Iesniegtas 11 idejas metu konkursam par "Rail Baltica" Rīgas dzelzceļa tilta un stacijas apbūvi

© Vladislavs Proškins, F64 Photo Agency

SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" izsludinātajam starptautiskajam metu konkursam ""Rail Baltica" Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksas apbūves iecere" pieteikti 11 darbi, aģentūrai LETA pavēstīja uzņēmuma pārstāvji.

Tālāk starptautiska žūrija, kuras sastāvā ir Latvijas un ārvalstu eksperti arhitektūras un pilsētplānošanas jomā, laikā no 25. līdz 28. novembrim tiksies Rīgā, lai izvērtētu konkursam iesniegtos darbus. Konkursa rezultāts tiks paziņots atklātā žūrijas sēdē novembra pēdējās dienās. Konkursa darbi iesniegti un tiks izvērtēti, saglabājot dalībnieku anonimitāti. Pēc žūrijas lēmuma nolasīšanas tiks atvērtas aploksnes un kļūs zināmi uzvarējušo darbu autori.

"Eiropas Dzelzceļa līniju" valdes loceklis Dins Merirands pastāstīja, ka vairāk nekā 200 interesentu no 37 pasaules valstīm vēlējās precizēt iespējas piedalīties konkursā, kas skaidrojams ar projekta "Rail Baltica" pazīstamību.

"Apzināmies, ka mūsu dotais uzdevums ir īpaši sarežģīts, jo jauniem mūsdienu arhitektūras un dizaina risinājumiem jābūt piedāvātiem kvalitātē, kas veido pievienoto vērtību Rīgas vēsturiskā centra pilsētvidei. Vienlaikus risinājumam jāiekļaujas pilsētvidē tā, lai novitāte saglabātu Rīgas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas vērtību. Uzdevuma veikšanai bija nepieciešams savienot plaša spektra speciālistu - arhitektu, pilsētplānotāju, dzelzceļa transporta speciālistu un ainavu arhitektu - kompetences," klāstīja Merirands.

Visi interesenti ar konkursa darbiem varēs iepazīties portālā "edzl.lv", sākot no 17.novembra.

Kultūras ministrijas eksperts un konkursa žūrijas dalībnieks Jānis Dripe pauda, ka šis ir nebijušas sarežģītības infrastruktūras objekts, kurā, pārveidojot Rīgas centra pilsēttelpu, apvienosies arhitektu, transporta tehnoloģiju un inženierzinātņu inovatīvs redzējums.

""Rail Baltica" Rīgas stacija mezgla izbūve un dzelzceļa uzbēruma aizstāšana ar estakādi būs reāls Rīgas vēsturiskā centra paplašinājums Maskavas priekšpilsētas virzienā un būtiska saikne ar Daugavas kreiso krastu. Tas būs arī impulss teritoriju attīstībai "Rail Baltica" trases tiešā tuvumā no Grīziņkalna līdz Rīgas stacijai. Ja institucionālās barjeras un šauri resoriska domāšana tiks pārvarēta projekta īstenošanā, mēs varam būt liecinieki patiesam sabiedrības ieguvumam - funkcionālam, estētiskam un ekonomiskam," sacīja Dripe.

Vērtēšanai noteiktie galvenie kritēriji ir pilsētbūvnieciskais un arhitektoniskais konkursa objekta risinājums, konkursa objekta funkcionalitāte, mobilitāte, pieejamība, kā arī būvdarbu organizācijas loģistika.

Iesniegtos metus vērtēs starptautiska žūrija - arhitekte Džūlija Bolesa-Vilsone (Julia Bolles-Wilson), pilsētplānotājs Džonatans Kendals (Jonathan Kendall), arhitekti Andis Sīlis un Egons Bērziņš, Kultūras ministrijas eksperts Dripe, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes Vēsturiskā centra plānošanas nodaļas galvenais teritorijas plānotājs Aigars Kušķis, Rīgas būvvaldes galvenais arhitekts - teritorijas plānotājs Viesturs Brūzis, "Eiropas Dzelzceļa līniju" Tehniskā departamenta direktors Jānis Eiduks, AS "Latvijas Dzelzceļš" Nekustamā īpašuma direkcijas Nekustamā īpašuma reģistrācijas daļas vadītāja vietniece Eva Kalviņa, kā arī Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, "Eiropas Dzelzceļa līniju" valdes loceklis Merirands.

Attiecīgais metu konkurss tika izsludināts jūlija sākumā. Tā mērķis ir iegūt vispiemērotāko metu Rīgas centrālajam multimodālā sabiedriskā transporta mezglam un "Rail Baltica" Rīgas dzelzceļa tiltam. Teritorija aizņem 14 hektārus (ha), tā ietver Rīgas vēsturisko Centrālo dzelzceļa staciju, uzbērumu no Dzirnavu līdz Krasta ielai, kā arī plānoto "Rail Baltica" dzelzceļa tiltu pāri Daugavai.

Starpdisciplinārajā konkursā tika aicināti piedalīties Latvijas un ārvalstu arhitekti, pilsētplānotāji, dzelzceļa transporta speciālisti, ainavu arhitekti, jo projekta specifika noteica nepieciešamību savienot kompetences. Konkursam noteikta arī izpētes teritorija, kas ir aptuveni 59 ha, lai metu konkursa rezultātā iegūtu arī konkursa teritorijas kopējā ģenerālplāna attīstības priekšlikumus

Latvijā

“Polija un Latvija apzinās, ka Eiropai ir jāstrādā pie konkurētspējas veicināšanas, inovācijām un birokrātijas mazināšanas un nākamo pusgadu šiem jautājumiem pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Mēs varam strādāt kopā un pastiprināt jau līdz šim veiksmīgo sadarbību,” par secinājumiem pēc divu dienu vizītes Polijā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Polija nākamos sešus mēnešus būs prezidējošā valsts ES Padomē.

Svarīgākais