No šīs apkures sezonas Bauskas centralizētajā siltumapgādes sistēmā nonāk siltums, kas saražots no jauna uzbūvētajā, tagad jau pilnībā ieregulētajā un ar automātisko vadību aprīkotajā šķeldas katlā. Līdz ar katla nodošanu ekspluatācijā rodas iespēja samazināt siltuma tarifu, kas, pēc provizoriskiem aprēķiniem, varētu sarukt par 15%.
Patēriņš ietekmē tarifu
Esošās katlumājas rekonstrukcija un šķeldas katla uzstādīšana aizsākās jau 2015. gadā - tā paša gada nogalē būvdarbi tika pabeigti. Šā gada pavasarī objekts nodots ekspluatācijā un sākās katla ieregulēšana un salāgošana ar esošajām iekārtām. Vasaras periodā nomainīta katlumājas vadības automātika un vadības SCADA programma, jo 2016. gada sākumā katlumājā ekspluatācijā nodotā 5 MW šķeldas katla automātika bija jāsalāgo ar agrāk uzstādīto gāzes katlu iekārtām. Pēc jaunās programmas uzstādīšanas septembrī sekmīgi pārbaudīta šķeldas katla darbība ar jauno programmatūru, darbinot to mazas jaudas režīmā. Apkures sezonas gaitā tiks pakāpeniski palielināta koģenerācijas stacijas jauda, līdz pieslēgs arī šķeldas katlu, bet pārejas procesos automātiski darbosies gāzes katli.
Kurināmo šķeldu šajā apkures sezonā piegādās uzņēmums HV Energo, kurš izvēlēts cenu aptaujas rezultātā. Jāatzīmē, ka Bauskas siltums ir viena no nedaudzajām siltumapgādes kompānijām, kas šķeldu iegādājas nevis kubikmetros vai tonnās, bet gan izmanto mūsdienīgāku pieeju - cena tiek noteikta par siltuma apjomu, kas tiek saražots no piegādātās šķeldas. SIA Bauskas siltums valdes loceklis Ilmārs Rūsis vēsta: «Mūsu gadījumā kurināmā izmaksas par 1 megavatstundu ir aptuveni 14 eiro. Piebildīšu, ka gāze 1 megavatstundas saražošanai izmaksā gandrīz 30 eiro. Šāda cenu starpība nenoliedzami atstās pozitīvu iespaidu uz siltuma tarifu iedzīvotājiem. Patlaban veicam visus nepieciešamos aprēķinus, lai Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram iesniegtu jauno tarifa plānu, kas, pēc mūsu prognozēm, būs apmēram par 15% zemāks nekā esošais. Tas Bauskai ir ļoti svarīgi, jo patlaban, kopš 2014. gada beigām siltuma ražošanas uzņēmums Windau strauji pacēla siltuma cenu, Bauskā siltums izmaksā līdzīgi kā vidēji Latvijā, šobrīd jau varam cerēt atkal atgriezties to pilsētu vidū, kur siltuma tarifi ir zemi.»
2017. gadā gāzes īpatsvars būtiski samazināsies - dominēs lētākie siltuma avoti: šķeldas katls un koģenerācijas stacija, bet no 2017. gada vidus dominēs šķeldas katls. Jaunās šķeldas katlumājas un koģenerācijas stacijas jauda nespēj pilnībā nodrošināt siltumu visā apgādes sistēmā, tāpēc, pieaugot patēriņam, nākas ieslēgt arī gāzes katlus. Taču tajos saražotais siltums ir daudz dārgāks. No iepriekš teiktā izriet: jo mazāk siltuma ražošanā vajadzēs izmantot gāzes katlus, jo siltuma ražošanas izmaksas būs zemākas.
Bumba ir iedzīvotāju laukuma pusē
No savas puses uzņēmums Bauskas siltums ir veicis nepieciešamos pasākumus, lai siltuma ražošanu padarītu lētāku un efektīvāku, kā arī samazinātos zudumi trasēs. Ir uzbūvēta jau pieminētā šķeldas katlumāja, kas aprīkota ar mūsdienīgām tehnoloģijām un strādā automātiskā režīmā. Iepriekšējos gados līdzekļi investēti arī siltumtrašu rekonstrukcijā - praktiski visi tīkli ir nomainīti ar rūpnieciski siltinātām caurulēm. Tagad, kā saka, bumba ir iedzīvotāju laukuma pusē. Uzņēmuma vadītājs iesaka iedzīvotājiem veikt pasākumus, kas samazinātu siltuma patēriņu, tostarp apdomāt iespēju veikt māju renovāciju. Tāpat lielāka uzmanība ir jāpievērš siltummezglu regulēšanai un apkures sistēmu atjaunošanai, jo daudzas no šīm iekārtām nav pienācīgi uzturētas, kā arī morāli un fiziski novecojušas. Jāatzīmē, ka optimāli noregulētas mūsdienīgas zemo temperatūru apkures sistēmas ir viens no risinājumiem, kā samazināt siltuma tarifu un patēriņu mājā. Strādājot roku rokā, nevis pretnostatījumos, ieguvēji būs gan siltumapgādes uzņēmums, gan iedzīvotāji.