Tukuma slimnīca pēc reformas ir palikusi vienīgā neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīca ceļa posmā no Rīgas līdz Ventspilij. Tas nozīmē, ka uz Tukuma slimnīcu ar neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mašīnām, kā arī pašu spēkiem nokļūst palīdzības alkstošie Tukuma, Talsu, Rojas, Mērsraga un citu novadu iedzīvotāji.
Par slimnīcas darbību savās pārdomās dalās Tukuma slimnīcas valdes locekle Dzintra Rabkeviča (Dz.R.) un ķirurģijas nodaļas vadītājs Guntis Krūze (G.K.).
- Sarunu sāksim ar labāko, kas noticis iepriekšējā gadā. Pērn slimnīca ne tikai svinēja savu 130 gadu jubileju, bet iegādājās arī pilnīgi jaunu 16 joslu datortomogrāfu. Toreiz teicāt, ka tas ir lēciens jaunā kvalitātē. Vai šie vārdi ir piepildījušies?
Dz.R.: - Pilnā apmērā. Jaunais datortomogrāfs dod iespēju daudz ātrāk un precīzāk noteikt diagnozi, tādējādi samazinot pacienta izmeklēšanas laiku. Tas atvieglo darbu arī mediķiem, piemēram, ķirurgiem, traumatologiem, neirologiem un terapeitiem.
- Slimnīcā uzturēšanās laika saīsināšana ir viens no instrumentiem, kā samazināt veselības aprūpei nepieciešamos izdevumus. Vai pirms dažiem gadiem iekārtotās novērošanas jeb observācijas gultas sevi ir attaisnojušas?
G.K.: - Zināmā mērā jā, bet problēma ir citur. Nereti pacientiem tiešām pietiek ar situācijas stabilizēšanu un viņi ar norādījumiem doties pie ģimenes ārsta vai speciālista var doties mājup. Taču atcerēsimies, ka Tukuma slimnīcā ar ātro palīdzību nonāk cilvēki no lauku reģioniem, turklāt vakara un nakts stundās, kad sabiedriskais transports nekursē un nav kaimiņu vai radu, kas varētu sirgstošo cilvēku aizvest līdz mājām, kur viņš būtu drošībā. Mēs nevaram atļauties izmest uz ielas ne īpaši veselu cilvēku naktī - vienu, svešā pilsētā, tāpēc bieži nākas viņu stacionēt un izrakstīt no slimnīcas tikai nākamajā dienā. Veselības ministrija mums to pārmet, kaut arī nesaprot, ka šim cilvēkam tiešām nav kur iet, un kurš atbildēs, ja ar viņu kaut kas notiks?! Atzīmēšu, ka slimnīcās aktīvākais darba periods ir tieši vakara stundas, kad ģimenes ārstiem darbalaiks beidzies, nakts stundas un brīvdienas.
Dz.R.: - Esam uzsākuši sarunas ar pašvaldības sociālo dienestu un policiju, lai rastu risinājumu, jo pēc būtības tas nav veselības aprūpes, bet sociālā atbalsta jautājums.
- Jau pagājušajā gadā Nacionālais veselības dienests rekomendēja samazināt vidējā medicīniskā personāla un speciālistu klātbūtni uzņemšanas nodaļās. Vai samazinājāt arī Tukumā?
Dz.R.: - Tukuma slimnīcas uzņemšanas nodaļa ir ļoti noslogota, un mums ir vajadzīgi speciālisti, kas pacientiem visu diennakti spēj sniegt nepieciešamo palīdzību. Tāpēc no slimnīcas līdzekļiem kompensējam valsts finansējuma nepietiekamību un nodrošinām pakalpojumu iepriekšējā liemenī - visu diennakti ir pieejams gan anestezeologs reanimatologs, gan ķirurgs traumatologs, gan uzņemšanas ārsts, pediatrs un ginekologs, kā arī diagnostikas dienesti - radioloģija un laboratorija. Mēs jūtamies atbildīgi par visiem, kuri mūsu slimnīcā meklē palīdzību, diemžēl starp cipariem un norādījumiem no valdības puses ir pazudis cilvēks. Mēs neesam pret reformām, bet vēlamie saprast, kurp ved reformas? Vai tās tiešām strādā cilvēka - pacienta labā?
G.K.: - Pēdējos 25 gadus stabili nejūtas ne ārsti, ne pacienti. Tas traucē attīstīt pakalpojumu kvalitāti un nodoties tikai cilvēku ārstēšanai. Vajadzētu beidzot vienoties par ilgtermiņa veselības aprūpes stratēģiju valstī kopumā un slimnīcām, ministrijai, valdībai, ārstu un māsu apvienībām, kā arī citām iesaistītajām pusēm strādāt vienā virzienā, nevis vienai ar otru cīnīties.