Poligonā ieslodzītie cīnās par ceļu

© F64

Arvien tuvāk ir brīdis, kad Ādažu poligons tiks plašām sēņotāju masām slēgts, taču pat tad, ja armija visai teritorijai riņķī apvilktu žogu, pilnībā izvairīties no civiliedzīvotāju klātbūtnes nebūs iespējams – poligona austrumu pusē atrodas Iļķenes ciems. Iedzīvotāji, pašvaldība un armija cenšas panākt kompromisa risinājumu, lai pārvietošanās pa koplietošanas ceļiem būtu droša.

Iļķenes ciemā ir aptuveni 50 māju. Tās nav nekāds trekno gadu produkts. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikos te bija tuberkulozes dziednīca, pirms tam muižiņa. Vēsturisko iedzīvotāju viensētas saglabājušās joprojām, bet ciemā ir arī jaunienācēji. Tostarp jaunās ģimenes.

Skats, kad mamma pa Iļķenes ceļa malu stumj bērnu ratiņus, bet garām viņai pabrauc milzīgs benzīnvedējs, ir biedējošs. Ādažu mērs Māris Sprindžuks par to runājis ar aizsardzības ministru Raimondu Bergmani. Abi ir vienisprātis, ka militārās darbības ir jānošķir no vietējo civiliedzīvotāju ikdienas. Armija tāpēc vēlas pārņemt savā valdījumā cauri visam poligonam ejošo Iļķenes ceļu, kas pieder pašvaldībai. Attiecīgi pašvaldība vēlas pretī saņemt apsolījumu valdības līmenī, ka ciema iedzīvotājiem tiks nodrošināts alternatīvs ceļš. Un nevis kaut kāda dūksnaina meža taka, bet īsts ceļš ar vieglajām automašīnām piemērotu segumu. Māris Sprindžuks stāsta, ka eksperti par labāko risinājumu uzskata nelielu tiltu pāri Gaujai pie Āņu ciema. Ādaži turpat blakām, līdz labam ceļam un pēc tam Vidzemes šosejai pāris minūtes. Tam piekrituši arī bruņotie spēki, jo, iespējams, šo tiltu varētu izmantot arī militārā transporta kustībai un attiecīgi palikt projektu zem militārā budžeta. Taču pilnīgi negaidīti pēdējā sapulcē Iļķenes iedzīvotāji pateikuši nē. Viņi tiltu negrib, jo tad pie viņiem Vangažu huligāni varēšot atbraukt, bet viņi gribot mieru. Tāpēc armijai priekš viņiem jāsaved kārtībā vecais Vecštāles ceļš, un te jau būtu runa nevis par vienu nelielu tiltu, bet nopietnu ceļabūvi astoņu kilometru garumā cauri trim applūstošām teritorijām. Un faktiski bez iespējām piesaistīt militāro budžetu.

Ādažu mērs tagad ir uzņēmies vidutāja lomu, jo, no vienas puses, iedzīvotāji izvirzījuši savus noteikumus, bet, no otras, - ja nekāds kompromiss netiks panākts, armija var atmest šīm iestrēgušajām sarunām ar roku un panākt ceļa nodošanu NBS valdījumā caur Saeimu. Un tad nomaļais ciems vispār nekādus alternatīvus labumus nesaņems. Vien caurlaižu režīmu piespiedu kārtā. Starp citu, arī caurlaides cieminieki nevēlas, kaut gan tā būtu viņu priekšrocība salīdzinājumā ar jebkuru sēņotāju.

Pašvaldība gan mēģinās vēl runāt ar iedzīvotājiem un arī bruņotajiem spēkiem - varbūt iespējams uzstādīt pāri Gaujai pārvietojamo pontonu tiltu, lai tauta saprot, ka tas ir labs risinājums. Un tad taisīt pastāvīgu tiltu.

Neatkarīgi no tā, cik ilgi turpināsies sarunas par Iļķenes ceļa juridisko pārņemšanu, abām pusēm ir steidzami jāvienojas, ko darīt jau nākamajā gadā, kad civiliedzīvotājiem nāksies dalīt vienu ceļu ar militāro transportu ievērojami lielākā skaitā. Jautājums ir par cilvēku drošību.

Ādažos, jāatgādina, tiks izvietots NATO bataljons. Tas nozīmē, ka militārās aktivitātes ievērojami pieaugs, radot papildu slodzi arī pašvaldībai. Piemēram, drīzumā tiks sākta attīrīšanas iekārtu pārbūve, jo esošās, lai gan ar krietnu rezervi būvētas, lielam karavīru pieplūdumam nav gatavas. Pašvaldībai jau tagad lielu uzmanību nākas veltīt sadarbībai ar poligona militāro sabiedrību. Sabiedroto spēki nepārtraukti mainās, civilmilitārajai sadarbībai nozīmētās personas rotē. Tas, ka militārajām kolonnām nevajadzētu braukt pa Ādažu centru, katru reizi esot jāstāsta no jauna. Varbūt ar laiku armijnieki izdomās, kā šo ziņu nodot tālāk. Bet Rīgas sēņotājiem par Ādažu poligonu gan būs jāaizmirst. Pagaidām gan NBS tikai aicina civiliedzīvotājus nedoties sēņot uz poligonu. Bet iedzīvotāji neklausa un pat kaujas šaušanas laikā džipos bēguļo no apķēdējuma karavīriem, lai tiktu pie sēnītēm. Ādažu mērs ir pārliecināts - ja šī ir NATO bāze, tad tā ir jānodala ar žogu. Juridisku vai - vēl labāk - fizisku žogu dabā. Lai tad poligonam ir militārā puse, kur civilie neiet, un civilā, kur militāristi netraucē.



Latvijā

Pirmie velo statīvi jaunajos Čehijas uzņēmuma "Škoda Vagonka" ražotajos elektrovilcienos varētu parādīties nākamā gada sākumā, savukārt kopējās projekta izmaksas sarukušas par 25,8% - no 1,198 miljoniem eiro līdz 888 600 eiro, aģentūrai LETA pavēstīja AS "Pasažieru vilciens" (PV) pārstāvji.

Svarīgākais