Latgales kongresa simtgades pasākumā prasa valstisku statusu latgaliešu valodai
Latgales kongresa simtgades pasākuma rezolūcija aicina nodrošināt skaidru latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiskas latviešu valodas paveida valstisku statusu Latvijā.
Ar nozīmīgiem kultūras un sabiedriski politiskiem pasākumiem sestdien noslēdzās Latgales kongresa simtgades godināšana. 1917. gada 9. un 10. maijā Rēzeknē notika Latgales kongress, kas pieņēma visai Latvijai svarīgu rezolūciju, kurā latgalieši pauda apņēmību apvienoties ar latviešiem, nobalsojot par atdalīšanos no Vitebskas guberņas. Savukārt Latgales kongresa simtgades pasākumā Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzrunā sacīja: «Bieži mēdzam teikt, ka Latgale ir trešā zvaigzne Latvijas ģerbonī. Man gan liekas, ka Latgale ir pirmā zvaigzne, kas iedegās Rēzeknes kongresā Latvijas austrumos, mums vēstījot par Latvijas sākumu. Latgale ir mūsu Latvijas dvēsele un sirdsapziņa.» Kongresā tika skarti latgaliešiem būtiski pašnoteikšanās jautājumi. Režisors Viesturs Kairišs atzina, ka viņam nav izjūtas, ka Latvijas attīstība bijusi pareiza un taisnīga: «Ja mūsu elite nespēj iestāties par latgaliešu kultūru, attīstību un valodas lietojumu, tad manā uztverē dziļi provinciāla ir ne Latgale, bet mūsu elite. Latgaliešiem pašiem šajā procesā ir jāņem zīmīgāka loma, jāiestājas par savām tiesībām būt tam, kas tu esi.» Pēc režisora domām, tikai tā var attīstīt Latgales kultūras telpu un veicināt sabiedrības integrāciju un lojalitāti.
PAR GODU Latgales kongresa simtgadei Rēzeknes Vissvētākās Jēzus sirds katedrālē notika ekumeniskais dievkalpojums, kurā piedalījās valsts augstākās amatpersonas - Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Ministru prezidents Māris Kučinskis, kā arī Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs un kultūras ministre Dace Melbārde / Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency
Latgales kongresa simtgades godināšanā pieņēma arī rezolūciju, kurā izteikta virkne prasību un lūgumu. Rezolūcijas ievadā prasīts nodrošināt latgaliešu valodas un kultūras īpatnības kā latviešu nācijas bagātības saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, vienlaikus valstiski atbalstot Latgales latviešus (latgaliešus) kā Latvijas valsts nācijas sastāvdaļu. Tāpat kongresa dalībnieki lūdz nodrošināt skaidru latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiskas latviešu valodas paveida valstisku statusu Latvijā. Rezolūcijā arī teikts: visām valsts un pašvaldības iestādēm, kā arī privātpersonām jārespektē saziņa, tostarp rakstiska, latgaliešu rakstu valodā visā Latvijas teritorijā, un Latgales plānošanas reģiona teritorijā tas būtu attiecināms arī uz pienākumu sniegt atbildes latgaliešu rakstu valodā, ja persona iestādē vērsusies ar iesniegumu latgaliešu valodā. Kongresā pieņemtajā rezolūcijā tiek prasīts Latgales plānošanas reģiona padomei oficiāli apstiprināt latgaliešu karogu - balta svītra uz tumši zila fona.