Intervija ar Dobeles novada domes priekšsēdētāju Andreju Spridzānu.
- Ir sācies jauns gads, bet vēlamies zināt, kā ir pagājis iepriekšējais?
- Aizvadītajā gadā esam daudz un veiksmīgi strādājuši, kā prioritāti izvirzot gatavošanos ES fondu apgūšanai. Esam izdarījuši mājasdarbu un šogad spēsim apgūt ievērojamas summas. Līdz 2020. gadam kopumā dažādu projektu realizācijai no ES fondiem plānots apgūt aptuveni 15 miljonu eiro.
- Kādi ir lielākie Dobeles novadā īstenojamie projekti?
- Lielākie projekti saistās ar vairāku Dobeles ielu rekonstrukciju, kuras mērķis ir uzņēmējdarbības vides uzlabošana. Ir paredzēts pilnībā rekonstruēt, tajā skaitā sakārtot pazemes infrastruktūru un apgaismojumu, kā arī izbūvēt gājēju ietves un veloceliņus Spodrības ielā, Lauku ielā un Uzvaras ielā. Atzīmēšu, ka uz šīm ielām atrodas vairāki ne tikai novadam, bet visai valstij nozīmīgi ražošanas uzņēmumi, tostarp Dobeles dzirnavnieks, Tenax, Tenapors, Brikers, Agrario, Baltic candles, East metal.
ES fondu noteikumi paredz atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai, ja arī uzņēmums no savas puses veic atbilstošus ieguldījumus. Tie var izpausties kā jaunu darba vietu radīšana vai arī finanšu ieguldījumi. Dobeles gadījumā nepastāv riski, ka, noslēdzot projektu, netiek izpildītas visas ES fondu apguvē paredzētās prasības - faktiski jau uz šodienu minētie uzņēmumi ir izpildījuši visus priekšnosacījumus. Es zinu, ka citās pašvaldībās situācija šajā jomā nav tik pārliecinoša, jo kopējais investīciju apjoms Latvijā ir sarucis. Par laimi, Dobeles novadā uzņēmēji ir ļoti aktīvi un investē ražošanas attīstībā.
- Jūsu nosauktie uzņēmumi Latvijā ir labi pazīstami, vienīgi Agrario nav dzirdēts. Ar ko tas nodarbojas?
- Tas ir salīdzinoši jauns uzņēmums, kas ražo zāles miltu un lucernas granulas, kas tiek eksportētas pamatā uz Āfrikas valstīm dzīvnieku barošanai. Būtībā uzņēmums tapis, pateicoties ES regulai, kas paredz lauksaimniecības zemju ciklisku zaļināšanu un atveseļošanu. Tagad zemniekiem ir iespēja pārdot arī to, kas izaudzis zaļināšanas programmas ietvaros. Turklāt pilnīgi jaunu ražotni ar inovatīvu produkciju uzbūvējis arī Tenax.
- Vai būs iespēja uzlabot arī lauku ceļu stāvokli, kas daudzviet ir ļoti slikti?
- Jā, ar Zemkopības ministrijas administrēto ES fondu atbalstu varēsim sakārtot arī lauku ceļus Dobeles novadā. Svarīgi, ka šie līdzekļi netiks ieguldīti pilsētās, bet gan tieši lauku teritorijās. Esam jau sastādījuši plānu, kādā secībā attīstīsim lauku ceļu tīklu. Jau iepriekšējos gados esam pievērsušies un šogad turpināsim pašvaldībai piederošo zemju rekultivāciju - atbrīvojam no graustiem, apauguma, meliorējam un sakārtojam, lai šīs platības varētu izmantot lauksaimnieciskajai ražošanai, tostarp Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošās vidusskolas Apguldes struktūrvienības vajadzībām.
- Zināms, ka viena no Dobelei nepieciešamākajām lietām ir Dobeles Valsts ģimnāzijas telpu paplašināšana, jo skolas ēka ir kļuvusi par šauru un nav iespējams nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstošu mācību procesu. Vai skolai būs jauna ēka?
- Līdz finiša taisnei ir nonācis Dobeles Valsts ģimnāzijas piebūves projekts, kas atrisinās telpu jautājumu. Vienlaikus tas pavērs iespēju būtiski uzlabot dabas zinātņu apmācības procesu. Šobrīd norit tehniskā projekta izstrāde - līdz ko tas būs gatavs, izsludināsim būvniecības iepirkuma konkursu.
ES finansējums paredzēts arī telpu pārbūvei Kristīgajā pamatskolā, kas nākamajā gadā kļūs par sākumskolu. Par pašvaldības līdzekļiem veicama sporta zāles būvniecība, lai mazajiem bērniem sporta nodarbības būtu iespējams novadīt uz vietas skolā. Protams, peldētapmacībai, kas ir iekļauta vispārējā programmā, arī turpmāk nāksies doties uz baseinu pie 1. vidusskolas.
Ņemot vērā, ka Dobeles skolās, tostarp 1. vidusskolā, ģimnāzijā un profesionālajā vidusskolā mācās arvien vairāk jauniešu no apkārtējiem pagastiem un arī attālākām vietām, pilsētā ir nepieciešama dienesta viesnīca jeb internāts. Ir pieņemts lēmums uzbūvēt pilnīgi jaunu dienesta viesnīcu profesionālās vidusskolas tuvumā, bet vietas tajā būs pieejamas visu Dobeles izglītības iestāžu audzēkņiem, kam tas nepieciešams.
- Jau vairākus gadus tiek runāts par Dobeles pils kapelas atjaunošanu, jebšu jauna būvapjoma izveidošanu minētajā vietā. Redzētās projekta skices liek domāt, ka tā būs skaista un vienlaikus vajadzīga būve. Vai nauda būvniecībai ir ieplānota?
- Kā jau teicu, mums jau laikus ir izdevies izstrādāt vairāku objektu tehniskos projektus, un jūsu minētais projekts ir viens no tiem. ES fondos ir paredzēti līdzekļi kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, ko jau tuvākajā laikā liksim lietā, izbūvējot pils kapelā jaunu būvapjomu, kas tiks izmantots novadpētniecības muzeja darbības pilnveidošanai. Tur atradīsies gan izstāžu zāle, gan citas nepieciešamās telpas, kā arī tiks labiekārtota pieguļošā teritorija. Projekts tiešām ir skaists - vecajos mūros tiks iebūvēta stiklota ēka ar torni.
- Arī Dobeles kultūras nams ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Vai paliks nauda arī kultūras nama rekonstrukcijai, ko dobelnieki gaida jau daudzus gadus?
- ES finansējums kultūras nama rekonstrukcijai nav paredzēts, taču, rūpīgi plānojot līdzekļus un izvirzot prioritātes, Dobeles novada pašvaldība ir radusi iespēju šo projektu realizēt par saviem līdzekļiem. Arī Dobeles kultūras nama rekonstrukcijai tehniskais projekts jau ir izstrādāts. Tagad gaidām vien galīgos interjera risinājumus, lai varam izsludināt būvniecības iepirkuma konkursu. Ļoti ceram, ka reālā būvniecība sāksies šā gada rudenī un līdz Latvijas valsts simtgades svinībām arī šis projekts būs pabeigts.
Gribu piebilst, ka kultūras nama rekonstrukcija nebūt nav vienīgais projekts, ko pašvaldība veic par saviem līdzekļiem. Jau vairākus gadus par pašvaldības līdzekļiem norit pirmsskolas izglītības iestāžu sakārtošana atbilstoši mūsdienu vajadzībām - uz šodienu praktiski visas pirmsskolas izglītības iestādes jau ir renovētas.
- Nu jau vairākus gadus dobelniekus priecē jauna sporta halle, bet stadions vēl arvien izskatās kā no pagājušā gadsimta. Vai gaidāmas pārmaiņas arī šajā objektā?
- Stadiona rekonstrukcija jau daudzus gadus ir viena no problēmām - ir bijuši vairāki mēģinājumi, taču līdz šim nebija izdevies piesaistīt nepieciešamo finansējumu. Tagad process ir sakustējies - pagājušā gada nogalē ar Saeimas lēmumu valsts ir piešķīrusi līdzekļus stadiona un tam pieguļošās teritorijas rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādei.
- Vai sakarā ar to, ka Latvijā kopumā ir aizkavējusies fondu apgūšana un tagad vienlaikus sāksies daudzu projektu realizācija, nesaskatāt riskus, ka var pietrūkt būvnieku un projektētāju kapacitātes?
- Esam laikus izstrādājuši vairākus tehniskos projektus, tāpēc šogad ir atlicis vairs tikai izsludināt būvniecības konkursus un uzsākt būvniecības darbus. No Dobeles novada pozīcijām raugoties, vislielākos riskus saskatu tieši būvniecības jomā, jo, ņemot vērā pārrāvumu publiskā sektora projektu finansēšanā, gan projektētāji, gan būvnieki ir atraduši citas darbības nišas un kopējā nozares kapacitāte ir sarukusi. Kā vienu no situācijas izraisītajiem apdraudējumiem saskatu cenu pieaugumu, jo konkurence starp būvniecības uzņēmumiem vairs nav liela, bet savukārt pasūtītājam nepieciešams iekļauties paredzētajos termiņos. Protams, aktuāls jautājums ir būvniecības kvalitāte. Ir pamats šaubām, vai, ļoti steidzoties, tiks sasniegts vēlamais rezultāts. Turklāt maksāsim augstu cenu.
Respektīvi, bažas rada tas, ka, iespējams, tiktu pieļautas tās pašas kļūdas, kas iepriekšējā plānošanas periodā - termiņi dega, naudu vajadzēja apgūt, bet rezultātā cieta kvalitāte.
Zināmas līdzības ir saskatāmas, taču es ceru, ka ar iepriekšējo pieredzi pieļausim mazāk kļūdu. Taču riski pastāv.
- Arvien biežāk izskan viedokļi, ka pēc 2020. gada, kad beigsies ES finansējums, Latvijā iestāsies krahs. Kā jūs domājat: vai Latvija uz to laiku būs pietiekami spēcīgi attīstījusies, lai spētu pastāvēt patstāvīgi, bez ES atbalsta?
- Tik pesimistisku scenāriju es nevēlu ne sev, ne arī kādam citam šajā valstī. Es ļoti ceru, ka Latvija būs pietiekami attīstīta valsts, lai arī bez ES līdzfinansējuma spētu dzīvot un radīt pievienoto vērtību. Citādi jau nav vērts šodien strādāt. Mums ir jāskatās ar cerību, tas nenozīmē, ka mēs kļūsim par noslēgtu ekonomiku - vēl arvien būs aktuāls finanšu piesaistes jautājums un starptautiskā sadarbība visās jomās. Taču Latvijas ekonomikai ir jābūt stabilai un uz attīstību vērstai. Šobrīd tiek radīts pamats, kas ir jāieliek stiprs un drošs.
- Ko vēlat sev, savam novadam un valstij kopumā jaunajā, 2017., gadā?
- Es vēlētos, lai pašvaldības, valsts un sabiedrība būtu ieinteresētas vienotu mērķu sasniegšanā. Mēs nevaram strādāt katrs atsevišķi un viens uz otru skatīties ar neuzticību. Ir jāspēj vienoties par sasniedzamajiem mērķiem, un visiem kopā tie jāīsteno. Tas ir ļoti svarīgi šā brīža ekonomiskajā un ģeopolitiskajā situācijā. Ir jābūt ilgtspējīgai valsts attīstības stratēģijai, nepietiek apmierināt tikai šodienas vajadzības, nedomājot par nākotni. Mums ir svarīgi, lai katra šodien veiktā darbība nestu ne tikai tūlītēju labumu, bet arī atstātu pozitīvas pēdas nākotnē.