Daugavas krastus lieli plūdi neapdraud
Iestājoties siltākam laikam, Daugavā sākusies ledus iešana. Zemākas vietas Daugavpils un Jēkabpils pusē jau skāruši pali, un arī citviet upes krastos ūdeņi vēl celsies, tomēr lieli plūdi diez vai ir gaidāmi, prognozē hidrologi.
Šobrīd Baltkrievijas teritorijā Daugavā ūdens līmenis arvien paaugstinās, bet Latvijas pusē, sākot no Piedrujas, tas pazeminās. Piemēram, Daugavpils apkaimē tas krities par 43 centimetriem, salīdzinot ar iepriekšējo dienu, situāciju skaidroja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģe Ilze Rudlapa. Pašlaik, skatoties no putna lidojuma, ledus sablīvējies daudzu kilometru garumā no Daugavpils līdz Pļaviņām. Lielākie krāvumi vērojami no Daugavpils līdz Līvānu novada sākumam, kā arī no Jēkabpils līdz Pļaviņām, kur upi vēl klāj nekustīga balta ledus sega. Tur ūdens līmenis pazeminoties, taču joprojām turas gana augsts. Diez vai arī šogad vietas, kas ir tuvu upei, izvairīsies no applūšanas, tomēr tik lieli pali kā 2013. gadā diez vai būs, prognozēja I. Rudlapa. Tiesa, intensīvā snigšana, kas vērojama pēdējo divu dienu laikā, var palielināt ūdens masu un paaugstināt līmeni upē.
Daugavpils novadā upes ūdeņi jau pirms pāris dienām sasniedza Ribaku ciemu, kurā dzīvo desmit cilvēki, atdalot viņus no ārpasaules. Bet vakar sāka applūst vasarnīcas dārzkopības kooperatīvos Ļubasti un Maļutki, kuri ir daļēji apdzīvoti visu gadu. Abās šajās vietās kopumā dzīvo aptuveni četri desmiti cilvēku, un pašvaldība seko līdzi notiekošajam, lai nepieciešamības gadījumā viņus evakuētu, Neatkarīgajai pastāstīja Daugavpils novada izpilddirektores vietnieks Aleksandrs Aizbalts. Patlaban gan uztraukumam neesot pamata, un vairākums šeit dzīvojošo jau ir pieraduši pie ikgadējām pavasara nedienām. Kad ūdeņi tuvojas namu sliekšņiem, viņi negaidot glābējus, bet pārceļas uz laiku pie radiem vai draugiem. Tiesa, domei nākoties uzklausīt arī neapmierinātus telefona zvanus, piemēram, ar lūgumiem pacelt Pļaviņu spēkstacijas slūžas. A. Aizbalts domā, ka šā gada plūdi nesasniegs tos apmērus, kā tas bija pirms četriem un pieciem gadiem, kad ūdens līmenis Daugavā sasniedzis 7,95 metrus un 8,1 metru. Patlaban tas turoties 5,95 metru augstumā, lai gan iepriekšējā dienā līdz pusdienām bijis augstāks, proti, 6,90 metri. To, ka ledus masa varētu nebūt tik bīstama, liecinot arī tas, ka tas ir trausls, porains un viegli lūstošs, līdz ar to neveidosies lieli gabali un neaizsprostos upi visā tās platumā. Tas liekot cerēt, ka arī krāvumi Līksnas baznīcas apkaimē drīz sakustēsies un lielākie plūdu draudi būs aiz muguras. Pašvaldības pārstāvis atgādināja autobraucējiem, kā šobrīd slēgts autoceļš, kas savieno Ilūksti un Daugavpili, jo to applūdinājuši Daugavas ūdeņi. Šo posmu varot apbraukt, piemēram, pa autoceļu Svente-Subate.
Ar bažām palu laiku gaida ogrēnieši. Šogad gan izskatās, ka tām nebūs pamata, sprieda I. Rudlapa. Mērījumi liecinot, ka ūdens Ogres upē krītoties, un novērojumu staciju tuvumā ledus vairs nav. Patlaban situācija nav pat tuvu tāda, lai applūstu mājas abpus upei. Pie ietekas Daugavā gan vēl ir ledus, un tas varētu sagādāt kādus pārsteigumus, tāpēc droši apgalvot, ka nebūs ne mazāko plūdu, nevar, atzina hidroloģe.
Ogres novada pašvaldības pārstāvis Nikolajs Sapožņikovs pieļāva, ka šogad pilsētai, visticamāk, briesmas nedraud. Vienubrīd gan, sākoties ledus iešanai, bijusi visai satraucoša situācija, tomēr laika apstākļi bijuši pietiekami labvēlīgi un lielāki ledus sastrēgumi veidojušies vien ap tiltiem.