Borhu dzimtas lepnums – Preiļu pils – palēnām atgūst zaudēto spožumu. Šobrīd jau restaurēts 90% no ēkas fasādes: renovēts apmetums, mūrējumi, uzlikts jauns jumts. Novada pašvaldība, kas pērn lēma par pils un tās apkārtnes atjaunošanu, cer, ka izdosies visus iecerētos darbus pabeigt līdz Latvijas valsts jubilejai un Preiļu pilsētas deviņdesmitgadei.
Pili krietni nopostīja ugunsgrēks 1978. gadā, un kopš tā laika ēku arvien vairāk grauzis laika zobs. Galu galā saglabājies tikai ārējais apvalks, no interjera vairs nekas nebija palicis pāri. Lai gan Preiļu novada pašvaldība mēģinājusi saglābt šo valsts nozīmes kultūrvēsturisko pieminekli, gan iznomājot to, gan meklējot investorus, tomēr būtiski uzlabot pils likteni tā arī nav izdevies, pils neapskaužamo likteni Neatkarīgajai ieskicēja Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda. Pērn, saprotot, ka drīz jau var būt par vēlu kaut ko glābt, vietvara nolēmusi pati ņemt aizdevumu Valsts kasē un sākt atjaunošanu. «Preiļu pils tehniskā projekta vienu daļu pirmās kārtas atjaunošanas būvdarbiem aktualizēja SIA Arhitektoniskās izpētes grupa. Būvdarbu līguma summa sastāda 492 853 eiro ar pievienotās vērtības nodokli. Finansējums nodrošināts, ņemot Valsts kasē aizņēmumu investīciju veikšanai pašvaldības būvprojekta Preiļu pils atjaunošana, 1. kārtas 1. un 2. etaps realizācijai, par ko pagājušā gada 18. decembra Preiļu novada domes sēdē ar balsu vairākumu nobalsoja pašvaldības deputāti,» sīkākas detaļas atklāja Preiļu novada domes pārstāve Maija Paegle. Izsludināts iepirkuma konkurss, un tajā uzvarējusi SIA Preiļu celtnieks. Tomēr, kā tas bieži mēdz būt, rezultāti tika apstrīdēti, un tas aizkavēja renovācijas sākšanu. Par laimi, strīdi pārāk neieilga un lielu daļu darbu izdevies «piedzīt».
«Preiļu pils renovācijas būvdarbi sadalīti vairākos etapos. Pirmajā kārtā notiek pils fasādes un jumta atjaunošana, ieplānota arī pilij piegulošās teritorijas un piebraucamā ceļa labiekārtošana. Finansējums (arī ap pusmiljonu eiro) iezīmēts arī ERAF projektā ar specifisko atbalsta mērķi nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu saglabāšanai un aizsargāšanai, un lielākā daļa šīs naudas tiks izmantota komunikāciju izbūvei (ūdens, kanalizācijas, apkure). Iespējams, ka izdosies arī izprojektēt pirmā stāva telpas,» norādīja Preiļu novada domes Attīstības daļas vadītājs Zigmārs Erts. Turpmāk plānots piesaistīt arī pārrobežu projektu finansējumu, kā arī ieguldīt atjaunošanā par ziedojumiem iegūtos līdzekļus, lai pilnībā atdotu seno veidolu Borhu dzimtas namam un parkam (šobrīd tiek izzāģēti nokaltušie koki, un nākamgad pienāks kārta daudzajiem kanāliem, kas šķērso visu parka teritoriju).
Pirms pils ēkas atdzimšanas pašvaldībā sarīkota tikšanās ar iedzīvotājiem, uzņēmējiem, un Preiļu muižas kompleksa projekta darba grupa apkopojusi idejas, kādiem mērķiem varētu tikt paredzētas telpas atjaunotajā vēsturiskajā ēkā. Vairāki iespējamie scenāriji ietverti arī Preiļu novada tūrisma mārketinga stratēģijā. Pamatojoties uz apkopotajām idejām, SIA Konsorts izstrādājusi tirgus pētījumu Preiļu novada investīciju objektam Preiļu muižas kompleksa pils un parks. Restaurētajās pils telpās nākotnē varētu būt vieta gan vietējam kultūrvēsturiskajam mantojumam, gan darījumu centram. «Pils pirmā un trešā stāva telpas tiks piedāvātas uzņēmumiem. Arī daļu otrā stāva varēs izmantot uzņēmumi, taču tur būs vieta arī muzejam,» teica domes priekšsēdētāja, piebilstot, ka pašvaldība maksimāli centīsies sev atstāt mazāku slogu.
Stāstot par jau paveikto, SIA Preiļu celtnieks komercdirektors Egīls Stikāns norāda, ka pils renovācijas procesā «vēsturiskais tiek saglabāts un iet kopā ar jauno». Kā piemēru būvnieku vadītājs min darbu pie ēkas vējtvera atjaunošanas. Vecais būvapjoms bijis no profilētiem ķieģeļiem mūrēts, diemžēl tie visi nebija saglabājušies. Uzņēmums panācis saskaņojumu ar projekta autoru, un vējtverim tika veikta tā sauktā protežēšana: būvnieki izņēmuši vecos sadrupušos ķieģeļus, to vietā liekot jaunus, atstājot pils sienā arī senatnes mantojumu apliecinošās detaļas. Jauno būvelementu izliešanai uzņēmums izveidojis speciālu veidni, izgatavotie apaļlapu ķieģeļi pārbaudīti laboratorijā, kas apstiprinājusi, ka tie atbilst visām kvalitātes prasībām.
Līgums ar būvniekiem pils pirmās kārtas renovācijas darbu veikšanai ir pagarināts līdz 2017. gada 25. jūlijam. Būvdarbu laikā ir atklājušies neparedzēti darbi, un tie nedaudz iekavē projektu. Arī šā gada vasara bija lietaina, kas neļāva ieplānoto īstenot tādos tempos, kā bija noteikts termiņos. Egīls Stikāns teica, ka no jumta seguma darbiem vēl palicis uzlikt sniega barjeras un notekas, jāizveido sienu pieslēgumi un, ja laika apstākļi vēl šogad būs labvēlīgi, varētu iebetonēt arī pārsegumu.
