Strauji ceļoties ūdens līmenim Nabas ezerā, applūdis blakus esošais kempings "Nabīte" Kuldīgas novada Padures pagastā, kā dēļ sešas kempinga mājiņas iepludinātas ezerā, aģentūru LETA informēja kempinga īpašnieks Andis Burdīgins.
Ūdens līmeņa celšanās Nabas ezerā saistīta ar ledus sablīvējumiem Ventā, skaidroja Burdīgins. Nabas ezerā ūdens līmenis, salīdzinot ar līmeni, kāds tas ir vasarā, cēlies par četriem metriem, un ik pa desmit minūtēm turpinot celties vēl pa četriem centimetriem. Pēc Burdīgina teiktā, ūdens līmenim ceļoties vēl par metru, var applūst visa kempinga teritorija. Jau pašlaik no 11 hektāriem applūduši astoņi.
Kā pastāstīja Burdīgins, viņš pa kempinga teritoriju pārvietojas ar laivu un "sešas kempinga mājiņas ir noskalotas no pamatiem un, slīpi sagāzušās, peld ezerā kā pludiņi".
"Mēs esam neapskaužamā situācijā," sacīja Burdīgins, piebilstot, ka tādus plūdus šajā apkaimē viņš piedzīvojot pirmo reizi.
Kempingā viesi pašlaik neuzturoties. Piebraucamais ceļš neesot applūdis, tomēr, pēc Burdīgina teiktā, daudz nemaz netrūkstot, lai applūstu Ventspils-Kuldīgas šoseja, kas ved gar Nabas ezeru.
Jau ziņots, ka ūdens līmenis Ventā pie Kuldīgas sācis kristies, bet nopietnāka situācija izveidojusies Ventas lejtecē Ventspils novadā, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Kuldīgas brigādes komandieris Dzintars Pakalns.
Vakar līdz pat vēlam vakaram turpinājis kāpt ūdens līmenis Ventas posmā starp Skrundu un Kuldīgu, un, ja ūdens līmenis būtu cēlies vēl par metru vai pusotru metru, būtu applūdis Skrundas-Kuldīgas ceļš, taču no tā izdevās izvairīties, pastāstīja Pakalns. Pašlaik Venta Kuldīgas novadā turpinot atgriezties normālajā gultnē, un Ventas rumbā jau esot normāls ūdens līmenis.
Šodien ūdens līmenis kritiskajai robežai tuvojas Ventas lejtecē, informēja VUGD Ventspils daļas komandieris Andris Šulcs. Pie Ventspils novada Zlēkām ūdens līmenis Ventā šorīt plkst.8.30 bijis piecus metrus virs normālā līmeņa. Līdz ar to applūdis piebraucamais ceļš uz pāris mājām, taču pašas mājas pagaidām nav apdraudētas, turklāt tām esot iespējams piekļūt pa otru piebraucamo ceļu. Zlēkās ūdens līmeņa kritiskā robeža varētu būt septiņi metri, informēja Šulcs.
Kā pastāstīja Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks, vienu brīdi pie Zlēkām ūdens līmenis bija uzkāpis līdz 6,5 metriem, taču tagad tas samazinājies līdz pieciem metriem.
Ventspils novada Piltenē šorīt plkst.8.30 ūdens līmenis Ventā bijis 2,54 metri virs normālā līmeņa. Ja līmenis kāps vēl par 50 centimetriem, tad varētu applūst piebraucamais ceļš uz divām mājām. Viena māja ir neapdzīvota.
Māju iedzīvotāji ir laicīgi brīdināti, un, ja būs nepieciešams veikt evakuāciju, viņus izmitinās Piltenes vidusskolā. Citas mājas Ventspils novadā pašlaik nav reāli apdraudētas, informēja Šulcs. Vārvē ūdens līmenis Ventā šorīt bijis 90 centimetrus virs parastā līmeņa. Aina Ventā esot atšķirīga - vietām to vēl klāj ledus, bet vietām tas jau izgājis, informēja Šulcs. No ledus brīva Venta esot, piemēram, pie Lečiem.
Jau vakar Ventā Kuldīgas teritorijā bija izgājis ledus, bet posmos starp Kuldīgu un Skrundu, kā arī starp Kuldīgu un Zlēkām izveidojušies vairāki ledus sastrēgumi, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Kuldīgas brigādes komandieris Dzintars Pakalns.
Kā aģentūrai LETA apstiprināja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadošā hidroloģe Irēna Nikoluškina, jau svētdienas vakarā Venta Kuldīgas teritorijā bijusi brīva no ledus.
Vakar Ventā bija izveidojušies arī vairāki ledus sastrēgumi - Pakalna rīcībā bija informācija, ka starp Kuldīgu un Skrundu sastrēgumi izveidojušies divās vietās, savukārt posmā starp Kuldīgu un Ventspils novada Zlēkām - vienā vietā. Tā rezultātā vairākās vietās Ventā bija cēlies ūdens līmenis un applūduši vietējas nozīmes un meža ceļi. Ziņu par applūdušām mājām Kuldīgas novadā vakar nebija.
Pēc Pakalna teiktā, neizbraucams vakar bijis vietējās nozīmes ceļš pie Riežupes smilšu alām netālu no Kuldīgas. Kā informēja Pakalns, ūdens līmenis Ventā ir svārstīgs - brīžam tas paceļas un brīžam krītas. "Esam sazinājušies ar Saldus zemessardzes spridzinātāju vienību," vakar pastāstīja Pakalns, skaidrojot, ka vajadzības gadījumā zemessardze spridzinās ledu. Pēc Pakalna domām, ledu Ventā tomēr spridzināt nevajadzēšot, taču precīzi prognozēt pašlaik neko nevarot. VUGD darbinieki nemitīgi turpina uzraudzīt situāciju Ventā.
Kā aģentūru LETA vakar informēja Nikoluškina, "tagad viss ļoti strauji attīstās", un pieļāva, ka Ventas lejtecē pastāv plūdu iespēja.
Jau ziņots, ka, ņemot vērā biezo sniega segu un dziļi sasalušo zemes virskārtu, šopavasar iespējami pali arī Ventā, kur pēdējos gados ievērojami plūdi nav bijuši.
Jo dziļāk sasalusi zeme, jo lielāka ir virszemes notece, kas var nonākt upē vai sakrāties ieplakās, aģentūrai LETA skaidroja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadošā hidroloģe Irēna Nikoluškina.
Plūdi iespējami Ventas lejtecē - Ventspils novada Lečos un Zūrās upe met līkumus, kur varētu veidoties ledus sastrēgumi. Jāņem vērā, ka lejtecē ir arī mazs upes kritums, uzsver Nikoluškina. Vēl pagājušā gadsimta vidū plūdi šajā apkaimē bijuši samērā bieža parādība.
Kā aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks, ir atrunātas visu iesaistīto dienestu - Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Valsts robežsardzes un Zemessardzes - iespējas iesaistīt savus spēkus un tehniskos līdzekļus iespējamo plūdu seku novēršanā, kā arī apzināti to iedzīvotāju, kuri dzīvo plūdu apdraudētajā teritorijā, tālruņu numuri.
Ir noteikts, kā ar laivām būs iespējams nodrošināt iedzīvotāju izkļūšanu no plūdu skartās teritorijas un kā policija nodrošinās māju apsardzi, ja radīsies nepieciešamība mājas pamest.
Mucenieks uzslavēja Zlēku pagasta pārvaldes iniciatīvu, kas plūdu apdraudēto māju iedzīvotājiem nosūtījusi ierakstītas vēstules ar kontaktinformāciju un instrukcijām, kā rīkoties plūdu gadījumā. Katrā pagastā tiek izmantotas atšķirīgas iedzīvotāju brīdināšanas metodes, skaidro Mucenieks.
Kā atzina Ventspils novada domes priekšsēdētājs, nav iespējams prognozēt plūdu apmēru. Plūdu seku novēršanas plāns modelēts, vadoties no 1979.gada pieredzes, kad šajā apvidū pēdējo desmitgažu laikā bijuši lielākie plūdi, pastāstīja Mucenieks.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Ventspils daļas komandieris Andris Šulcs, apzināts, ka plūdi varētu skart teritorijas Ventspils novada Piltenē, kā arī Vārves un Zlēku pagastā. Katrā no šiem pagastiem iecelts atbildīgais, kurš regulāri novēro ūdens līmeņa izmaiņas Ventā. Plūdi Ventspils novadā nopietni varētu apdraudēt tikai vienu māju Piltenē, taču ar plūdu radītām neērtībām varētu būt jārēķinās arī 12 māju iedzīvotajiem Piltenē, 15 saimniecībām Zlēku pagastā un četru māju iemītniekiem Vārves pagasta Zūru ciemā, iepriekš informēja Šulcs.