Dūklavs: Putnu gripa daudz grūtāk kontrolējama nekā cūku mēris

Putnu gripa izplatās ļoti strauji, tā ir daudz grūtāk kontrolējama nekā Āfrikas cūku mēris, līdz ar to vienas vistas vai pīles bezrūpīga turēšana mazā saimniecībā var izsaukt masveida saslimšanu un neprognozējamas sekas tuvumā esošām mājputnu lielfermām. Tā šodien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē akcentēja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Viņš informēja klātesošos, ka nupat saņemta informācija par pieciem sērgas uzliesmojumiem Polijā, kur lielfermās šonedēļ bojā gājuši vairāki simti tūkstoši vistu.

"Tas ir tikai 400 kilometru attālumā. Tādēļ jautājums ir ārkārtīgi nopietns, šī slimība ir daudz grūtāk kontrolējama nekā cūku mēris. Cilvēkiem jāsaprot, ka katra vista vai pīle piemājas kūtiņā var saslimt, un tas var būt izšķiroši, piemēram, Daugavpilī, Iecavā, Bauskā vai jebkur citur, kur tuvumā ir lielās putnu fermas. Tur ir daudz nevadāmu apstākļu, slimība izplatās ar gājputniem, nekādi sieti virs pastaigas laukumiem nespēs paglābt, piecu dienu laikā putni būs pagalam. Tādēļ biodrošības pasākumi jāievēro visiem un visur," sacīja Dūklavs.

Tikmēr Zemkopības ministrijas eksperti sanāksmē akcentēja, ka gadījumā, ja putnu gripu konstatēs kaut vai nelielā piemājas saimniecībā, ap to trīs kilometru rādiusā tiks noteikta aizsardzības zona un desmit kilometru rādiusā - uzraudzības zona. Mājputni slimības skartajā novietnē tiks nogalināti un iznīcināti, bet kompensācijas par zaudējumiem saņems tikai reģistrētu putnu īpašnieki.

"Oficiāli reģistrētas tikai apmēram 4000 saimniecības, kur ir mājputni. Taču realitāte šo skaitli var reizināt vairākkārtīgi," sacīja ministrijas pārstāji.

Līdz ar to ministrija atkārtoti norādīja, ka biodrošības prasības nozīmē pilnībā izslēgt iespēju, ka putni atrodas ārpus kūts. Turklāt jānodrošina, ka kūtī tiek ierobežota nepiederošu personu piekļūšana, savukārt apmeklētāji jānodrošina ar vienreizlietojamu vai tīru aizsargapģērbu un aizsargapaviem. Stingri jāievēro higiēnas pasākumi, piemēram, jāmazgā rokas ar ziepēm un karstu ūdeni, jādezinficē apavus un rokas. Gadījumos, ja kūtī tomēr novēro mājputnu infekcijas slimības pazīmes vai caureju obligāti jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam.

Biodrošība nozīmē arī to, ka nedrīkst pieļaut, piemēram, savvaļas putnu fēču un izdalījumu nonākšanu mājputnu barībā, ūdenī, kontaktu ar savvaļas putniem, jānorobežo mājputnu piekļuvi atklātām ūdenstilpnēm - dīķiem, upēm, arī peļķēm. Saimniecībā regulāri jāveic grauzēju apkarošanas pasākumi, kā arī nedrīkst pirkt mājputnus un perēšanai paredzētās olas no nezināmiem putnu tirgotājiem.

Kā ziņots, nolūkā pasargātu putnkopības nozari no iespējamās putnu gripas izplatības, šogad laikā no 1.marta līdz 1.jūnijam noteikts aizliegums turēt laukā vistas, pīles, zosis un citus mājputnus. Putnu turētājiem jāpastiprina biodrošība mājputnu novietnēs neatkarīgi no tā, cik liels ir mājputnu ganāmpulks.

Ar putnu gripu slimo mājputni - vistas, pīles, zosis, tītari, paipalas, pāvi, fazāni un strausi, retāk citas putnu sugas. Mājputni var inficēties, nonākot kontaktā ar inficētajiem savvaļas putniem vai uzņemot slimības ierosinātāju ar inficētu barību vai ūdeni. Inficēšanās gadījumā jālikvidē visi fermā esošie putni.

Līdz šim putnu gripas H5N8 vīruss ir konstatēts savvaļas putniem Polijā, Horvātijā, Vācijā, Austrijā, Dānijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Somijā, Rumānijā, Francijā, Šveicē. Pārsvarā ar putnu gripu ir saslimuši savvaļas migrējošie pīļu dzimtas (piemēram, cekulpīles) ūdensputni, kuri atrasti beigti jūras piekrastēs vai pie ezeriem.