Kopš dzīvojamo māju privatizācijas ir pagājuši vairāk nekā 20 gadu, bet vēl arvien aktuāls ir jautājums par māju, kurā visi dzīvokļi ir privatizēti, apsaimniekošanas modeli. Namu apsaimniekotāji uzsver, ka dzīvokļu īpašnieki negrib un negrib saprast, ka dzīvoklis ir viņu īpašums un, tāpat kā privātmājas īpašniekam, arī dzīvokļu īpašniekiem pašiem ir jāseko, lai māja būtu kārtībā. Nenoliedzami, ka daudzdzīvokļu mājā, kurā katrs dzīvoklis pieder citai fiziskai personai, atrast kopsaucēju ir sarežģītāk, taču ne neiespējami.
Dobelnieki pasīvi pārņem mājas savā valdījumā
Valstī izstrādāta un praksē ieviesta ir daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas sistēma, kas paredz, ka mājas dzīvokļu īpašniekiem ir jāizveido īpašnieku kopība, juridiski jāpārņem māja savā valdījumā un jāslēdz līgums ar privātu vai pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmumu vai jādibina biedrība, tādējādi pašiem uzņemoties savas mājas apsaimniekošanu. Pašvaldības kapitālsabiedrības Dobeles namsaimnieks valdes loceklis Jānis Audzēvičs atzīst, ka atšķirībā no citām pilsētām un novadiem dobelnieki ļoti kūtri un negribīgi pārņem mājas savā valdījumā. Kopumā uzņēmuma pārziņā ir 159 mājas, no tām dzīvokļu īpašnieku kopības savā valdījumā ir pārņēmušas 24 mājas, un 15 no tām ir noslēgušas pārvaldīšanas līgumus ar SIA Dobeles namsaimnieks. «Mēs esam spiesti apsaimniekot arī tās mājas, kas nav noslēgušas līgumus, jo likums paredz pašvaldības atbildību par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu. Dobelē ir vairāki pozitīvi piemēri, kuri apliecina, ka uz sakārtotas juridiskās bāzes ir daudz vieglāk panākt ēkas tehniskā stāvokļa uzlabošanu. No savas puses esam daudz izdarījuši, lai praktiski katrai mājai veidotos uzkrājums, ko var ieguldīt mājas remontā. Viens no šādiem piemēriem ir māja Muldavas ielā 4, kurai pagājušajā vasarā nomainīts jumta segums. Ja ir kārtībā jumts un komunikācijas, tad tālāk var domāt par citiem, arī estētiska rakstura, remontdarbiem.»
Jāņem vērā, ka uzņēmums pašreizējā sastāvā strādā tikai ceturto gadu un tagad steidz sakārtot apsaimniekošanas sistēmu, kas faktiski novārtā pamesta bija gandrīz 25 gadus. Rezultātus vislabāk apliecina skaitļi: pagājušajā gadā remontdarbi veikti 380 tūkstošu eiro apmērā, kas ir par 25% vairāk nekā 2015. gadā. Šogad, pamatojoties uz ēku apsekošanas rezultātiem, remontdarbiem nepieciešamā summa sastāda 560 tūkstošus eiro. Vai iedzīvotāji ņems vērā speciālistu ieteikumus, ir dzīvokļu īpašnieku pašu ziņā.
Superliela parādu nasta
Dobelē darbu atrast nav problēmu, jo rūpnīcu strādnieki tiek ievesti no citām pilsētām un apkārtējiem pagastiem. Tāpēc paradoksāli šķiet iedzīvotāju milzīgie komunālo un apsaimniekošanas maksājumu parādi. «Parādnieki dalās divās kategorijās - vieni brauc ar labu auto un dzīvo pārticībā, bet neapgrūtina sevi ar rēķinu maksāšanu. Nereti, sajūtot, ka nupat tiks iztiesāti no dzīvokļa, atnāk un vienā maksājumā noskaita visu parāda summu. Savukārt otra daļa ir cilvēki, kuri nekad nav strādājuši un nestrādās - dzīvo no pabalstiem vai gadījuma darbiem. Ja nav iespējas strādāt un pelnīt tik daudz, lai samaksātu par mājokli, jāiet uz atbilstošām institūcijām, kas sniedz dažādu veidu atbalstu. Ja cilvēks vēlas nokārtot savas saistības, mēs varam gan samazināt uzrēķinātos soda procentus, gan sastādīt abām pusēm pieņemamus maksājuma grafikus,» teic uzņēmuma vadītājs.
Pagājušajā gadā Dobeles namsaimnieks iesniedza 97 prasības tiesā un saistību izpildei brīdinājuma kārtībā. 18 gadījumos prasības ir rezultējušās ar reālu izlikšanu no dzīvokļiem, bet vēl 69 lietas ar tiesas nolēmumu nodotas tiesu izpildītājiem. 2017. gadā plānots iesniegt ap 200 prasību. Uzņēmuma vadība lūdz rūpīgi izvērtēt iespējamās sekas un laikus norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem.