Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves sanācijas projekts, kas Valsts vides dienesta ieskatā veiksmīgi pabeigts 2015. gadā, izrādās, ir tikai pirmā projekta kārta. Turpat 300 metru attālumā atrodas otrs piesārņojuma avots, un tas nozīmē, ka pazemes ūdeņos joprojām skalojas padomju farmācijas rūpniecības atstātais mantojums.
Loģiski būtu bijis abas vietas attīrīt vienlaikus - tehnika turpat, gruntsūdeņi saistīti, naudas pieejams vairāk, nekā vajag. Tomēr Valsts vides dienests nolēma projektu sadalīt un arī tad tik ilgi muļļāja, ka teju nosvilināja atvēlēto Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu.
Ūdens nevar būt tīrs
Projekta vēsturi Neatkarīgajai atgādina Olaines novada mērs Andris Bergs. Izgāztuve, uz kuru veda ķimikālijas no farmācijas rūpnīcas Olainfarm, bija tā indīgākā, un tā šobrīd tiek uzskatīta par attīrītu. Vismaz kociņi pa virsu ir sastādīti. Līdzās atradās otra izgāztuve, kur savus ķīmiskos atkritumus veda Biolar priekštece. Sākotnēji doma patiešām bijusi savest kārtībā abas vietas, taču, kā par nelaimi, pieteicās privātpersona, kas vēlējās saindēto zemi privatizēt. Sekoja tiesvedība, un pašvaldība uzvarēja, taču no Eiropas projekta šā otra gruntsgabala sanācija jau bija izņemta ārā. Valsts vides dienesta skaidrojums gan atšķiras. Preses dienests informē, ka «Olaines sanācijas projekta ietvaros savulaik bija plānots veikt arī dienvidaustrumu virzienā no sanētās bīstamo šķidro atkritumu izgāztuves teritorijas aizmigrējušā piesārņojuma likvidāciju». Jebkurā gadījumā - tas pagaidām netiek un nav zināms arī, kad tiks darīts.
Par nule medijos izskanējušo, bet oficiāli neapstiprināto informāciju, ka arī attīrītās teritorijas monitoringa kontrolurbumos gruntsūdeņi ir stipri piesārņoti, Olaines mērs nav izbrīnīts: «Ja 300 metru attālumā ir otra izgāztuve, ūdens nevar būt tīrs.»
Uz spēles miljoni
Valsts vides dienests saistībā ar nezināmo ķīmiķu uzlauztajiem kontrolurbumiem aprīļa beigās vērsās policijā. Tie esot sabojāti, notikusi provokācija ar mērķi diskreditēt dienestu. Patiešām rodas šaubas - ja jau apakšā joprojām ir piesārņojums, kāpēc projekts pasludināts par pabeigtu. Taču Eiropas fondu naudu nevar saņemt, ja darbi nav izdarīti līdz galam, un te uz spēles ir 6,77 miljoni eiro. Savu analīžu vides dienesta rīcībā vēl nav, jo tikai nupat noslēgts līgums par gruntsūdeņu monitoringu. Kā jau vienmēr un visos projektos - dienestam nav veicies ar iepirkuma procedūru.
Dažādas norādes vedina domāt, ka Olaines projekta problēmas aktualizētas saistībā ar konkursu par tiesībām uz cita objekta - Inčukalna gudrona dīķu - attīrīšanu, kas ir vēl neveiksmīgāks un finansiāli ietilpīgāks projekts par Olaini. Taču arī vēlēšanām te ir sava loma. Valsts prezidentam iesniegta vēstule ar aicinājumu «saukt pie atbildības visus, kas pienācīgi nav veikuši Olaines bīstamo atkritumu krātuves sanāciju un maldinājuši Latvijas sabiedrību un Eiropas Savienību». Petīcijas publiskā seja ir deputāta kandidāts no opozīcijas partijas Viktors Melbārdis. Viņš arī nesa to uz Rīgas pili. Tomēr vēstuli parakstījuši daudzi olainieši - viņi patiešām ir satraukti par savu dzīves telpu.
Cerība uz norvēģu naudu
Vistuvāk izgāztuvei atrodas Grēnes - neliels miestiņš ar nepilniem diviem simtiem māju. Vietējās biedrības vadītājs Dzintars Pauličenoks stāsta, ka ciematā mīt dažādu paaudžu cilvēki. Ir arī daudz ģimeņu ar bērniem. Ūdens visiem svarīgs. Spicēs un akās tā kvalitāte - kā kurā vietā. Viņa paša mājā tas bijis brūns un smirdīgs, bez filtrēšanas un vārīšanas - nelietojams. Taču tagad pašvaldība jau divus gadus kā visiem cieminiekiem nodrošinājusi centralizētus ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus. Tas labi - smirdīgais un varbūt indīgais ūdens nav jāizmanto. Nu varbūt vienīgi mašīnu var nomazgāt. Bet par iespējamo piesārņojumu gruntsūdeņos vietējie tāpat satraucas. Galu galā tas var nonākt grāvju sistēmā un tālāk pa upi prom uz jūru. «Piesārņojums ir jādabū laukā, citādi, kāda jēga bija no projekta!» spriež vietējais līderis Dz. Pauličenoks.
Olaines mērs A. Bergs apstiprina, ka cerības pastāv. Šobrīd Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija mēģinot panākt, lai arī projekta otrā kārta tiktu īstenota - iespējams, izdosies piesaistīt Norvēģijas naudu, ko tā maksā Eiropas Savienībai par pieeju kopējās ekonomikas zonas labumiem.