Pašvaldību grants ceļiem 127 miljoni eiro
Pašvaldību īpašumā kopumā ir 38 149 kilometri autoceļu un ielu, lielākā daļa no tiem – 32 573 kilometri – ir grantēti. Kopš 2015. gada laukos pieejama jauna programma, kas ir vērsta tieši uz pašvaldību vietējās nozīmes grantēto ceļu uzlabošanu. Daudzas pašvaldības arī šo iespēju izmanto.
Ogres novadā pašvaldības autoceļu kopējais garums ir 703,2 kilometri, no tiem tikai 15,3 kilometri ir ar asfalta segumu. «Ceļi tiek uzturēti budžeta iespēju robežās, veicot lielākoties kritisko posmu remontu, uzberot ceļa seguma virsējo kārtu, asfaltētajiem ceļiem - lāpot bedres un izlases veidā atjaunojot asfalta virskārtu. Praktiski katrā novada pagastā lielāki vai mazāki darbi notiek grants ceļu stāvokļa uzlabošanai, gan atjaunojot ceļa segumu, tīrot caurtekas un grāvjus, nodrošinot greiderēšanas darbus. Piemēram, Lauberes pagastā atjaunoti ceļu posmi 11,5 kilometru garumā,» Neatkarīgajai stāstīja Ogres novada Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Nikolajs Sapožņikovs. Lai īstenotu visas ieceres, līdzekļu nepietiek, tāpēc pašvaldība cenšas piesaistīt investīcijas. Šogad iecerēts realizēt vairākus projektus, piemēram, Lauku atbalsta programmas 2014.-2020. gadam atbalsta pasākuma Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos ietvaros Ogres novada pašvaldības teritorijā tiks pārbūvēti divu grants ceļu posmi - Ogresgala pagastā ceļa posms Ogresgals-Maskavas šoseja (1,7 km), izveidojot asfalta segumu, un Meņģeles pagastā ceļa posms Meņģele-Plītes (7,07 km). Pašvaldības līdzfinansējums šajā projektā ir 10% , ceļa posma Ogresgals-Maskavas šoseja asfaltēšanas darbu izmaksas tiks segtas no pašvaldības budžeta 550 000 eiro apmērā. Kopējais šo projektu finansējums ir 2 699 216 eiro.
Jaunjelgavas novadā ir 268,81 kilometrs gari ceļi ar grants segumu vai tādi, kas skaitās bez seguma. «Aprūpēšana - tas, protams, ir izaicinājums, ko cenšamies pieveikt esošā finansējuma ietvaros, viegli nav, un ir atsevišķi posmi, kur ir nepieciešami kapitālāki ieguldījumi, kurus nevaram atļauties. Taču ik gadu kāds mazs posmiņš tiek atjaunots, diemžēl tas notiek lēnām, novads ir gana liels un ceļu daudz,» Neatkarīgajai atklāja Jaunjelgavas novada sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Vectirāne.
Arī Jaunjelgavas novads piedalās Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas lauku attīstības programmā 2014.-2020. gadam pasākumā Pamatpakalpojumu un ciematu atjaunošana, kura ietvaros plānots atjaunot aptuveni 26 kilometrus novada pagastu grants ceļu.
Krāslavas novadā ir 715,91 kilometrs ceļu ar grants segumu. Krāslavas novada Būvvaldes ceļu inženieris Vladimirs Bluss Neatkarīgajai pauda, ka pērn tika realizēti vairāki ceļu pārbūves projekti, kas ļāva uzlabot ceļu stāvokli. Tika izrakti jauni ūdens novadīšanas grāvji, ieliktas jaunas caurtekas, uzstādītas ceļa zīmes. «Pērn mums izdevās arī vienu ceļu noasfaltēt, un tagad šim ceļam ir cietais segums. 2017. gadā plānots realizēt vairākus grants ceļu pārbūves projektus. Protams, līdzekļu nekad nepietiek, jo gribas sakārtot vairāk ceļu,» atzina V. Bluss.
Lauku atbalsta dienesta rīcībā esošā informācija liecina, ka pasākuma Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos kopējais publiskais finansējums projektu iesniegumu pieņemšanas kārtai ir 127 miljoni eiro. Katrai pašvaldībai maksimāli pieejamais atbalsts tika aprēķināts, ņemot vērā pašvaldības kopējo ceļu garumu, kopējo dzīvnieku skaitu un kopējās laukaugu platības. Lielāko atbalstu - četru miljonu eiro apmērā - varētu izmantot Daugavpils, Jelgavas, Saldus, Rēzeknes novadi.
Līdz 2016. gada 30. novembrim pasākumā Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos bija realizēti 16 projekti, par kuriem kopā atbalstā izmaksāts aptuveni viens miljons eiro.
***
VIEDOKLIS
Anna Kononova, Latvijas valsts ceļu Komunikācijas daļas vadītāja:
- Lai uzlabotu situāciju uz grants ceļiem, ir jāveic grants seguma atjaunošana, jāuzber grants dažu centimetru biezumā, kā arī jāsakārto ūdens novades sistēmas (grāvji). Diemžēl, ņemot vērā nepietiekamo finansējumu, lai paveiktu šos darbus, visā grants ceļu tīklā naudas trūkst, jo grants ceļu tīkls ir ļoti liels - vairāk nekā puse no valstij piederošajiem ceļiem ir ceļi ar grants segumu. 2016. gada beigās atkušņa un šķīdoņa dēļ tika ieviesti transporta masas ierobežojumi 83 grants autoceļu posmos. 2016./2017. gada ziemas sezonā 1427 kilometriem valsts autoceļu noteikta samazinātā uzturēšanas klase.