VĒLĒŠANAS 2017. Daugavpils. Kā latgaļu kāzās

Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās par vietām Daugavpils domē cīnījās 182 deputātu kandidāti no 11 partiju sarakstiem. Tagad ir nedaudz vairāk – 13 sarakstu un 190 tautas kalpa amata tīkotāju (salīdzināšanai – Rīgā iesniegti 11 saraksti). Taču vietu ir tikai 15.

Batālijas Latvijas galvaspilsētā par amatiem pašvaldībā ir sīka vienība, salīdzinot ar dramatiskajiem notikumiem pierobežas pilsētā Daugavpilī - tur uz deputātiem mēdz šaut un arī nošaut. Gan pirms iepriekšējām, gan šīm vietvaru vēlēšanām par Daugavpili teikts viens un tas pats: vēlēšanu iznākumu ir grūti paredzēt. Kā latgaļu kāzās vai vismaz priekšstatos par tām - beigās kaujas visi, un nav svarīgi, kurš vainīgs un kāpēc dūru vicināšana sākusies.

Ekrānšāviņš no avīzes

Pēc sešiem pilsētā pavadītiem gadiem Daugavpils teātra mākslinieciskais vadītājs Oļegs Šapošņikovs vērtē, ka pilsētā vēsturiski bijušas situācijas, kad «daudzas pilsētas galvas bija nocirstas un to vietā bija ar varu vai provokācijām likta cita galva. Līdz ar to nevaram izsekot procesiem loģiski, kā tas ir citās pilsētās, jo šeit tas ir ļoti pretrunīgi». Visticamāk, lielākās iespējas kļūt par pašvaldības deputātiem ir partiju pirmajiem numuriem un daugavpiliešiem jau zināmiem cilvēkiem, bet spraigākā sacensība varētu izvērsties starp Latgales partiju un Saskaņu, proti, starp pašreizējo mēru Jāni Lāčplēsi un Saeimas deputātu Andreju Elksniņu.

Jaunpienācējs Andrejs Elksniņš

Trīsdesmitgadnieku paaudzes pārstāvis Elksniņš ir jaunpienācējs tiešā un pārnestā nozīmē veco vēžu kulītē. Pašlaik - Saeimas deputāts, taču sakās esam gatavs nomainīt Rīgu pret Daugavpili, kur dzīvojis un mācījies. Viņš saka: «Pašvaldību vēlēšanās izšķirošas ir personības.» Un Elksniņš ir gatavs kaujai par Daugavpili - esot izveidojis komandu no gados jauniem cilvēkiem, uzskata, ka pilsētā jādod iespējas vietējiem uzņēmējiem, nevis kā tagad, kad bērnu rotaļu laukumus taisot Rīgas un Jūrmalas uzņēmēji. Liepājas lidosta ir spējusi izpildīt visas prasības, lai par lidostu kļūtu darbos, ne tikai vārdos, bet Daugavpils lidosta nedarbojas, kaut teorētiski tai ir ļoti labas iespējas. Arī jaunu cietumu būvē Liepājā, nevis Daugavpilī. Rēzekne ir gatava būt par Latgales attīstības centru, bet Daugavpils nīkst bez attīstības iespējām, saka A. Elksniņš. Runājot par komunālo saimniecību, viņš piebilst, ka «Daugavpils no Eiropas fondiem nav paņēmusi neko». Bet tā ir iespēja.

Starp citu, par Eiropas fondu aktīvāku apguvi partijas izsakās savās programmās. Atcerēsimies, ka Eiropas fondu plānošanas periods līdz 2020. gadam ir svarīgs ne tikai valsts, bet arī pašvaldību kontekstā, jo pagaidām nav atbildes uz jautājumu par to, cik liels būs šo fondu finansējums no 2021. līdz 2027. gadam. Iespējams, šī ir pārskatāmā nākotnē pēdējā labākā iespēja dalīt Eiropas naudu.

J. Lāčplēsis uz Neatkarīgās jautājumiem pāris nedēļu laikā neatrada iespēju atbildēt.

Joprojām pirmie numuri

Vairākiem no partiju pirmajiem numuriem darbs pašvaldībā un mēra amats nav svešs - cits citu nomainot, ilgāku vai īsāku laiku domes priekšsēdētāja amatā strādājuši Rita Strode, Žanna Kulakova, Jānis Lāčplēsis, Rihards Eigims, Ivars Šķinčs (šajās vēlēšanās savā sarakstā ar 3. numuru), bet Pēteris Dzalbe ir pašreizējais vicemērs. Atšķirībā no iepriekšējām vietvaru vēlēšanām šajās partijas izspēlē savus spēcīgākos kandidātus, kas cits citam varētu radīt konkurenci. Piemēram, 2013. gadā Saeimas deputāts no ZZS, tagad - Mūsu partijas pirmais numurs Rihards Eigims pēdējā brīdī nokāpa no trases, un intriga izčākstēja.

Daudzu tautību bērni

Daugavpilī 2016. gadā bija reģistrēti 50,5 procenti krievu, 18,5 procenti latviešu, 14 procentu poļu, 7,3 procenti baltkrievu, 2 procenti ukraiņu un 7,7 procenti citu tautību cilvēku. Daugavpils Poļu kultūras centra pārstāve Kristīne Kuņicka uzskata, ka Daugavpilī ir iespēja attīstīties un sadzīvot visām kultūrām, bet, kas attiecas uz politisko dzīvi, tad cilvēki daudz aktīvāk piedalās tās apspriešanā, nevis rīkojas. Arī viņa uzsver to pašu, ko vairāki citi - vēlēšanu rezultātu Daugavpilī ietekmē personība un vienu un to pašu deputāta kandidātu var atbalstīt dažādu tautību cilvēki. Par to liecina līdzšinējie vēlēšanu rezultāti, kad, pēc nacionālā sastāva, krieviskajā Daugavpilī pašvaldībā tiek ievēlēti latvieši. K. Kuņicka saka - Daugavpilī neesot bijusi neviena vara, kas nebūtu runājusi ar mazākumtautībām un atbalstījusi tās. Šobrīd ir būtiski nepazaudēt jauniešus, jo viņi esot ļoti aktīvi. Bet, kolīdz vecumā pāri 30, tā aktivitāte mazinās. O. Šapošņikovs runā konkrēti: «Kāpēc Daugavpilī ir tik maz jaunu cilvēku? Viņi aizbrauc. Vara pilsētā sevi grib saglabāt iekonservētā veidā, bet jaunieši grib attīstīties, viņiem vajag izaicinājumu, risku. Pašvaldībai jāizvirza konkrēti mērķi - kaut vai atvērt zīmolu veikalu, kur jaunieši var nopirkt modernu apģērbu, koncerti jārīko.»

Integrēt Daugavpili Eiropā

Kultūras nozarē strādājošie sakās esam apmierināti ar J. Lāčplēša līdz šim darīto. Valodas problēmu neesot, korī kopā dziedot gan latvietis, gan polis, gan krievs. Latviska kultūrvide ir pieejama, Vienības nama durvis atvērtas visu tautību cilvēkiem, ja vien pašiem ir vēlme darboties, uzsver Latviešu kultūras centra pārstāve Sandra Maskaļova. Bet O. Šapošņikovs uzskata, ka aktīvi jārīkojas jau tagad, pretējā gadījumā Daugavpilī varētu iestāties neatgriezeniska situācija. «Man ir skaidras problēmas, kuras konstatēju, kad uz šejieni atbraucu. Sešu gadu garumā redzu, ka uzlabojuma nav nekāda. Cik ilgi tas var turpināties?»

Viņš uzskaita faktorus, kas ietekmē Daugavpils iedzīvotājus. Pirmām kārtām, kamēr nebūs novērsta Krievijas mediju ietekme, tikmēr Daugavpils mentalitāti mainīt nebūs iespējams, bet tas ir valsts nozīmes jautājums, kā informatīvi neatstāt novārtā Latgales reģionu. Ja pirms dažiem gadiem Intara Busuļa koncertu nācies atcelt, jo pārdotas vien sešas biļetes, tad tagad zāle bijusi bāztin piebāzta. «Pēkšņi daugavpilieši saprata, ka Intars Busulis sācis labāk dziedāt? Ir ļoti konkrēta atbilde - Busulis parādījās Krievijas televīzijā. Uzskatu, ka Daugavpilij vajadzīga riktīga vstrjaska (sapurināšana - red.). Nedrīkst pielāgoties iedzīvotāju komfortam, bet nevar mainīties, saglabājot komforta zonu, tas ir pret dabas likumiem. Daugavpili var integrēt Eiropas kontekstā, Rotko centrs ir labs piemērs,» saka O. Šapošņikovs.

***

Oļegs Šapošņikovs, Daugavpils teātra valdes priekšsēdētājs, mākslinieciskais vadītājs:

- Partiju programmās daudz sola, bet to var nepildīt. Ja grib šo pilsētu attīstīt, vajag aizmirst par sīkumainiem solījumiem. Solījumiem nav nozīme, nozīme ir personībai. Jābūt personībai, kas nav absolūti atkarīga no vairākuma viedokļa. Esmu pārliecināts - ja pirms astoņiem gadiem pilsētā būtu referendums par to, vai vajag Rotko mākslas centru, cilvēki teiktu nē, labāk naudu atdodiet pensionāriem braukšanai sabiedriskajā transportā. Vai vienmēr jāklausās vairākumā? Teātra arī nebūtu, ja jautātu iedzīvotājiem. Kāds cilvēks var vadīt pašvaldību? Harismātisks, gudrs, tāds, kurš spēj ne vienmēr piekrist vairākumam. Šajā amatā cilvēks nav Dievs, tāpēc vajag paļauties uz ekspertu viedokli, profesionāļu komandu. Es no visiem kandidātiem zinu Ritu Strodi, ar ko strādāju kopā, zinu viņas attieksmi, vīziju par pilsētu. Ritu es atbalstītu, bet spriest par citu lozungiem netaisos.