Slimnīcu reforma iekustina reģionus

© F64/attēlam ir ilustratīva nozīme

Pēc sarunām par katrā reģionā un slimnīcā plānotajām reformām Latvijas Slimnīcu biedrība kopumā pauž gandarījumu, taču diskutējama vēl ir atsevišķu slimnīcu reforma – kādi veselības pakalpojumi būs pieejami iedzīvotājiem šo slimnīcu teritorijās, piemēram, Tukumā vai Preiļos.

No sarunām ar lokālo slimnīcu vadītājiem izriet, ka kopumā reformas būtība ir skaidra, taču trūkst konkrētības par tās īstenošanu - vai viss, ko apņēmusies izdarīt Veselības ministrija, izdosies un kā būs ar papildu finansējumu veselības aprūpei.

Vai apmierinās atbalsta slimnīcas statuss?

Latvijas Slimnīcu biedrības vadītāja vietniece Egija Širova norāda: lai gan veselības aprūpes nākotne joprojām ir neskaidra, pirmie soļi nozares sakārtošanā ir sperti: «Nevienam nav noslēpums, ka veselības aprūpes sistēmas sakārtošana ir ļoti smags izaicinājums, kuru centušies paveikt daudzi ministri. Šoreiz izskatās, ka ledus tiešām ir sakustējies.» Pēc E. Širovas teiktā, reforma nav tikai vienvirziena paziņojumi, bet reālas vizītes pie slimnīcām, tikšanās ar pašvaldībām un diskusijas. Viņa stāsta, ka noslēgušās pirmās oficiālās sarunas par katrā reģionā un slimnīcā plānotajām reformām un kopumā slimnīcas ir apmierinātas ar sarunās izteiktajiem reformu priekšlikumiem. Atsevišķos gadījumos piedāvātās izmaiņas slimnīcu statusā un pakalpojumu klāstā, kādus saņems konkrētie iedzīvotāji, vēl ir diskutējamas, jo īpaši Tukuma un Preiļu slimnīcās. Tukuma slimnīcā jau šogad ir pārtraukusi darbu dzemdību nodaļa, savukārt Preiļu slimnīcai dzemdību palīdzības sniegšana ir svarīgs aspekts, no kā slimnīca atteikties nevēlas. Tomēr sākotnējā Veselības ministrijas piedāvājumā Preiļu slimnīca kopā ar Krāslavas slimnīcu ieplānotas kā atbalsta slimnīcas Daugavpils reģionālajai slimnīcai. Preiļu slimnīcai sākotnējās sarunās tika piedāvāta visai krasa reforma, proti, slimnīca strādātu tikai 12 stundas diennaktī un pacientus pieņemtu tikai viens ārsts un ārsta palīgs, taču pašlaik tiek meklēti citi risinājumi.

Plāni nav nereāli

Krāslavas slimnīcas galvenais ārsts Aleksandrs Jevtušoks atzīst, ka principā sadarbības piedāvājumam ar Daugavpili piekrīt, jo tā notiek jau pašlaik. «Krāslavas slimnīca sniegtu diennakts neatliekamo medicīnisko palīdzību situācijās, kad nav apdraudēta pacienta dzīvība, jo šādus pacientus uzņemtu tieši reģionālā daudzprofilu slimnīca,» stāsta ārsts. Faktiski gan Krāslavas slimnīcai tā sauktais līmenis tiktu pazemināts, proti, būtu diennakts režīmā jānodrošina nevis trīs, bet divu mediķu dežūra, taču tiktu palielināts finansējums, lai slimnīca varētu aprūpēt hroniskos pacientus. «To mēs varam, un tas arī būtu pareizi, jo mēs varam uzņemt pacientus situācijā, kad, piemēram, hroniskas slimības paasinājuma gadījumā jānovērtē situācija, jāveic izmeklējumi,» saka A. Jevtušoks. «Mums nekad nebūs magnētiskā rezonanse, bet datortomogrāfs, rentgens, endoskopiskie izmeklējumi - tas viss mums ir, un pacientiem to varam nodrošināt.» Jautājums, kas ārstu uztrauc - vai Daugavpils reģionālā slimnīca spēs uzņem vairāk pacientu nekā pašlaik.

Vēl neskaidrības

Savukārt Madonas slimnīcas valdes priekšsēdētāju Arti Stuburu uztrauc, vai slimnīca varēs attīstīt traumatoloģijas nozari, kurai pievērsusi pastiprinātu uzmanību pēdējos gados un mērķtiecīgi pie tā strādājusi. «Konceptuāli līdz ar reformas variantu, ko esam redzējuši, mums nevajadzētu būt nekādām izmaiņām, taču pavisam nav skaidrs, kā veidosies sadarbība reģionā, jo ministrijas plānā esam iezīmēti kopā ar Jēkabpili, Aizkraukli un Līvāniem,» spriež A. Stuburs. Centrālā vieta ir Jēkabpilij, kas gan nav Vidzemē, piebilst slimnīcas vadītājs. Turklāt līdz šim no Madonas smagāki pacienti vesti uz Rīgu, bet uz Madonu nāk pacienti no Gulbenes un Cēsīm. Pati Madonas slimnīca bez traumatoloģijas attīstības vēlas atjaunot bērnu nodaļu un paplašināt ambulatoro nodaļu, dienas stacionāru. «Tās ir mūsu prioritātes,» saka slimnīcas vadītājs.

Slimnīcu biedrības vadītāja vietnieca Egija Širova piebilst, ka ministrija ieklausījusies arī citos būtiskos jautājumos, kas bija sasāpējuši jau vairākus gadus. No 1. aprīļa neatliekamās medicīnas palīdzības slimnīcām novirzīts papildu finansējums, lai slimnīcas varētu samaksāt dežūru speciālistiem par darbu nakts stundās un svētku dienās, ko līdz šim slimnīcas bija spiestas darīt no saviem resursiem. «Atzinīgi vērtējam, ka lokālajām slimnīcām, kurās tiek sniegta dzemdību palīdzība - Kuldīgā, Ogrē, Cēsīs, Preiļos, Dobelē, Balvos, Gulbenē, Jūrmalā un Madonā - piešķirts finansējums ginekologa - dzemdību speciālista un pediatra - neonatologa darba samaksai, ko arī slimnīcas finansēja no saviem iekšējiem resursiem,» uzsver E. Širova.

Nevis mazāk, bet vairāk?

Veselības ministre Anda Čakša norāda, ka pašlaik vēl turpinās darbs pie skaidras sadarbības shēmas reģionos. Veselības ministrijas plānos ir centralizēt specializēto veselības aprūpi, lai nodrošinātu pakalpojumu kvalitāti, vienlaikus veidojot tādu veselības pakalpojumu tīklu, lai pacienti varētu saņemt pakalpojumu tuvāk savai dzīvesvietai gadījumos, kad ārstēšanās stacionārā nav nepieciešama.

Veselības aprūpes sistēmas attīstības reforma paredz slimnīcu pakalpojumu sniedzēju sadalījumu līmeņos un slimnīcu sadarbības teritoriju noteikšanu ar reģionālajām un universitātes slimnīcām. Veselības ministre apliecina, ka reformas rezultātā diennakts neatliekamā medicīniskā palīdzība un palīdzība akūtos gadījumos būs pieejama tuvāk dzīvesvietai - tiks palielināts ārstniecības iestāžu skaits, uz kurieni Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests nogādās pacientus, kad nepieciešama medicīniskā palīdzība, bet nav apdraudēta pacienta dzīvība (traumu, pēkšņu saslimšanu, hronisku slimību saasinājuma gadījumā).

***

Viedokļi

Egija ŠIROVA, Latvijas Slimnīcu biedrības vadītāja vietniece:

- Ausu aizbāžņi, kurus iepriekšējie veselības ministri ielika uzreiz pēc savas apstiprināšanas amatā, beidzot izņemti ārā. Ceram, ka uz ilgu laiku, jo troksnis ap veselības reformām nerimsies un arī turpmāk būs liels. Vēlos uzteikt veidu, kādā ministrija par plānotajām reformām runā ar pašvaldībām un reģionu slimnīcām. Tie nav tikai vienvirziena paziņojumi, bet reālas vizītes pie slimnīcām, tikšanās ar pašvaldībām, diskusijas.

Anda ČAKŠA, veselības ministre:

- Darbs ar pašvaldībām un slimnīcām reģionos turpinās, lai izveidotu skaidru sadarbības shēmu ikvienam valsts reģionam, tādējādi gan pacientam, gan ārstniecības personām, gan ārstniecības iestādei un pašvaldībai sniedzot atbildes par ārstniecības pakalpojumu pieejamību dažādu veselības problēmu gadījumā. Turpinās arī darbs pie kritēriju un apmaksas principu izstrādes hronisko pacientu atbilstošas aprūpes nodrošināšanai ārstniecības iestādēs, ko nākotnē paredzēts paplašināt.

Latvijā

Iespējamais Krievijas specdienesta darbinieks Aleksejs Stovbuns, kurš Latvijā tika pieķerts vienā no Valsts drošības dienesta izmeklēšanām, bijis aktīvi iesaistīts kontaktos ar Itālijas labējā spārna politiķiem, atsaucoties uz ukraiņu politologa veiktu pētījumu, vēsta LTV raidījums “de facto”. Par pierādījumiem kalpo gan fotogrāfijas, gan Stovbuna ziņojumi. Viens no publicētajiem dokumentiem attiecas arī uz Latviju, kur Stovbuns, kurš parakstās kā “Erudīts”, atstāsta sarunu ar informācijas avotu Latvijā vārdā “Finansists”.

Svarīgākais