Nesen Ventspilī, teātra namā «Jūras vārti», norisinājās īpaši svinīgs pasākums, kas bija veltīts Ventspils mūzikas vidusskolas ar koncertzāles funkciju ēkas būvniecības līguma parakstīšanai.
Tika demonstrēta Kurzemes TV sagatavotā filma par notikumu gaitu vairāku gadu garumā, līdz Ventspilī dota zaļā gaisma mūzikas vidusskolas ēkas tapšanai. Pēc tam sekoja oficiālās uzrunas un jaunās koncertzāles maketa prezentācija. Vakara gaitā pasākuma viesi baudīja Ventspils kamerorķestra un Ventspils bigbenda, kā arī solistu priekšnesumus. Tovakar daudzu ventspilnieku acīs mirdzēja prieka asaras, jo beidzot pilsētā būs ērtas mūzikas vidusskolas telpas, kā arī pašiem sava koncertzāle.
Jauno laiku Ventspils vadība Lielo laukumu ir iekārtojusi par pilsētas centru. Pilsētas vadība apzinājās, ka arhitektoniski nozīmīgo sapņu realizēšanai būs vajadzīgs nopietns finansējums. 2005. gadā pašvaldība organizēja plenēru, kura uzdevums bija atrisināt, kādai jābūt apbūvei Lielajā laukumā un kāda varētu izskatīties Ventspils koncertzāle. Šie bija pirmie mēģinājumi Ventspilij piesaistīt profesionālus arhitektus ne tikai no Latvijas, bet arī ārvalstīm. Arī Kultūras ministrijā tika atrastas dzirdīgs ausis un šī ideja par koncertzāles būvniecības iespēju tika atzinīgi novērtēta. Beidzamajos gados Ventspils mūzikas vidusskolas ēkas bija avārijas stāvoklī, tāpēc šobrīd audzēkņi un mūzikas klases izvietotas dažādās pilsētas vietās.
Tieši tādēļ, lai atbalstītu mūzikas vidusskolu, 2010. gadā tika mainīts skiču projekts, apvienojot akustisko koncertzāli vienā ēkā ar Ventspils mūzikas vidusskolu. Šā projekta autors ir Deivids Kuks no Vācijas arhitektūras biroja «Behnisch Architekten», kas projektējis celtnes Kanādā, Apvienotajos Arābu Emirātos un Krievijā.
Koncertzālē paredzēto sēdvietu skaits Lielajā zāle būs nepilni 600, Mazajā zālē - ap 150. Jaunajā skolā mācīsies vairāk nekā 500 audzēkņu, bet akustiskajā koncertzālē būs 21. gadsimta ērģeles, kas tiek būvētas Vācijā, Bonnas ērģeļbūves darbnīcā. Šāds instruments skan labākajās koncertzālēs visos kontinentos, un par šo ērģeļu krustmāti un koncepcijas līdzautori piekritusi kļūt pasaulslavenā latviešu ērģelniece Iveta Apkalna.
Tāpat nozīmīga ir ēkas pieejamība un izmantojamība cilvēkiem ar īpašām prasībām un jebkurām fiziskām iespējām, tajā skaitā cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Pie ieejām paredzēti pandusi, invalīdu autostāvvietas. Katrā stāvā ierīkotas speciālas tualetes telpas, ēkā būs divi lifti.
2016. gada nogalē tika saņemts apstiprinājums šā projekta realizēšanai gan no Eiropas Savienības fondiem, gan no valsts finansējuma, kā arī sava artava jāiegulda pašvaldībai. Projekta īstenošanas laikā, kas ilgs aptuveni divus gadus, tiks nodrošinātas darba vietas 100-150 cilvēkiem.
Aivars Lembergs teic, ka ir svarīga ne tikai pati ēka, bet arī vieta, lai tā būtu atbilstoši integrēta pilsētvidē. «Ventspils ir tā vieta, kur tas ir izdevies. Laukums jau pats par sevi dzīvo,» piebilst Ventspils mērs.