Vidzemē aktīvāk šķiro atkritumus

Aktīvākie atkritumu šķirotāji ir Vidzemes iedzīvotāji – 55 procenti aptaujāto iedzīvotāju ikdienā šķiro atkritumus. Pasīvākie atkritumu šķirotāji ir rīdzinieki – tikai 35 procenti no aptaujātajiem galvaspilsētas iedzīvotājiem apliecinājuši, ka šķiro atkritumus. Tieši rīdzinieki vissliktāk novērtē atkritumu šķirošanas iespējas savā pilsētā.

Akciju sabiedrības Latvijas Zaļais punkts veiktais pētījums sadarbībā ar pētījumu centru SKDS rāda, kāda ir iedzīvotāju attieksme pret atkritumu šķirošanu, kā tā mainījusies pēdējos gados un kādi ir šķēršļi, kāpēc iedzīvotāji nešķiro atkritumus. Pozitīvā ziņa ir tāda, ka pēdējo divu gadu laikā iedzīvotāju skaits, kas šķiro atkritumus, ir pieaudzis. Latvijā atkritumus šķiro 45 procenti iedzīvotāju (2014. gadā - 36 procenti). Reģionos, īpaši Vidzemē, atkritumus šķiro lielāks iedzīvotāju īpatsvars nekā galvaspilsētā. Taču lielākā daļa to iedzīvotāju, kuri pašlaik atkritumus nešķiro, atzinuši, ka būtu gatavi šķirot tos, ja vien šāda iespēja būtu. Ir arī iedzīvotāju daļa, kuri pauduši striktu nē atkritumu šķirošanai (pieci procenti). SKDS direktors Arnis Kaktiņš stāsta, ka sievietes atkritumus šķiro biežāk nekā vīrieši, kā arī gados jauni cilvēki un seniori. Cilvēkiem, kuri atkritumus nešķiro, pētnieki pavaicāja: kāpēc? Atbildes ir dažādas, taču galvenā - tuvumā nav pieejami dalītās vākšanas (šķirošanas) konteineri - kā iemeslu atkritumu nešķirošanai to norādīja 63 procenti iedzīvotāju. «Te, protams, ir jautājums, ko nozīmē «tuvumā», jo cilvēku izpratne ir dažāda, un varbūt kāds nešķiro atkritumus, jo konteiners ir blakus mājas pagalmā, nevis pie paša durvīm,» sprieda A. Kaktiņš. Ceturtā daļa aptaujāto atzinuši, ka vienkārši ir paradums visu likt vienā atkritumu tvertnē, bet 17 procentiem šķiet, ka šķirošana rada neērtības.

Visvairāk iedzīvotāji šķiro stikla taru (81 procents), līdzīgi arī plastmasas PET pudeles (75 procenti) un papīru, kartonu (65 procenti). Mazākā mērā cilvēki šķiro nolietotās elektropreces un skārdenes. Daļa iedzīvotāju atzinuši, ka nolietoto mazo elektroniku (mobilos tālruņus, fēnus un citas lietas) vienkārši izmet kopā ar citiem sadzīves atkritumiem, bet 23 procenti - speciālos šķirošanas konteineros pie lielveikaliem. Arī par rīcību ar nolietoto lielo sadzīves tehniku (televizoru, ledusskapi, veļas mašīnu) iedzīvotājiem ir dažāda pieredze, - daļa aptaujāto meklē cilvēkus, kas tos savāc, 21 procents šādu elektrotehniku izmet tam speciāli paredzētā vietā - šķirošanas laukumā, bet 11 procenti izmet kopā ar citiem sadzīves atkritumiem. Iedzīvotāji uzskata, ka samazināt apkārtējās vides piesārņošanu var, izvietojot lielāku skaitu atkritumu konteineru, tajā skaitā šķirotajiem atkritumiem, kā arī izglītojot sabiedrību un piespriežot lielākas soda naudas par atkritumu izmešanu tiem neparedzētās vietās.

SKDS sīkāk papētīja arī situāciju Rīgā. Vairāk nekā puse (54 procenti) aptaujāto atkritumu šķirošanas iespējas Rīgā vērtē kā sliktas, 36 procenti kā labas, bet desmitajai daļai rīdzinieku ir grūti novērtēt situāciju. Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis atzīst: viens no mūsu kopīgajiem lielākajiem izaicinājumiem ir Rīga. Mikrorajonos ir pieejamas iespējas šķirot, bet centrā publiski pieejamas ir vien pāris šķiroto atkritumu nodošanas vietas. «Iespējams, tā ir arī mūsu kultūras īpatnība, ka joprojām atkritumus uztveram nevis kā vēlreiz izmantojamus resursus, bet kā kaut ko nevajadzīgu. Citās Eiropas valstīs konteineri šķirotajiem atkritumiem ir pieejami gan pilsētas centros, gan kultūrvēsturiskās vietās un lielai daļai sabiedrības tā ir pašsaprotama ikdiena,» sacīja K. Zakulis.

Viedoklis

Kaspars Zakulis, a/s Latvijas Zaļais punkts direktors:

- Iedzīvotāji visumā ir pozitīvi noskaņoti un ir gatavi šķirot, jo saprot būtību, kāpēc vispār atkritumi jāšķiro. Mums kopā ir jāstrādā, lai atkritumu šķirošana kļūtu par ieradumu, par ikdienas kultūras sastāvdaļu, un kopā jārada iespējas, lai iedzīvotāji varētu šķirot. Viena no prolēmām ir tāda, ka pašvaldībām ir jāizvēlas atkritumu izvešanas pakalpojuma sniedzējs, un mēs saskaramies ar situāciju, ka ne visas pašvaldības prasa uzņēmumiem, kuri piedalās konkursos, konkrētas lietas attiecībā uz atkritumu savākšanu, neparedzot nekādus kritērijus atkritumu šķirošanā. 2025. gadā 60 procentu no mājsaimniecību atkritumiem ir jāsavāc, jāšķiro, jāpārstrādā... Uzskatu, ka par nešķirotiem atkritumiem ir jāceļ dabas resursu nodoklis, lai šķirot būtu izdevīgāk nekā nešķirot.