VĒLĒŠANAS 2017. Jēkabpils joprojām Salceviča zīmē
Jau piekto sasaukumu pēc kārtas (kopš 1997. gada) Jēkabpils pilsētas domi vada Leonīds Salcevičs no Jēkabpils Reģionālās partijas. Viņš ir pilns apņēmības tikt pie pilsētas varas grožiem arī šoreiz, un pats ir atzinis, ka pa šiem gadiem nevienu savu aizvietotāju nav izskolojis.
Arī pilsētas iedzīvotāji, izvērtējot rekordlielo (10) sarakstu skaitu (iepriekšējās vēlēšanās bija deviņi) ar 151 deputāta kandidātu (uz 13 vietām), kuri pārstāv plašu sabiedrības spektru, ieskaitot pat skolēnus, nesaredz īpašu konkurenci mēram un domā, ka arī šoreiz viņš tiks ievēlēts.
Ekrānšāviņš no avīzes
Kā vienīgo iespējamāko pretsparu šābrīža mēram min Latvijas Zaļās partijas (LZP) saraksta līderi, uzņēmēju Aigaru Nitišu, kuram gan līdz šim nav izdevies radīt nopietnu konkurenci. Pašlaik domē ir pārstāvēti spēki no sešām partijām. Visvairāk vietu - piecas - ir Jēkabpils Reģionālajai partijai. Pa divām vietām LZP, Saskaņai un Vienotībai, pa vienai - Nacionālajai apvienībai un Latvijas Zemnieku savienībai (LZS). Jēkabpilī ir ierasts, ka tās partijas, kas iekļūst domē, «pieslienas» pieredzējušajam pašvaldības vadītājam un par opozicionāriem nekļūstot. Opozīcijā šoreiz palikuši tikai deputāti no LZP, un, tā kā pozīcija ir vairāk nekā pārliecinoša, lieli strīdi domē neesot bijuši. Jāatzīmē, ka visi pašreizējie deputāti kandidē arī šoreiz. To vidū arī tie, kas izpelnījušies negatīvu popularitāti: viens par necienīgu izturēšanos sabiedriskā vietā, otrs - par sievas iekaustīšanu.
Plusi un mīnusi
Pašreizējais mērs tiek uzteikts par spēju uzklausīt iedzīvotājus un arī palīdzēt, kā arī būt labam saimniekam. Nenoliedzami, pēdējos gados pilsēta attīstās un tiek saposta, ir sakārtots centrs, parādījušies interesanti vides objekti, ielas salabotas (izveidoti četri apbraucamie apļi, kas padara satiksmi drošāku), teic Jēkabpils Valsts ģimnāzijas direktors Valerjans Vizulis, kurš pilsētā nodzīvojis jau vairāk nekā 30 gadu. No nākamās domes viņš sagaidot intensīvāku darbu pie ielu sakopšanas. Citi jēkabpilieši pie labajiem darbiem nosauc izglītības iestāžu sakārtošanu, sporta halles un divu stadionu būvniecību, labiekārtotas atpūtas un sportošanas vietas izveidi pie bijušajiem karjeriem.
Ir gan arī neapmierinātie, kas norāda uz nepievilcīgajiem daudzstāvu namu iekšpagalmiem un bedrainajām kvartālu ielām. Nerotājot pilsētu arī tukšās, nepabeigtās daudzstāvenes un pusgruvušais viadukts. Nepriecējot arī tas, ka tikpat kā nevar piekļūt Daugavai. Lai gan ir skaista promenāde, kas izveidota uz dambja par Eiropas naudu, upes malas nu ir «aizmūrētas», ka piekļūt tai var tikai pāris vietās. Biedrībai Jēkabpils mantojums, kas cīnās par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu pilsētā, vislielākie iebildumi ir pret Krustpils pusē esošo lielgabalu un krievu armijas varoņu skulptūrām. Tēli būtu jāpārvieto uz Brāļu kapiem, bet «puška» jāaizvāc pavisam.
Krustpils grib atdalīties
Savukārt daļa krustpiliešu ir pavisam radikāli noskaņoti: viņi ir par Krustpils atdalīšanos no Jēkabpils. Iemesls: šī Daugavas puse mazāk tiekot attīstīta un, pēc viņu domām, atstāta novārtā. Iedzimtā krustpiliete Aina atceras laiku, kad 1962. gadā abas pilsētas daļas tika apvienotas vienā un tika spriests, kādu vārdu dot apvienotajai pilsētai. Viņa ir strikta: tās ir divas nesavienojamas vietas: Krustpils jau vēsturiski piederējusi baronam Korfam, un būtībā tās iedzīvotāji bijuši zemnieku tauta, kamēr Jēkabpils bijusi Kurzemes hercogistes sastāvā. Brīvvalsts laikā Krustpils bijusi viens no stiprākajiem novadiem, kurš lepojies gan ar savu skaisto tautastērpu, gan paši ar savu pili. Tagad te nav nekā, tikai viena galvenā iela un nepievilcīgi daudzstāvu nami.
Plašs solījumu klāsts
Jēkabpils mēra pārstāvētā partija savā programmā norāda, ka 90% no iepriekšējā periodā plānotajiem darbiem un vēlētājiem solītā izdevies izdarīt. Viss iesāktais tiks turpināts, tāpat sakārtotas tiks industriālās teritorijas un izveidotas 250 jaunas darba vietas, tiks strādāts pie speciālās ekonomiskās zonas izveides ražotājuzņēmumiem. Tāpat tiek solīts uzbūvēt multifunkcionālo sporta kompleksu, ieguldīt 12 miljonu eiro izglītības iestāžu attīstībā, sakārtot mikrorajonu iekškvartālus un virkni citu darbu. LZS lielāku akcentu liek gan uz izglītību, gan kultūru. LZP vēlas mainīt ielu uzturēšanas stratēģiju un apņemas noasfaltēt vairākas grants seguma ielas ik gadu, pievērst lielāku uzmanību apstādījumiem. KVP LV pilna apņēmības apturēt nekontrolēto regulāro maksājumu pieaugumu, novērst nelietderīgus tēriņus un padarīt domes darbu atklātāku. Nacionālā apvienība uzsvaru liek uz atbalstu daudzbērnu ģimenēm, atlaidēm interešu izglītībā, bezmaksas pusdienām pamatskolās un bērnudārzos. Saskaņa akcentē uzņēmējdarbības vides atbalstīšanu, bet Vienotība saredz Jēkabpili kā «plaukstošu, drošu, uz pozitīvām pārmaiņām vērstu pilsētu». Latgales partija liek akcentu uz bezdarba mazināšanu, Gods kalpot Latvijai pievērsīs lielāku uzmanību ģimeņu stiprināšanai, bet Latvijas Reģionu partija apņemas saglabāt Latvijas kultūrvēsturisko reģionu identitāti, veicināt to attīstību un stiprināt demokrātiskās vērtības.
Ilmārs KNAĢIS, publicists, Jēkabpils Goda pilsonis:
- Cik es te dzīvoju, pie varas bijis Leonīds Salcevičs. Pilsēta pēdējo gadu laikā viņa vadībā ir pozitīvi mainījusies, kļuvusi sakoptāka. It kā jau labi, taču, no otras puses, nav labi, ja nav nopietnas opozīcijas, kas nereti ir garainis, kas veicina vārīšanos.Tomēr, ja man jānosauc alternatīva pašreizējam mēram, nevaru tādu iedomāties. Lai gan ir pieteikti desmit saraksti ar pusotru simtu cilvēku un it kā izvēle ir. Par Salceviča sarakstu gan nebalsotu, bet gan par Nacionālo apvienību -ne tāpēc, ka mani īpaši uzrunātu tie cilvēki, kas ir sarakstā, bet gan principā, jo esmu represētais.