Lubānas novads vēl ceļā uz savu muzeju

Lubānas novadā nav novadpētniecības muzeja un vēl tiek meklēts ceļš, kādu izvēlēties kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai. Neliels krājums izvietots Lubānas tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrā, akcentu pastāvīgajā ekspozīcijā liekot uz ievērojamiem novada ļaudīm.

Novada iedzīvotāji vienmēr vēlējušies rast vietu, kur uzkrāt novadpētnieciskos materiālus. Tā kā sava muzeja Lubānā nav, pašvaldībai nācās lemt: kur un kā to izdarīt. Galu galā tas izveidots bijušajā pagasta namā un pirmajā skolā, teic Lubānas novada kultūras darba speciāliste Ilze Kraukle.

Novada krājums - īpašā ēkā

Tiesa, pirms vairākiem gadiem vecais nams nodega, un tad bija dilemma - atjaunot to vai neatjaunot. Iedzīvotāju aptauja apliecināja, ka šai vēsturiskajai ēkai noteikti jādod otrā elpa, un, pateicoties arī valsts atbalstam, nams atdzimis no jauna. Apakšējos stāvos izvietojušās pašvaldības iestādes, bet otrajā stāvā izveidota plaša telpa, kuru tika nolemts izmantot kā izstāžu zāli un vietu pastāvīgajai ekspozīcijai par Lubānas novada ievērojamiem ļaudīm. Patlaban šī vieta nes Lubānas tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centra vārdu, jo bijis skaidrs, ka līdz muzejam vēl tāls ceļš ejams dažādu iemeslu dēļ, arī pašvaldības finansiālās iespējas nav tik lielas, lai to varētu paveikt tuvākajā laikā. Taču arī šobrīd, veidojot krājumu, tiek ievēroti muzejos izmantotie principi. Līdz ar to - te var ne tikai aplūkot materiālus, bet arī nodarboties ar pētniecību.

IEVĒROJAMIE NOVADA CILVĒKI. Lubānas kultūras centrā var uzzināt ko vairāk par dzejnieci Broņislavu Martuževu, operdziedoni Jāni Zāberu, dzejnieku Jāni Gavaru, mākslinieku Rūdolfu Pinni, folkloristu un mācītāju Mārtiņu Celmiņu, politiķi Hugo Celmiņu, fotogrāfu Alfrēdu Grāveru un Latvijas armijas pirmo virspavēlnieku Oskaru Kalpaku / F64

Privātās kolekcijas un ekspozīcijas

«Katrai vietai ir jāizlemj, kurā virzienā darboties. Esam iecerējuši šeit uzkrāt vēsturiskas liecības, taču nesāksim ar arheoloģiskajām lietām un senajiem darbarīkiem. Tomēr gribētos ar kādiem akcentiem atgādināt par šīs puses bagātību: ap Lubāna ezeru bijušas daudzas senās apmetnes - pirmās Baltijas teritorijā. Te atrastas akmens un bronzas laikmeta liecības, kas atrodas citu muzeju krājumos. Te savulaik arheoloģe Ilze Loze veica izrakumus (tajos piedalījās arī daudzi lubānieši), arī viņas devumu vajadzētu kā īpaši atzīmēt,» par iecerēm stāsta

I. Kraukle, piebilstot, ka daļa vietējo ļaužu jau bijuši gatavi vest uz šejieni senos un ne tik senos rīkus un lietas, piemēram, meliorācijas kausu. Iemesls, kāpēc vēl nebūtu tik liela vajadzība pēc šādas muzejiskas sadaļas, ir tas, ka Madonā (savulaik Lubāna bija Madonas rajona teritorijā) ir labs novadpētniecības muzejs ar ļoti lielu krājumu, kurā apskatāmi arī Lubānas pusē notikušo ekspedīciju materiāli. Tāpat dažādu laiku darbarīku kolekcija skatāma privātajā muzejā Vaidavu mājās pie Viļņa Strautiņa. Mēģināt ko līdzīgu izvietot Lubānā - diez vai būšot īstais ceļš. Katram jāmeklē sava niša. Turklāt Lubānas vidusskolā vienā telpā ir apkopotas visas liecības, kas saistās ar novada izglītību. Vēl Meirānos (10 kilometru attālumā no pilsētas) ir privātais operdziedātāja Jāņa Zābera muzejs Vecais ceplis. Piemiņas vieta top dzejniecei Broņislavai Martuževai, kas ilgus gadus dzīvojusi Lubānas pusē. Šobrīd Broņislavas Martuževas fonds Rakstītāja īsteno Lauku atbalsta dienesta atbalstītu LEADER projektu Broņislavas Martuževas dzejas klēts (teju 20 000 eiro apmērā). Lielās talkas dienā fonda un citi aktīvisti esot nojaukuši veco klētiņu pie Dārziņu mājas, un tās vietā taps jauna ēka, kurā būs vieta dzejniecei veltītai ekspozīcijai.

Akcents uz ievērojamiem lubāniešiem

Faktiski šādam mazam novadam pietiktu ar kultūrvēsturisko centru, kur var gūt nelielu ieskatu par pilsētiņas un tās apkārtnes dzīvi un ievērojamajiem cilvēkiem, bet plašāku redzējumu iegūt, izstaigājot pilsētu gida pavadībā (ir izstrādāti vairāki tūrisma maršruti), kā arī apmeklējot muzejus gan Lubānas skolā, gan tos, kas veltīti J. Zāberam un B. Martuževai, spriež kultūras darba speciāliste. Pašreiz ekspozīcijā, kas veidota, ņemot vērā vietējo ļaužu ierosinājumus, aplūkojami materiāli par vairākiem ievērojamiem lubāniešiem. Arī par B. Martuževu, par kuru savulaik veidota plašāka izstāde. Centra atklāšana pirms vairākiem gadiem notikusi ar novadnieka Alfreda Grāvera fotogrāfijām. Lubānā viņam bijusi fotodarbnīca, un, pateicoties viņa profesionālajai darbībai, pilsētiņas un novada vēsture atklājas visā daudzpusībā. Jāpiebilst, ka šīs vietas dzīvi vēlākos gados dokumentējis arī kinoamatieris Elmārs Sauka, kurš garajā mūžā piedzīvoto apkopojis dokumentālā filmā Dzimtā Lubāna gadu ritumā. Arī bijušais domes priekšsēdētājs Miķelis Gruzītis ir fiksējis Lubānas notikumus. Ekspozīcijā vieta ir arī Oskaram Kalpakam, kurš gan dzimis Madonas novadā, bet mācījies Meirānu pamatskolā, kas tagad nes viņa vārdu, kā arī gadu Lubānas skolā. Apglabāts viņš arī ir šajā pusē - Visagala kapos. Ik gadu no 6. janvāra līdz 6. martam notiekot vesels cikls, kas veltīts šim slavenajam Latvijas pulkvedim. Tāpat novads lepojas ar Celmiņu dzimtu - it īpaši politiķi Hugo Celmiņu, kas bijis pirmās Latvijas brīvvalsts laikā ministru prezidents un Rīgas mērs. Viņa brālis Mārtiņš bijis mācītājs un folkloras vācējs. Savulaik Krišjānis Barons ir uzteicis lielvārdiešus par vislielāko tautasdziesmu vākumu, kā arī lubāniešus, kas bijuši otri čaklākie. Un par to jāpateicas tieši Mārtiņam Celmiņam, kurš gan pats vācis mutvārdu folkloru, gan citus iesaistījis šajā darbā. Tāpat ievērojamo cilvēku pulkā ir dzejnieks Jānis Gavars, arī materiāli par viņu izvietoti atsevišķā stendā. Un vēl lubānieši par savējo uzskata gleznotāju Rūdolfu Pinni.

Arī mainīgās izstādes

Ļoti iespējams, ka te redzamais tiks papildināts ar citu lubāniešiem nozīmīgu cilvēku dzīves stāstiem, pieļauj I. Kraukle. Patlaban pilnīgi pietiek ar esošajiem skapīšiem, kam ir divas daļas: redzamā un neredzamā, proti - vitrīna un atvilktnes, kur glabājas gan priekšmeti, gan dokumenti. Paplašinot ekspozīciju, gan būs jādomā, kā veidot informācijas glabātavu. Kultūras darba speciāliste uzskata: tā vajadzīga ne tikai taustāmi, bet arī virtuāli. Tā, lai tā ir pieejama visiem. Jo - ja te viss saguls skapjos un plauktos, tad apmeklētāju skaits būs daudz mazāks nekā tad, ja būs pieejama informācija arī interneta vidē.

Centrā ir vieta arī mainīgajām izstādēm, kas kādreiz izstādītas kultūras namā vai bibliotēkā. Tās visvairāk piesaistot vietējos ļaudis - it īpaši izstādes atklāšanas dienā, kad sanākot 50 līdz 60 cilvēku, kas šādam miestiņam ir daudz. Nākot arī tūristi, te tiek rīkoti semināri un konferences, arī Valsts nodarbinātības dienests izmantojot telpas, lai sniegtu konsultācijas bezdarbniekiem. Diezgan bieži viesi ir arī vietējie skolēni - it īpaši projektu rakstīšanas laikā, kad viņi izmanto centrā pieejamos materiālus, lai sagatavotu savus radošos darbus.