Iedzīvotājus aptaujās par ienākumiem un dzīves apstākļiem

© Lauris Vīksne, F64 Photo Agency

1.februārī Centrālā statistikas pārvalde (CSP) uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par ienākumiem un dzīves apstākļiem. Respondentiem jautās par mājsaimniecības sastāvu un tās locekļu sociālekonomisko raksturojumu, mājokļa apstākļiem, ienākumiem, veselības stāvokļa pašvērtējumu, sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības rādītājiem, kā arī par pieaugušo un bērnu veselību, informē CSP.

Šogad aptaujās ap 8 tūkst. mājsaimniecību, kuras atlasītas ar nejaušas gadījuma izlases metodi. CSP aicina iedzīvotājus būt atsaucīgiem, jo viņu sniegtā informācija visprecīzāk var raksturot patiesos dzīves apstākļus. CSP garantē personas datu konfidencialitāti, un iegūtā informācija tiks izmantota tikai apkopotā veidā.

Aptaujā aicināti piedalīties tikai tie iedzīvotāji, kuri saņēmuši CSP uzaicinājuma vēstuli. Līdz 14. februārim iedzīvotāji varēs aizpildīt aptaujas anketu tiešsaistē CSP vietnē https://e.csb.gov.lv .Respondentu konsultācijām no 1.februāra līdz 14.februārim darbdienās no plkst.8.30 līdz 17.00 darbosies bezmaksas informatīvais tālrunis - 80000098 un e-pasts - silc@csb.gov.lv.

Ja respondents nebūs aizpildījis anketu tiešsaistē, no 1.marta līdz 30.jūnijam CSP intervētājs ar to sazināsies pa tālruni vai ieradīsies klātienē. Pirms tam aptaujā iekļautās personas saņems CSP vēstuli, kurā norādīts plānotais intervijas laiks un intervētāja kontaktinformācija. Ierodoties klātienē, intervētājs uzrādīs darba apliecību ar fotogrāfiju.

Nozīmīgākie 2016.gada iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu aptaujas rezultāti

2015.gadā iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi sasniedza 417 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli (pieaugums par 7,6%, salīdzinot ar 2014.gadu). Ienākumu pieauguma temps ir nedaudz palēninājies, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu (2014.gadā - par 9,3 %, 2013.gadā - par 10,7 %).

2015.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, vislielākais ienākumu pieaugums par 10,6 % bija trūcīgākajās mājsaimniecībās. Turīgākajās mājsaimniecībās ienākumi gada laikā pieauga lēnāk nekā vidēji valstī - par 5,7 %.

Sociālo transfertu - pensiju, pabalstu un citu budžeta maksājumu - īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos samazinājās no 32,4 % 2010.gadā līdz 24,3 % 2015.gadā.

2015.gadā aptuveni par trešdaļu pieauga ar ģimeni un bērniem saistīto pabalstu apjoms.

Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Latvijā ir augsta ienākumu nevienlīdzība. Tomēr 2015.gadā tā ir samazinājusies: Džini koeficients bija 34,5 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2014.gadā (vidēji ES šis rādītājs bija 31 %). 2015.gadā 20 % visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,2 reizes lielāki nekā 20 % vistrūcīgāko iedzīvotāju, bet 2014.gadā - 6,5 reizes lielāki (vidēji ES šis rādītājs bija 5,2).

Latvijā

Latvijā šogad novembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 858,006 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 0,5% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.