Pašvaldībām vajadzētu veidot aizsargbūves pret plūdiem

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Šogad palu sezona sākusies apmēram mēnesi agrāk nekā citugad, un, izņemot Daugavas baseinu, citviet ledus jau izgājis, stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna. Visbīstamākā situācija nedēļas nogalē bija Pļaviņās, kur fiksēts vēsturiski otrais augstākais ūdens līmenis, taču situācija mainījās pa stundām, un jau sestdienas vakarā ūdens sāka atkāpties. Ūdens līmenim Daugavā svārstoties, tas palēnām sāka paaugstināties pie Jēkabpils.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Baltmanis skaidroja, ka pie Pļaviņām ir tik lieli ledus sablīvējumi, ka vairs nav nozīmes zāģēt ledu. Turpmāk pašvaldībām vajadzētu veidot aizsargbūves pret plūdiem, taču daudzviet tas nav iespējams privātīpašnieku attieksmes dēļ - viņi neļauj šķērsot savus īpašumus, tādējādi hidrotehniskā būve nevar pilnībā pildīt savu funkciju - aizsargāt no applūšanas. Tālab zemes atsavināšanas jautājumi būtu jārisina efektīvāk, bet tas piektdien pēc starpinstitūciju sanāksmes rīkotajā preses konferencē izskanēja vairāk kā ierosinājums, nevis pieteikums reālai rīcībai.

A. Vīksna prognozēja, ka sniega sega ir «diezgan maza», tādēļ diez vai atkārtosies tādi plūdi, kādi bija 2013. gadā, kad applūda plašas teritorijas, bet Daugavas baseinā palienes gan applūdīs, kā jau katru gadu. Ūdens līmenis Daugavā arī šajā nedēļā būs augsts, taču pašvaldības ir sagatavojušās iedzīvotāju evakuācijai, ja tas būtu nepieciešams.

Vissarežģītākā situācija aizvadītās nedēļas nogalē bija pie Pļaviņām, Pļaviņu pašvaldībai nepieciešamības gadījumā tiks sniegta valsts palīdzība plūdu radīto zaudējumu novēršanai, sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Ministru kabinetā tiks pieprasīts finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

AS Latvenergo ražošanas direktors, valdes loceklis Māris Kuņickis informēja, ka visas trīs Latvijas hidroelektrostacijas ir gatavas palu ūdeņu pārvadīšanai, un pieļāva, ka palu ūdeņi, visticamāk, nebūs tik augsti, lai nāktos pacelt HES aizvarus. Katru gadu pirms palu sākšanās Latvenergo pazemina ūdens līmeni HES ūdenskrātuvēs, lai tās varētu uzņemt palu ūdeņus. Šogad pali uzņēmuma darbībai nākuši par labu - Latvenergo ir «labā eksporta pozīcijā» un saražoto elektroenerģiju šajās dienās pārdod Zviedrijai.