Pēc aptuveni desmit gadiem Liepājā, Karostā, plānots izveidot militāro bāzi, kurā koncentrētos šajā pilsētā izvietotās bruņoto spēku struktūras. Liepājā plānots izveidot arī atbilstošas piestātnes NATO valstu karakuģiem, aģentūrai LETA pastāstīja Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Garisons.
Vienota militārā bāze Liepājā izvietotajām Nacionālo bruņoto spēku vienībām un struktūrām pamatā atrastos Atmodas bulvārī Karostā un tā apkārtnē. "Mēs plānojam perspektīvā visu veidot Atmodas bulvārī un tā apkārtnē, tajā skaitā izveidot atsevišķu militāro ostu. Mūsu mērķis ir visu militāro infrastruktūru konsolidēt vienā vietā. Tas ir ļoti ilgs projekts, kas prasīs milzīgas naudas summas, bet šobrīd ar finansējumu ir, kā ir. Pēc desmit gadiem varētu izveidot piestātnes, tajā skaitā NATO kuģiem," norādīja Garisons.
Garisons skaidroja, ka nevar runāt par kādām īpašām NATO karabāzēm - vienkārši NATO dalībvalsts infrastruktūru var izmantot arī citu NATO dalībvalstu spēki. "Tādas NATO karabāzes pasaulē jau nemaz nav, ir tā pati mūsu infrastruktūra, kura var tikt izmantota NATO vajadzībām. Kuģi atrodas jūrā, tas nav statisks bruņojums, taču nepieciešama infrastruktūra, lai kuģus apgādātu," uzsvēra Garisons.
Ar Liepājas militārās bāzes attīstību šodien AM iepazīstināja valdību informatīvā ziņojumā. No valdībā iesniegtās prezentācijas izriet, ka Liepājā šobrīd dažādās vietās atrodas Nodrošinājuma pavēlniecības 1.reģionālais nodrošinājuma centrs, Jūras spēku flotiles jūras novērošanas un sakaru dienests, Jūras spēku flotiles kuģu eskadra, Jūras spēku mācību centrs (Ūdenslīdēju skola), Zemessardzes 4.brigādes štābs, Zemessardzes 44.kājnieku bataljons, Jūras spēku mācību centrs, Nodrošinājuma pavēlniecības 1.reģionālā nodrošinājuma centra medicīniskās aprūpes daļa, Nacionālo bruņoto spēku mācību vadības pavēlniecības valodas skolas Liepājas filiāle.
Liepājas militārās bāzes attīstība plānota divās kārtās. Pirmajā kārtā paredzēts izveidot kazarmas, štāba ēku, ēdnīcu un pārtikas noliktavu, medicīnas centru, sporta kompleksu, garnizona noliktavu, Zemessardzes kolektīvā ekipējuma noliktavu, Jūras spēku flotiles kolektīvā ekipējuma noliktavu, remontdarbnīcu, transporta nojumes, siltos transportlīdzekļu boksus, antenu mastu laukumu un auto stāvlaukumu.
Otrajā kārtā plānots izveidot bruņojuma noliktavu, degvielas uzpildes staciju, antenu mastu laukumu, konteineru novietni, auto stāvlaukumu, piestātnes.
Kā valdības sēdē atgādināja Garisons, Latvijai starp Baltijas valstīm ir lielākie Jūras spēki, turklāt flotiles sastāvā ir vairāki mīnu kuģi, kas vienā no spridzekļiem piesārņotākajām jūrām - Baltijas jūrā - kopā ar citu valstu kuģiem mācībās meklē kara laikā dzelmē atstāto mantojumu. Daudzas NATO valstis ir likvidējušas mīnu meklēšanas spējas, taču no NATO puses Latvijai tās ir pieprasītas.
Valdība šodien pieņēma ziņojumu zināšanai, taču par nekādiem konkrētiem rīkojumiem, piemēram, attiecībā uz finansējumu, nelēma, jo tas nebija paredzēts valdības darbakārtībā.