Valsts kontrole (VK), vētījot veselības aprūpes sistēmu, pētījusi, vai ģimenes ārstu prakses ir pieejamas arī tālākajos Latvijas reģionos.
Diemžēl atklājies, ka daudzos pagastos ne ģimenes ārsts, ne feldšeru punkts iedzīvotājiem nav pieejams, un te atbildība jāuzņemas gan Veselības ministrijai, gan novadu pašvaldībām. VK aicina Veselības ministriju definēt, kas ir pieejama veselības aprūpe, un vienoties par atbildības sadalījumu ar pašvaldībām, lai cilvēki nepaliktu bez mediķu palīdzības. Revidenti atsaucas uz pētījumu, ka 11 procenti pacientu ģimenes ārstu nav apmeklējuši attāluma, transporta trūkuma vai transporta izmaksu dēļ.
Veselības aprūpes pamatprincips ir pieejamība visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no cilvēka dzīvesvietas, norāda VK. Ja ģimenes ārsts vai cits mediķis nav pieejams, pacienti drīkst saukt ātro palīdzību. Revīzijas laikā apkopoti dati par visiem Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izpildītajiem izsaukumiem Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionālajos centros 2014. gadā un 2015. gada pirmajā pusgadā. Konstatēts, ka no visu izpildīto neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumu skaita procentuāli vislielākais izsaukumu skaits pie pacientiem ar hroniskām saslimšanām bija Latgalē un Kurzemē. Tāpēc ārstu pieejamība pētīta tieši šajos reģionos, apkopojot septiņu Latgales un sešu Kurzemes novadu datus par veselības aprūpes pieejamību šo pašvaldību 154 pagastos - 45 pagastos uz vietas nav ģimenes ārstu pieņemšanas vietas (no tiem 30 pagastos uz vietas nav arī feldšerpunktu). Piemēram, Latgalē, Dagdas novada Andzeļu, Bērziņu, Dagdas un Ķepovas pagasts ir iekļauti ģimenes ārstu pamatdarbības teritorijā, tomēr šajos pagastos ģimenes ārstu pieņemšanas vietas neatrodas un nav arī feldšerpunktu. Kurzemē, Saldus novada Šķēdes pagasts nav iekļauts neviena ģimenes ārsta pamatdarbības teritorijā, un tur nav arī feldšerpunkta.
Vairākos pagastos iedzīvotājiem ir jāmēro vairāk nekā 20 kilometru, lai nokļūtu pie ģimenes ārsta, teikts ziņojumā. Latgalē no 54 ciemiem piecu ciemu iedzīvotāji, izmantojot sabiedrisko transportu, nevar vienas dienas laikā nokļūt pie ģimenes ārsta vai feldšera un atgriezties dzīvesvietā. Līdzīga situācija arī Kurzemē. Vairākos pagastos vispār nav pieejams sabiedriskais transports.
VK ieskatā daļā pašvaldību iedzīvotājiem nav nodrošināta pietiekama veselības aprūpes pieejamība, tāpēc Veselības ministrijai būtu aktīvi jārīkojas. Atsevišķās situācijās saskatāma nepietiekama pašvaldības iesaiste, bet revīzijā iesniegtā informācija norāda arī uz problēmām, kuru risināšanā būtu nepieciešama tieša Veselības ministrijas iesaiste. Piemēram, Talsu novada pašvaldība norāda, ka likumā nav noteikti kritēriji, kuri raksturotu veselības aprūpes pieejamību. Pašvaldība norāda, ka tā var nodrošināt telpas ģimenes ārstu pieņemšanas vietām katrā pagastā, taču diemžēl valsts nav nodrošinājusi ģimenes ārstu pietiekamību, un pašvaldība nevar ietekmēt ārstu izvēli prakses vietas ierīkošanā. Arī Saldus novads skaidro, ka neviens ģimenes ārsts nav izrādījis interesi atvērt ģimenes ārsta praksi Šķēdes pagastā. Tomēr vairākas pašvaldības, kuras apzināja revidenti, centušās uzlabot situāciju, piemēram, Viļānu novada pašvaldība ir lūgusi Nacionālā veselības dienesta Latgales nodaļu izskatīt jautājumu par Dekšāres feldšeru punkta finansēšanu. Preiļu novada pašvaldība lēma par feldšeru punktu atvēršanu Saunas un Pelēču pagastā. Grobiņas novada Gaviezes un Grobiņas pagasta feldšerpunktos reizi mēnesī jau pieņem arī ģimenes ārsts.
***
Vai Latvijas iedzīvotājiem ir pieejama laba primārā aprūpe?
Attālums (kilometros) līdz ģimenes ārstam, kura pamatdarbības teritorijā atrodas pagasts
• Rēzeknes novada Stoļerovas pagasts 23
• Talsu novada Ķūļciema pagasts 19
• Priekules novada Kalētu pagasts 23
• Preiļu novada Pelēču pagasts 19
• Dagdas novada Bērziņu pagasts 26
• Daugavpils novada Medumu pagasts 16
• Zilupes novada Pasienes pagasts 19
Avots: Valsts kontrole