Likteņdārzā sākta vērienīga jaunu objektu būvniecība

© Publicitātes foto

Novembrī sāktā sabiedriskās ēkas un Lielā kalna būvniecība iezīmē jaunu posmu Likteņdārza attīstībā, kas būtiski papildinās jau esošās būves un simbolisko vides koncepciju. Sabiedriskajā ēkā būs divas konferenču zāles, kafejnīca un restorāns, kas radīs iespēju rīkot konferences, koncertus un citus pasākumus visa gada ietvaros.

Sabiedriskā ēka izceļas ar unikālu arhitektūru. Tā tiks veidota kā „kalns” jeb tilta sākums, simboliski atainojot Likteņdārza ideju - tautas ceļu no pagātnes uz nākotni. Tās jumts kalpos kā pastaigu vieta un skatu laukums. Ēkas projektu izstrādājis SIA „Arhis Arhitekti”. Ēkas pirmā posma būvniecībai līdzekļus 110 000 eiro apmērā piešķīrusi Latvijas valsts, savukārt 60 000 eiro ziedojis Vācijā dzīvojošais latvietis Gaidis Graudiņš. Ēkas pirmo būvniecības posmu īstenos SIA „RRKP būve”.

Vienlaikus ar daudzfunkcionālās sabiedriskās ēkas celtniecību sākta arī Likteņdārza Lielā kalna būvniecība. Tas tiks veidots kā 12,5 m augsta virsotne, no kuras varēs pārlūkot visu Likteņdārza ainavu. Kalna veidols atspoguļos dabas un laika ritējumu. Zeme Lielā kalna būvniecībai tiek vākta jau kopš 2015. gada, īstenojot zemes vešanas akcijas, tostarp ziedojumu vākšanu sadarbībā ar Latvijas Televīziju.

Līdzekļi 73 920 EUR apmērā, kas paredzēti būvmateriāla piegādei Lielā kalna būviecības pirmajai kārtai, tiek finansēti projekta „Likteņdārza Lielā kalna izveide - dāvana Latvijai simtgadē un latvisko vērtību saglabāšana nākamajām paaudzēm” ietvaros. Projekts veltīts Latvijas simtgadei un tiek īstenots ar Latvijas vides aizsardzības fonda un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas finansiālu atbalstu. Kalna būvprojekts ir SIA „Pro Via” ziedojums.

Šobrīd „Kokneses fonds” turpina vākt līdzekļus sabiedriskās ēkas un Lielā kalna būvniecībai un aicina iedzīvotājus ziedot arī citu objektu tālākai attīstībai. Līdz 2018. gadam plānots pabeigt daudzfunkcionālo sabiedrisko ēku, virtuālo Piemiņas ēku, amfiteātri, Lielo kalnu un Likteņdārza draugu aleju, ko veido bruģakmeņi ar iegravētiem ziedotāju vārdiem.

„Likteņdārzs iecerēts kā visas tautas dāvana Latvijai tās simtgadē. Lai mūsu kopīgi radītais dārzs zaļo kā labās gribas apliecinājums nākamajām paaudzēm. Mūsu vecāki un vecvecāki kopīgi uzcēla Brīvības pieminekli, kas ir akmenī cirsta mīlestība pret tēvzemi un brīvību. Tagad mums ir iespēja kopīgi veidot dārzu, kas simbolizē nemitīgu Latvijas atjaunotni un izaugsmi,” saka „Kokneses fonda” valdes priekšsēdetāja Valda Auziņa.

Latvijā

Kad pirms vairākiem gadiem publiskoja tā saucamos čekas maisus, uzzinājām daudzu cilvēku vārdus, kuri padomju laikā sadarbojās ar VDK. Bet līdz šim plašāku informāciju par pašiem čekistiem uzzināt bijis neiespējami, jo PSRS specdienesta darbinieku lietas pirms atmodas laika aizveda uz Maskavu. Tomēr iespējams, paveicot milzīga apjoma darbu, vēsturniekiem Latvijas valsts arhīvā būs izdevies atjaunot kaut nelielu daļu no informācijas, kāda izskatījās čekas struktūra no iekšienes, kas bija VDK darbinieki, kuri tad arī vervēja cilvēkus, lai piespiestu sadarboties ar čeku, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".