Ceļoties ūdens līmenim Ventā, no ārpasaules atgrieztas 19 mājas Ventspils novada Zlēku pagastā un divas mājas Piltenē, aģentūru LETA informēja Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks.
Pašlaik neviena māja applūdusi nav, taču drošības apsvērumu dēļ no vienas mājas Piltenē aizvadītajā naktī evakuēti četri cilvēki. Viens mājas iedzīvotājs gan atteicies evakuēties, uzņemoties par sevi atbildību, bet pārējie četri mājas iemītnieki izmitināti skolā.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Kurzemes reģiona brigādes komandiera vietnieks Genādijs Pavlovs, Ventā no Nabas ezera caurtekas līdz Zlēkām un vēl mazliet uz Ventspils pusi izveidojies vižņu sastrēgums. Līdz ar to Zlēkās Ventas ūdens līmenis bija kāpis par 5,60 metriem.
Kā informēja Mucenieks, aizvadītajā naktī ūdens līmenis bija cēlies vēl par 40 centimetriem. Pēc VUGD Ventspils daļas komandiera Andra Šulca teiktā, šorīt stāvoklis sāk nedaudz stabilizēties, "Venta ir atradusi savu veco gultni" un kopš plkst.5 ūdens līmenis Zlēkās krities par apmēram 20 centimetriem. Pēc Šulca teiktā, 19 mājas Zlēkās ir daļēji atgrieztas no ārpasaules. Tā kā pašlaik nepastāv reāli draudi, ka pašas mājas varētu applūst, cilvēku evakuācija netiek veikta. Drošības apsvērumu dēļ gan aizvadītajā naktī evakuēti vienas mājas iedzīvotāji Piltenē, jo šī māja atrodas pavisam tuvu Ventai un esot skaidrs, ka tā noteikti applūdīs, informēja Šulcs.
Ventspils novada domes priekšsēdētājs Mucenieks izteica bažas par to, ka Nabas ezerā paaugstinājies ūdens līmenis un brīdī, kad atbrīvosies vižņu aizdambējums Ventā, ūdens, kas sakrājies Nabas ezerā, ieplūdīs Ventā, tādējādi situāciju, iespējams, pasliktinot.
Šodien plkst.11 Ventspils novada domē sasaukta civilās aizsardzības komisijas sanāksme, lai lemtu par glābšanas dienestu tālāko rīcību.
Jau ziņots, ka vakar, strauji ceļoties ūdens līmenim Nabas ezerā, applūdis blakus esošais kempings "Nabīte" Kuldīgas novada Padures pagastā.
Ūdens līmeņa celšanās Nabas ezerā saistīta ar ledus sablīvējumiem Ventā, skaidroja kempinga īpašnieks Andis Burdīgins. Ūdens līmenis ezerā vakar turpināja celties pa četriem centimetriem desmit minūtēs.
Kā pastāstīja Burdīgins, viņš pa kempinga teritoriju pārvietojas ar laivu un "sešas kempinga mājiņas ir noskalotas no pamatiem un, slīpi sagāzušās, peld kā pludiņi".
"Mēs esam neapskaužamā situācijā," sacīja Burdīgins, piebilstot, ka tādus plūdus šajā apkaimē viņš piedzīvojot pirmo reizi.
Vakar ūdens līmenis kritiskajai robežai tuvojās Ventas lejtecē, informēja VUGD Ventspils daļas komandieris Andris Šulcs.
Kā aģentūrai LETA apstiprināja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadošā hidroloģe Irēna Nikoluškina, jau svētdienas vakarā Venta Kuldīgas teritorijā bijusi brīva no ledus.
Jau ziņots, ka, ņemot vērā biezo sniega segu un dziļi sasalušo zemes virskārtu, šopavasar iespējami pali arī Ventā, kur pēdējos gados ievērojami plūdi nav bijuši.
Jo dziļāk sasalusi zeme, jo lielāka ir virszemes notece, kas var nonākt upē vai sakrāties ieplakās, aģentūrai LETA skaidroja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadošā hidroloģe Irēna Nikoluškina.
Plūdi iespējami Ventas lejtecē - Ventspils novada Lečos un Zūrās upe met līkumus, kur varētu veidoties ledus sastrēgumi. Jāņem vērā, ka lejtecē ir arī mazs upes kritums, uzsver Nikoluškina. Vēl pagājušā gadsimta vidū plūdi šajā apkaimē bijuši samērā bieža parādība.
Kā aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks, ir atrunātas visu iesaistīto dienestu - Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Valsts robežsardzes un Zemessardzes - iespējas iesaistīt savus spēkus un tehniskos līdzekļus iespējamo plūdu seku novēršanā, kā arī apzināti to iedzīvotāju, kuri dzīvo plūdu apdraudētajā teritorijā, tālruņu numuri.
Ir noteikts, kā ar laivām būs iespējams nodrošināt iedzīvotāju izkļūšanu no plūdu skartās teritorijas un kā policija nodrošinās māju apsardzi, ja radīsies nepieciešamība mājas pamest.
Mucenieks uzslavēja Zlēku pagasta pārvaldes iniciatīvu, kas plūdu apdraudēto māju iedzīvotājiem nosūtījusi ierakstītas vēstules ar kontaktinformāciju un instrukcijām, kā rīkoties plūdu gadījumā. Katrā pagastā tiek izmantotas atšķirīgas iedzīvotāju brīdināšanas metodes, skaidro Mucenieks.
Kā atzina Ventspils novada domes priekšsēdētājs, nav iespējams prognozēt plūdu apmēru. Plūdu seku novēršanas plāns modelēts, vadoties no 1979.gada pieredzes, kad šajā apvidū pēdējo desmitgažu laikā bijuši lielākie plūdi, pastāstīja Mucenieks.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Ventspils daļas komandieris Andris Šulcs, apzināts, ka plūdi varētu skart teritorijas Ventspils novada Piltenē, kā arī Vārves un Zlēku pagastā. Katrā no šiem pagastiem iecelts atbildīgais, kurš regulāri novēro ūdens līmeņa izmaiņas Ventā. Plūdi Ventspils novadā nopietni varētu apdraudēt tikai vienu māju Piltenē, taču ar plūdu radītām neērtībām varētu būt jārēķinās arī 12 māju iedzīvotajiem Piltenē, 15 saimniecībām Zlēku pagastā un četru māju iemītniekiem Vārves pagasta Zūru ciemā, iepriekš informēja Šulcs.