Dundagas novada Sausteres ciema iedzīvotāja Baiba Birze paliek dzīvot viena astoņās istabās vecā lauku mājā – šodien pēdējais no viņas bērniem aizceļo uz dzīvi ārzemēs.
Un arī viņa pati Neatkarīgajai puspajokam, puspanopietnam nosaka: "Es jau nu šajā muļķu zemē nepalikšu."
Manot, ka atlikušie Birzes pošas prombraukšanai uz fotosesiju pilsētas centrā pie pieminekļa slavenākā Latvijas izceļotāja Krokodilu Harija piemiņai, suns Bendžamins paslēpjas aiz šķūņa. Ka tikai neiespundē mājā.
Pēteris (29) – Anglijā
Suni no beļģu narkodīleriem atpircis un tagad mammai atstājis dēls Pēteris, kurš nu jau pāris gadus ar sievu un bērniem dzīvo Anglijā. Maija studē un ir labākā matemātiķe universitātē. Pēteris strādā atbildīgā darbā tipogrāfijā – iespiež plakātus ar ultramodernu ploterdrukas mašīnu. Šogad viņi ciemos vairs neatbrauks – tik dārgu zemi kā Latvija nevarot atļauties. Pēdējais atvaļinājums uz dzimteni ģimenei izmaksājis vairāk nekā 1000 latu.
Reinis (25) – Nīderlandē
Arī Baibas jaunākais dēls Reinis nu jau labi iedzīvojies ārzemēs – Amsterdamā. Viņa bizness ir pārvadājumi. Ar nelielo kravas busiņu viņš pārvadā mēbeles un visu, kas vien var salīst iekšā, – galvenokārt pa Nīderlandi. Taču gādās arī paceļot tālāk pa Eiropu. Nesen tādā reizē viņš iebraucis arī pie māsas Ievas Maincā. Attālums ģimenes saites nav sarāvis – tās pat kļūst ciešākas.
Ieva (32) – Vācijā
No Biržu dzimtas atvasēm Ieva ir prom visilgāk. Vācijā jau pavadīti desmit gadi, un uz jautājumu par iespējamo atgriešanos viņa iesmejas: "Kad tik ilgi tur nodzīvo, tu vairs nedomā, ka esi ārzemnieks svešā valstī." Strādājot mazā piepīpētā krodziņā, Ieva paralēli ieguva augstāko izglītību, turklāt bezmaksas. Un šobrīd viņa jau ir mākslas vēstures maģistre. Piedalās izstāžu organizēšanā Opelvilas mākslas centrā. Ieva uz nedēļu atskrējusi līdz Dundagai, lai apraudzītu mammu, jo regulāri naudas pārvedumi, protams, nevar atsvērt satikšanos klātienē. Pašlaik viņa jau ir atpakaļ Vācijā. Taču citādu Ievas šīs nedēļas apciemojumu padarījis fakts, ka līdz ar viņu projām devies arī ceturtais Biržu bērns – Mārtiņš.
Mārtiņš (35) – Dānijā
Ieva velk brāli uz zoba – tieši viņš vēl nesen teica, ka prom no Latvijas nekādā ziņā nebrauks. Runāja par patriotismu, par valsti. Baiba papildina: "Puikas skraidīja ar sarkanbaltsarkano karogu apkārt." Bet tagad... viņš noplāta rokas. Šodien Mārtiņš jau ir ceļā uz Dāniju, kur priekšā jau bijušie darba kolēģi. Kokapstrādes firma Bolderājā bankrotēja, un priekšnieks viens no pirmajiem emigrēja. Tagad vāc kopā veco komandu. "Te, Latvijā, jau viss uz izjukšanas robežas." Dānijā darba pietikšot ilgam laikam – jāuzbūvē 80 mājas. Vērienīgais projekts plānots desmit gadiem.
Baiba (61) – Latvijā?
Biržu mamma – iedzimta rīdziniece – nekad nebūtu domājusi, ka pārcelsies uz dzīvi laukos, un vēl jo vairāk – paliks viena milzīgā vecā mājā. Tā pirms gadiem pirkta nedēļas nogalēm un atvaļinājumiem. Pati viņa līdz pensijai strādāja Ārlietu ministrijā, tad vēstniecībā Uzbekistānā. Vedusi arī priekšnieku pie prezidenta Karimova, un vēstnieks teicis – piebrauc tuvāk, lai visi redz, ka man sieviete šoferis. Taču dzīve sagriezusies kājām gaisā, kad pie tēviem aizgāja vīrs – vecais Birze. Bērni izauga un pa vienam sāka braukt projām. Protams, nabadzība viņus skubināja.
"Tā ka redzi – šeit neviens negrib palikt. Man ir pašai jābrauc prom, gribi negribi," atzīst arī Biržu mamma, un zināmas iestrādes viņai šajā virzienā jau esot – padomā darbs Austrijā kādam latvietim piederošā viesnīcā. Vienīgā nelaime, ka krīzes dēļ arī tur samazinājies tūristu skaits. Bet, kā sarunā vienojas trīs Birzes, šobrīd jebko darot ārpus Latvijas, iespējams labāk nopelnīt un labāk justies. Turklāt ģimenes subjektīvā pieredze liecina, ka latvieši ir labs un cienīts darbaspēks aiz robežām. "Amsterdamā, ja pasaki, ka esi latvietis, darbu uzreiz var atrast. Latvieši cieņā." Ieva arī Vācijā pazīstot kādu transporta firmas īpašnieci, kura ļoti labprāt strādā ar latviešiem. Vienīgi Pēterim pirmo darbu Anglijā izdevies iegūt diezgan kuriozos apstākļos. Darbā iekārtošanas firmā pie galda sēdējis viens melnādainais un, uzzinot, ka darba meklētājs ir no Latvijas, iebļāvies: "Ā tu no Latvijas! Labās latviešu maukas!" Izrādījās, ka viņš kā jau brits ir baudījis Vecrīgas populārākos labumus "Tāpēc es tevi paņemšu, tu dabūsi darbu." Un Pēteris sācis kāpt pa karjeras kāpnēm.
Pozitīvākais ieguvums no dzīvošanas un strādāšanas ārzemēs, pēc Ievas domām, ir tas, ka uz jebkura karjeras pakāpiena iespējams dzīvot salīdzinoši pārticībā. "Sākumā man nebija ne sponsora, ne kredīta, bet vienmēr varēju tik daudz nopelnīt, lai izdzīvotu un arī mātei kaut ko atsūtītu. Un, jo vairāk tu kāp uz augšu, jo vairāk pelni." Un latvieši arī kāpjot.
Ar sevis šaustīšanu par dzimtenes atstāšanu Birzes nenodarbojas. Apstākļi ir tādi, kādi ir, Birzes tiem pielāgojas un dara to gana viegli. Acīmredzot bērnu aizceļošana un krīze būs stimuls, lai arī Biržu dzimtas māte Baiba beidzot īstenotu savu jaunības sapni – redzētu pasauli.