Par godu Pasaules ūdens dienai dabīgais minerālūdens “Mangaļi” veica aptauju internetā, lai noskaidrotu iedzīvotāju zināšanas par ūdens resursiem Latvijā. Tās ietvaros tika noskaidrots, ka katrs trešais iedzīvotājs nezina, ka garākā upe Latvijā ir Gauja, kā arī, atbildot uz jautājumu par dziļāko ezeru Latvijā, tikai 72% spēja sniegt pareizo atbildi “Drīdzis”.
Jautājumā par garāko upi Latvijā 31% aptaujātā atbildēja, ka tā ir Daugava, 2% - Venta, atlikušie 67% atbildēja pareizi, sakot, ka tā ir Gauja. Tās garums Latvijā sasniedz 452km.
Grūtības sagādāja arī jautājums par dziļāko ezeru Latvijā - 25% aptaujāto kļūdījās, norādot, ka tas ir Lubānas ezers, kurš patiesībā ir lielākais ezers Latvijā. Dziļākais ezers ir Drīdzis, sasniedzot 65,1m dziļumu. Domas dalījās arī jautājumā par salām bagātāko ezeru, tikai 58% atbildēja pareizi, sakot, ka tas Ežezers un teju 30% atbildēja, ka tas ir Rāznas ezers. Ļoti daudz pareizo atbilžu tika sniegtas uz jautājumu par platāko ūdenskritumu Eiropā - 97% norādīja, ka tas atrodas Ventā. Savukārt izteiciens “zilo ezeru zeme” tikai retajam ir svešs, jo 99% aptaujāto zina, ka tā tiek dēvēta Latgale ezeru skaita dēļ.
Pārsteidzošs šķiet fakts, ka, savienojot visas Latvijas mazās un lielās upes kopā, tās spētu gandrīz apvīties apkārt zemeslodei pa ekvatoru. Latvijas upju kopējais garums ir vairāk nekā 37 tūkst. km, un ekvatora garums ir nieka nepilnus 3 tūkst. km lielāks - nedaudz vairāk kā 40 tūkst. km. Atbildot uz šo jautājumu, tikai puse aptaujāto ir spējusi tam noticēt, liekot vairāk apzināties to, cik Latvijas zeme ir ar ūdens resursiem bagāta.
Salas Latvijā nav tas dabas resurss, kas tiktu uzskatīts par bieži sastopamu. Tomēr Latgalē atrodas Ežezers, kuram ir ap 33 salām, un to skaits var pat pieaugt mainoties ūdenslīmenim.
Aptauja tika veikta sociālajā vietnē Facebook šī gada martā, un tajā piedalījās 564 respondenti.
Starptautiskā ūdens diena visā pasaulē tiek atzīmēta 22.martā, un tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību ūdens resursiem kā vērtībai. Pasaulē to atzīmē kopš 1993.gada pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) iniciatīvas. Latvijā to piemin kopš 1996.gada. Lai gan mūsu valstī saldūdens resursi ir pietiekamos apjomos, tomēr mums ir svarīgi parūpēties, lai tie saglabātu savu tīrību un augsto kvalitāti arī nākotnē.