Likteņdārzā aizvadīts notikumiem bagāts gads

© Publicitātes foto

Līdz ar sabiedriskās daudzfunkcionālās ēkas pamatu ielikšanu aizvadīts Likteņdārzam nozīmīgs gads.2016. gada nogalē sākta sabiedriskās ēkas un Lielā kalna būvniecība, kas ir liels solis Likteņdārza attīstībā, papildinot jau esošās būves un simbolisko vides koncepciju. Sabiedriskās ēkas pamatu būvniecība veikta par valsts piešķirto finansējumu un Vācijā dzīvojošā latvieša Gaida Graudiņa 60 000 eiro ziedojumu.

Šobrīd aktīvi turpinās Lielā kalna būvniecība, kas tiek īstenota ar Latvijas vides aizsardzības fonda un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas finansiālu atbalstu.

Uzsākta arī Virtuālās Piemiņas ēkas īstenošana, sadarbībā ar SIA „Dd studio”veidojot digitālu, multimediju stāstu taku.

2016. gadā Likteņdārzā ar pašvaldības atbalstu tapusi arījauna laivu piestātne, no kuras iespējams doties braucienā pa Daugavu ar vikingu liellaivu „Nameisis”.

Pagājušajā gadā Likteņdārzā viesojušies vairāk nekā 60 tūkstoši Latvijas un citu valstu iedzīvotāju, apmeklējot ekskursijas, talkas, ziedojumu akcijas un pasākumus. Aizvadītajā gadā dārzs kļuvis par iecienītu ģimeņu pulcēšanās vietu - arvien vairāk pāru izvēlējušies teikt jāvārdu tieši dārza amfiteātrī un skatu terasē. Likteņdārzā notikušas arī bērnu kristības un ģimenes un dzimtu tikšanās. Pieaudzis arī to cilvēku skaits, kas izvēlējušies iegravēt savu vārdu Likteņdārza draugu alejas bruģakmenī. Pateicoties ziedojumiem, veiktas vairākas bruģēšanas darbu kārtas, kopā gada laikā iebruģējot ap 5000 bruģakmeņu.

2016. gadā aktīvāka kļuvusi arī starptautiskā sadarbība - Likteņdārzā viesojās Japānas vēstniece Latvijā Mariko Fudži, kā arī pirmo reizi Likteņdārza īstenotāja - „Kokneses fonda” - pārstāvji devušies vizītēs uz Zviedrijas Karalisti un Amerikas Savienotajām Valstīm, prezentējot dārza ideju ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem.

Šogad Likteņdārzā notiks gan pasākumi, kas kļuvuši jau par tradīciju, piemēram, 18. novembra saulrieta sagaidīšanas svētki, Lielā talka, Sajūtu diena un Ābolu balle, gan arī jauni un iepriekš nebijuši pasākumi. Jaunās skaņās izskanēs Latvijas Televīzijas ziedojumu akcija „Top Latvijas Likteņdārzs”, kā arī pirmo reizi tiks atzīmēta Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena, 4. maijā svinot Baltā galdauta svētkus.

„Pateicamies visiem, kas ziedojuši Likteņdārza attīstībai 2016. gadā. Arī jaunais 2017. gads solās būt spilgts un notikumiem piesātināts - šogad plānots pabeigt daudzfunkcionālo sabiedrisko ēku. Turpināsim darbu pie Virtuālās Piemiņas ēkas, amfiteātra, Lielā kalna un Likteņdārza draugu alejas. Aicinām visus atbalstīt topošās ieceres, lai Likteņdārzs kļūtu par mūsu kopīgo dāvanu Latvijai tās simtgadē,” stāsta „Kokneses fonda” valdes priekšsēdētāja Valda Auziņa.

Latvijā

Kad pirms vairākiem gadiem publiskoja tā saucamos čekas maisus, uzzinājām daudzu cilvēku vārdus, kuri padomju laikā sadarbojās ar VDK. Bet līdz šim plašāku informāciju par pašiem čekistiem uzzināt bijis neiespējami, jo PSRS specdienesta darbinieku lietas pirms atmodas laika aizveda uz Maskavu. Tomēr iespējams, paveicot milzīga apjoma darbu, vēsturniekiem Latvijas valsts arhīvā būs izdevies atjaunot kaut nelielu daļu no informācijas, kāda izskatījās čekas struktūra no iekšienes, kas bija VDK darbinieki, kuri tad arī vervēja cilvēkus, lai piespiestu sadarboties ar čeku, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".