Aizkalnes pamatskola Preiļu novadā nākamgad svinēs 150. jubileju, bet diemžēl nu jau sesto gadu tajā bērnu balsis vairs neskan. Ēku dzīvu izdevies noturēt, pateicoties tur izvietotajam sabiedriskajam centram. Šobrīd gan rosība tajā noplakusi, taču vietējie ceļu uz to nav aizmirsuši un palaikam iegriežas, lai piesēstu pie šujmašīnas, uzmeistarotu kādu rokdarbu, papļāpātu ar paziņām vai arī satiktos svētku reizēs.
Bērnu skaits sarūk
Par to, lai namā valdītu tīrība, kārtība un siltums, gādā Aizkalnes skolas bijusī skolotāja, nu sabiedriskā centra Aizkalne vadītāja Ingrīda Kampāne. Viņa arī Neatkarīgajai izrāda divstāvu namu, ekskursiju sākot ar telpu, kurā apkopoti skolas vēsturiskie materiāli. Par muzeju to saukt nevarot, taču piemiņas telpu gan. Par šo vietu vislielākā interese esot absolventu salidojumu laikā - divi kopš skolas slēgšanas jau bijuši. Tā nu reiz noticis, ka, runājot par skolu, jālieto pagātnes forma. Pašvaldība 2010. gadā izlēmusi slēgt mācību iestādi, jo ar katru gadu bērnu skaits ruktin rucis - pēdējā tās pastāvēšanas gadā bijuši 35 klasēs un vēl 15 bērnudārza grupā. Preiļu novada dome nākusi pretī un ļāvusi pabeigt pēdējai pilnajai 9. klasei, jo pārējās jau bijušas apvienotas. Arī demogrāfiskā līkne neko labu nav rādījusi, tāpēc šāds grieziens bijis likumsakarīgs, un vecāki un skolotāji to sapratuši un neko daudz nav iebilduši. Tagad vietējie skolēni braucot uz Preiļiem, kas ir vien 12 kilometru attālumā, uz Pelēču skolu, vai arī kaimiņnovada Kastīres pamatskolu, kas ir vien sešu kilometru attālumā.
Ciems tukšojas
I. Kampāne norāda - lielākus papildu izdevumus prasījis arī tas, ka mācību iestāde bija izvietojusies vairākās ēkās: skola, ēdnīca un zāle, amatu mācību kabineti, arī pirmsskola - katra savā. Starp citu, pirmsskolas iestādes telpas gadu pirms slēgšanas tika skaisti sapostas, ieguldot remontos 9000 latu. Kas tur šobrīd atrodas? Noliktava skolas mēbelēm. Protams, sāpīgi bija zaudēt savu skolu, jo, tāpat kā citviet, gaismas pils slēgšana atstāja negatīvu zīmogu uz visu pagastu - tā nu ir, ka ģimenes ar maziem bērniem aizbrauc uz vietām, kur skola ir tuvumā. Ciems palēnām tukšojas, un tiek slēgtas arī citas iestādes, piemēram, ar pastu tas jau noticis, visticamāk, arī aptieka drīz būs ciet. Par laimi, šobrīd te vēl esot divi veikali, ģimenes ārsta prakse, tautas nams.
Šuj, darina rokdarbus, cep un vāra
Biedrība sākotnēji izmantojusi pagasta pārvaldes ēkas zāli, bet tad, kad tika likvidēta skola, tā gada rudenī Preiļu novada pašvaldība, kas uztur šo ēku (apmaksā elektrību, nodrošina ar malku - jākurina gan pašiem) un maksā algu vadītājai, biedrībai atļāva ienākt šā nama vienā telpā. Bijušajā bioloģijas kabinetā, kapitāli izremontējot to, tika iekārtots šūšanas cehs - par projekta naudu iegādātas vairākas šujmašīnas. Viena brīvprātīgā, kas kursos bija apguvusi šūšanas mākslu, ierādīja arī citiem, kā to darīt. Tajā pašā laikā nopirkta arī cepeškrāsns - ceptas kūkas un gatavoti citi ēdieni. Tiek darināti arī dažādi rokdarbi, daļu no tiem varot redzēt uz galda - tamborējumi, adījumi, interesanti dekori. Ar padomu palīdzējuši pieaicinātie pasniedzēji. Vēl citā kabinetā izvietoti trenažieri. I. Kampāne teic, ka pirmos gadus te dzīvība kūsājusi daudz vairāk. Regulāri bija pasākumi arī noteiktām personu grupām - arī cilvēkiem ar dažādu invaliditāti, šeit praksē no Preiļu tehnikuma braukuši arī kursanti - jaunie šuvēji un konditori, tāpat darbojušies brīvprātīgie jaunieši.
Aktīvitāte noplakusi
Šobrīd diemžēl tā interese ir noplakusi - daļa atraduši pilnas slodzes darbu, vēl citi aizbraukuši strādāt uz ārzemēm, arī šuvēja. Protams, palaikam nāk tie, kas apguva šūšanas pamatus, - gan pielabot apģērbu, gan ko vienkāršu sadiegt. Telpas tiek iznomātas arī dažādiem semināriem un pasākumiem. Bijusi arī laba sadarbība ar Sarkano Krustu, bet vienu gadu biedrība brīvprātīgi uzņēmusies pārtikas paku dalīšanu trūcīgajiem pagasta iedzīvotājiem, jo sociālie dienesti, kuriem šim darbam nebija piešķirta nauda, atteikušies to darīt. Patlaban lielāka kustība te notiek vien pasākumu laikā. Ir arī sieviešu, vīriešu un Annas dienas (kādreiz te bijis ļoti daudz sieviešu ar šādu vārdu, nu gan tas vairs nav tik populārs) svinības, sarīkojumi vientuļajiem pensionāriem, biedrības ļaudis apciemojot arī pansionātus. Pāris gadus rīkots konkurss par sakoptāko šīs puses sētu. Pēdējais projekts, kas te īstenots, ir tērpu un instrumentu iegāde vietējam sieviešu ansamblim. Patiesībā jau to projektu bijis ļoti daudz. Kad te bija pēdējā saviesīgā darbošanās? Pirms divām nedēļām, kad dziedāti psalmi. Sanākuši 15 dalībnieku, un tas šai vietai ir daudz.