Iniciatīvu par Alūksnes slimnīcas saglabāšanu parakstījuši arī pusaudži un nepilsoņi

© Ekrānšāviņš no "Vidzemes ziņas" sižeta

Daļa Alūksnes slimnīcas saglabāšanas iniciatīvas parakstītāju bijuši pusaudži un Latvijas nepilsoņi, aģentūra LETA noskaidroja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP).

Saeima šonedēļ nodevusi atpakaļ iesniedzējiem iniciatīvu par Alūksnes slimnīcas saglabāšanu esošajā statusā. PMLP skaidroja, tā pārbaudīja, vai parakstīšanās brīdī parakstītāji bijuši Latvijas pilsoņi, kuri sasnieguši 16 gadu vecumu.

Ņemot vērā, ka iedzīvotāji savus datus sarakstā bija aizpildījuši manuāli, tad 1064 parakstītāji savus personas kodus bija norādījuši nepilnīgi vai kļūdaini. Savukārt 396 personas neatbilda parakstītāja statusam, proti, nebija sasniegušas 16 gadu vecumu, vai nebija Latvijas pilsoņi.

PMLP par notikušo policijā nevērsīsies, norādot, ka nav pamata apšaubīt paraksta īstumu. "Ja paraksti tiek vākti papīra formātā, kur parakstītājam pašam ir jāierakstās, tad cilvēcīgi sanāk kļūdīties. Cilvēki neatceras pilnu personas kodu, vai norāda tikai tā pirmo daļu, kas satur personas dzimšanas datumu vai arī vienkārši pārrakstās. Šajā gadījumā nekādi dokumenti netiek viltoti, drīzāk parakstu vācēji vienkārši nav pārliecinājušies par parakstītāju atbilstību," norādīja Jonāte.

Jau ziņots, ka Saeima nodevusi atpakaļ iesniedzējiem iniciatīvu par Alūksnes slimnīcas saglabāšanu esošajā statusā. Tas izdarīts, ņemot vērā, ka no 10 979 parakstiem 396 cilvēkiem personas kodi neatbilst parakstītāja statusam, bet vēl 1064 personas kodi nav identificēti.

Kolektīvus iesniegumus Saeimai var iesniegt, ja tos parakstījuši vismaz 10 000 cilvēku no 16 gadu vecuma. Līdz ar to šis iesniegums nav nodots komisijām, bet atgriezts iesniedzējiem.

Iniciatīvas par Alūksnes slimnīcas saglabāšanu līdzautors Aivars Fomins (Vidzemes partija) aģentūrai LETA norādīja, ka ir pārsteigts par PMLP konstatēto lielo nederīgo parakstu skaitu Saeimā iesniegtajā iniciatīvā. Fomins stāstīja, ka parakstu vākšanā izmantotas anketas, kuras pēc iedzīvotāju pieprasījuma tika izsūtītas uz apkārtējiem novadiem. Iniciatīvas autori esot rēķinājušies, ka cilvēki varētu kļūdīties vai neatcerēties savus personas kodus, aizpildot anketas, taču tik liels nederīgo parakstu skaits, kā konstatējusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, esot negaidīts pārsteigums.

Fomins arī kategoriski noliedz, ka iniciatīvas iesniedzēji varētu būt mēģinājuši viltot iesniegtos parakstus.

LETA jau ziņoja, ka saskaņā ar "Vienotības" priekšsēdētāja vietnieka Edvarda Smiltēna teikto, iepriekš koalīcijas sadarbības padomes sēdē ar veselības ministri Andu Čakšu panākta vienošanās, ka Alūksnes slimnīca turpinās nodrošināt diennakts veselības aprūpi kā otrā līmeņa slimnīca. Līdz ar to ir noņemtas bažas par slimnīcas slēgšanu un ka Alūksnes, Gulbenes un Viļakas novadu iedzīvotāji varētu palikt bez diennakts veselības aprūpes pieejamības stundas attālumā, sacīja Smiltēns.

Čakšas biroja vadītāja Dace Preice savukārt aģentūrai LETA skaidroja, ka Veselības ministrija patlaban gatavo informatīvo ziņojumu par reģionālo slimnīcu tīklu, bet nākamais solis būs primārās aprūpes sakārtošana. Tikai tad, kad būs skaidrs, ka visās teritorijās ir adekvāts ģimenes ārstu pārklājums, tiks izvērtētas lokālās slimnīcas, tai skaitā Alūksnes slimnīca, bet pagaidām šis jautājums nav dienas kārtībā.

Latvijā

Satiksmes ministrija (SM) ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016.gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels, teikts dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā, kura vienlaikus aicina izveidot Saeimas apakškomisiju, kas uzraudzīs projekta ieviešanu.

Svarīgākais