Sapņus var sapņot, bet var rīkoties, lai tos īstenotu. Nelielās Klosteres (Jamaiķu) baznīcas draudzes priekšnieks Juris Vītols gan sapņo, gan rīkojas, un šajās Lieldienās dievnamā būs īpašs notikums – komponista un kordiriģenta Edgara Račevska vadībā tiks ieskandinātas ērģeles, jo tās šajā Turlavas pagasta baznīciņā spēlējis viņa vectēvs un mamma. Tās gan bija citas ērģeles, nu jau sen zudušas, bet šīs atceļojušas no Zviedrijas kā dāvinājums nelielai, bet aktīvai draudzei Latvijā. Ērģeļu restaurācijai un uzstādīšanai līdzekļus atvēlēja Valsts kultūrkapitāla fonds un privāti ziedotāji.
J. Vītols ir gandarīts, ka Klosteres baznīca kļūst par vietu, kurā cilvēki jūtas labi, un pamazām, palēnām dievnams atgūst kādreizējo godību. Tajā ir atjaunots 17. gadsimtā gatavots altāris, kas vienīgais Latvijā ir greznots ar kokā grebtām draiskām nārām. Diemžēl vēsturiskās baznīcas ērģeles aizgājušas nebūtībā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Klosteres baznīca sāka darboties ar pilnu jaudu, un tolaik bija saglabājušās vien dažas ērģeļu stabules.
2014. gadā zviedrs Svens Vesmans Klosteres baznīcai uzdāvināja ērģeles, Neatkarīgā tās apskatīja pēc tam, kad instruments bija atvests no Visbijas, izpakots un akurāti novietots dievnama telpās. Togad draudzes priekšnieks vienlaikus priecājās par dāvanu un kala plānus, kā tās atjaunot. Tagad restaurators Alvis Melbārdis Klosteres baznīcas ērģelēm piešķīris otru dzīvi.
J. Vītols stāsta, ka viens no ērģeļu dāvinātājiem aizgājis aizsaulē, bet ar otru labvēli, kuram pateicoties ērģeles skan Latvijā, cer satikties šoruden. Ērģeles būvētas 1876. gadā Zviedrijā romantisma stilā. Tās atradušās kādā no draudzēm un godam kalpojušas, līdz draudze sagribējusi sekot līdzi modei un instrumentu nomainījusi pret citu - neobaroka stilā būvētu. Izbrāķētās ērģeles kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem glabātas garāžā, līdz nonākušas Turlavas pagasta dievnamā.
J. Vītols kaļ nākamos plānus. Viņš aizgūtnēm stāsta, ka jātulko 17. un 18. gadsimta dokumenti, kas attiecas uz šo dievnamu, arī 19. gadsimtā rakstīts sprediķis un Kazdangas barona Karla Vilhelma fon Manteifeļa apņemšanās kļūt par Klosteres baznīcas patronu. Vēl viņš atradis mācītāja darba līgumu, un izrādās, ka dieva kalpam Aizputē dievkalpojumi bija jāvada vācu valodā, bet Jamaiķos (tagad Klosterē) - latviski. Dokumentos stāstīts arī par to, kā svinēti svētki mācītājmuižā, kāda bijusi etiķete.