naudas plūsmām, piemēram, caur dzīvokļu īpašnieku biedrības kontu. «Labi, ka tiešos norēķinus ielika likumā ne kā obligātu prasību, bet kā tiesības,» konstatē V. Peipiņš, kas ir 12 dzīvojamo māju pārvaldnieks.