Rojas iedzīvotāji atbalsta novada robežu mainīšanu

Lielākā daļa Rojas novada iedzīvotāju, kuri piedalījušies publiskajā apspriešanā, atbalstījuši Rojas novada administratīvās robežas grozīšanu.

Par Rojas administratīvās teritorijas robežu grozīšanu kopumā nobalsojuši 882 iedzīvotāji, bet "pret" - 31 iedzīvotājs.

Pavisam aptaujā par Rojas novada administratīvās teritorijas robežu grozīšanu piedalījušies 913 Rojas novada iedzīvotāji jeb 18,08% no kopējā vēlētāju skaita, aģentūru LETA informēja aptaujas rezultātu apkopošanas un uzraudzības komisijas locekle Rasma Šamajeva.

Mērsraga pagastā reģistrētajās anketās par robežu grozīšanu balsojuši 856 iedzīvotāji, bet "pret" - seši iedzīvotāji. Savukārt Rojas pagastā reģistrētajās anketās par robežu grozīšanu nobalsojuši 26 iedzīvotāji, bet "pret" balsojuši 25.

Mērsraga pagasta pārvaldē reģistrētas 862 iedzīvotāju anketas, bet Rojas pagastā - 51 anketa. Līdz ar to publiskajā apspriešanā piedalījušies 58,1% no Mērsraga pagasta vēlētājiem.

Ka izteicās Rojas novada domes deputāts Lauris Karlsons, kurš ievēlēts no Mērsraga, tik liela mērsradznieku aktivitāte neesot bijusi nevienās vēlēšanās, tāpēc iedzīvotāju viedokli nevarot nerespektēt. Lai gan, rīkojot aptauju, tika noteikts, ka to uzskatīs par notikušu, ja tajā būs piedalījušies ne mazāk kā 30% no pilngadīgajiem Rojas novada teritorijā deklarētajiem iedzīvotājiem, bet gala rezultātā piedalījušies 18,08%, iedzīvotāji savu viedokli tomēr ir pauduši, un tas jārespektē, vēl jo vairāk tāpēc, ka neviens likums nenosaka, cik procentiem vēlētāju jāpiedalās aptaujā, lai to uzskatītu par notikušu, uzskata Karlsons.

Iestrādāt šādu atrunu par 30% bijusi kāda deputāta iniciatīva, un aptauju neviens nevar atzīt par nenotikušu, piebilda Karlsons, vēlreiz uzsverot, ka Mērsragā iedzīvotāju aktivitāte bijusi pat ļoti liela. Turklāt Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uzdevusi rīkot aptauju, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli, un tas ir izdarīts, akcentēja Karlsons. Turklāt zemā Rojas pagasta iedzīvotāju aktivitāte arī par kaut ko liecina - proti, viņiem ir vienalga un nav pretenziju, ka Mērsrags vēlas atdalīties no Rojas novada, uzskata deputāts.

Nākamnedēļ, 13.aprīlī, Rojas novada domē paredzētas komiteju sēdes, tāpēc no Mērsraga ievēlētie deputāti šajā dienā lūgs sasaukt domes ārkārtas sēdi, lai novada dome pieņemtu lēmumu, vai piekrīt Rojas novada administratīvās teritorijas robežu grozīšanai, informēja Karlsons.

Publiskā apspriešana par Rojas novada administratīvās teritorijas robežu grozīšanu notika no 19.marta līdz 8.aprīlim.

No Mērsraga ievēlētais Rojas novada domes deputāts Lauris Karlsons teica, ka esot jau bijis sagaidāms, ka Rojas pagasta iedzīvotāji publiskajā apspriešanā piedalīsies kūtri, jo "Rojas pagastam novada sadalīšanas gadījumā būs divi šoka momenti - tas zaudēs lielu kumosu no budžeta un domē notiks pārvēlēšana".

Anketas varēja iesniegt Latvijas pilsoņi vai Eiropas Savienības pilsoņi, kuri nav Latvijas pilsoņi, bet ir reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā, kuri līdz anketas iesniegšanas brīdim ir sasnieguši 18 gadu vecumu, ir reģistrēti vēlētāju reģistrā un kuriem vismaz 90 dienas pirms publiskās apspriešanas uzsākšanas ir reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, vai personas, kurām Rojas novada pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.

Jau ziņots, ka 19.martā sākās publiskā apspriešana par Rojas novada administratīvās teritorijas robežu grozīšanu un iespējamo Mērsraga atdalīšanos no Rojas novada.

Publiskajā apspriešanā saistībā ar iespējamo Mērsraga atdalīšanos no Rojas novada aptaujas anketās, argumentējot savu viedokli, Rojas iedzīvotājiem bija iespēja atbildēt, vai viņi piekrīt Rojas novada administratīvās teritorijas robežu grozīšanai.

Svarīgākais