Preiļu novada amatnieki šogad sanākuši kopā un izveidojuši biedrību, lai daudzveidīgās amatu prasmes nodotu nākamajām paaudzēm. Nesen īstenots arī pirmais projekts: izdota grāmata Saiminīka prāca, kurā apkopota informācija par Preiļu apkaimes rokdarbniekiem un amatniekiem. Pašlaik tās lappusēs ir pāris desmiti radošu cilvēku, bet līdz Latvijas simtgadei iecerēts ievietot ziņas par vismaz 100 novadniekiem.
Grāmata izveidota, īstenojot projektu Seno amata prasmju un to meistaru apzināšana amatniecības nozarēs un mazā biznesa attīstībai Preiļu novadā. Mazais grantu konkurss devis labu atspēriena punktu un ļāvis izdot greznu grāmatu, kas iesieta neparastos mežģīņotos koka vākos. To no saplākšņa darinājis viens no preiliešiem Jānis Ziemelis, kurš atklāšanas reizē albumu, kas ir tikai vienā eksemplārā, raksturojis šādi: «Tas ir mans redzējums par laikmetīgu amatu grāmatu, kura varētu būt iederīga mūsdienu sabiedrībā un kas izceltu tās prasmes, ko protam un kas saglabājas mūsu reģionā. Prieks, ka grāmata ir sanākusi un domas ir materializējušās!»
Tekstu par katru amatnieku papildina fotogrāfijas un informācija, kā ar viņu sazināties. Jā, šobrīd tajā ir tikai 21 sadaļa, bet ar laiku lappuses aizpildīs jauni vārdi, un līdz 2018. gadam varbūt izdosies apzināt visus simts, cer biedrības Austra vadītāja Anita Puncule. Domājot, ka tas nebūs grūti - it īpaši, ja vēl klāt piepulcinās kaimiņu novadu darbīgos ļaudis. Jau tagad esot padomā daži, ko varētu ierakstīt grāmatā, kas nes sulīgu vietvārdu Saiminīka prāca. Kas ir prāca? Tas ir darbs, pūrs... - skaidro A. Puncule. Arī viņa pati ir naska rokdarbu darinātāja: aužot tauriņus, kāzām domātus piederumus: dvieļus, spilventiņus un daudz ko citu. Pēc profesijas esot darbmācības skolotāja, un tāpēc tas šķiet pats par sevi saprotams, ka rokdarbi ir arī vaļasprieks, ne tikai ikdienas pienākums. Kad skola reorganizēta un nācies domāt, ko darīt tālāk, sapratusi, ka amata prasmes vairāk jāliek lietā, ne tikai savējiem gādājot skaistas dāvaniņas, bet arī ejot plašumā.
Tad radusies vēlme sapulcināt kopā citus novada radošos ļaudis, jo līdz šim katrs darbojies vairāk pats par sevi. Kad bija jāinformē viesi par preiliešiem - sava aroda meistariem, tad izrādījās, ka pat vietējie nemaz nezinājuši, kur meklēt un kā sazināties ar šiem cilvēkiem. Nav jau tā, ka pilnīgi tukšā vietā savu Austru izveidojuši, taču vecā organizācija jau ilgāku laiku bija nīkuļojusi, nīkuļojusi, kamēr izčākstējusi pavisam. Atsaukušies vēl divi darbmācības skolotāji - Anita Vjakse un Uldis Čerpakovskis. Un tad jau aizgājis... Nu biedru skaits jau sasniedzis 25, bet cerot, ka tas vēl augs. Vecuma amplitūda - ļoti dažāda: sākot no 17 līdz 81 gadam. Plāni - arī dažādi. «Gribam rīkot meistardarbnīcas. Sanākt kopā reizi mēnesī un mācīties kādu no amata prasmēm: podniecību, aušanu, adīšanu, metālapstrādi, pīšanu... Tuvākajā laikā esam paredzējuši, ka viena no mūsu keramiķēm ierādīs pārējiem savu aroda mākslu. Par velti, protams. Tas ir ļoti būtiski, jo šobrīd jebkādi kursi ir ļoti dārgi,» par iecerēm stāsta A. Puncule. Varbūt ar laiku ņemšot arī cilvēkus no malas. Tāpat iecerēts rīkot tirdziņus. Vieta nolūkota: Preiļu bibliotēkas vestibils. No tā būs divējāds labums: gan pilsētas iedzīvotāji varēs iegādāties skaistas un noderīgas dāvanas, gan arī amatnieki - ietirgot kādu naudiņu. Varbūt tas kādam dos atspēriena punktu sava biznesa sākšanai.
Pamudinājums veidot šādu interešu kopu bijis arī tāpēc, lai rosinātu jauno paaudzi darināt ko pašiem savām rokām, popularizēt dažādas amata prasmes skolēnu vidū, norāda biedrības vadītāja. Tāpat biedrība ir labs veids, kā vienam otru reklamēt un palīdzēt ar jauniem klientiem. Nākotnē ir iecerēts veidot interneta veikalu, lai pārdotu savu produkciju pa tiešo no katra amatnieka. Cerot arī, ka ar laiku būs telpas, kur veidot amatnieku centru. Kur sanākt pašiem kopā un kur uzņemt ciemiņus.